Eirovīzijas dīva Kristīne Virsnīte nevēlas saņemt spērienu ar kāju pa pakaļu
Ilgadējā Eirovīzijas nacionālās atlases vadītāja Kristīne Virsnīte kopā ar vīru Kasparu un mazo meitiņu Amēliju pametusi Latviju.
Jau trīs nedēļas Eirovīzijas dīva Kristīne Virsnīte ar savu ģimene dzīvo Indijā.
Vakar, 17. decembrī, mazajai Amēlijai svinēta divu gadu jubileja. "Mans mazais pekausis jau ir 2 gadu pieredzējusi dvēselītes šajā zemē. Mēģināju atsaukt atmiņā notikumus, kas risinājās 2008.gada 17.decembrī, tiem vairs nav tik skaidru apveidu, taču sirdī patīkami kņud, kad par tiem domāju," savā blogā raksta Kristīne Virsnīte.
"Sapirkušies dienvidu augļus – passion fruits, banānus, mango, saldos citronus un mandarīnus, krietni pacīnījušies ar uzmācīgajām govīm, beidzot sapratām, ko mūsu meita vēlas saņemt dāvanā savā dzimšanas dienā. PUĶI! Tik vien. Nav pat būtiski kādu, galvenais puķi. Par ziedu virteni (mākslīgo, lai prieks ilgāku laiku) bērns bija sajūsmā. Mazā sirds priecīgi dejoja līdz iesnaudās rikšā pa ceļam uz „mājām”. Diena savu kulmināciju piedzīvoja bez uguņošanas, taču ar saldējumu un austrumu saldumiem," tirpina Kristīne.
Vakar Virsnīšu ģimene guvusi arī lielisku mācību. "Pusdienodami Ganesh cafe OM pludmalē, aprunājām krieviski runājošos atpūtniekus, kas sēdēja pie blakus galdiņa. Ne daudz un arī skaļi nē, taču tomēr... Smējāmies par to, cik smieklīgi būtu, ja viņi kaut ko par mums murmuļotu un mēs pēkšņi sāktu runāt krieviski. Kad bijām ieturējušies un jau prātojām par kafejnīcas pamešanu, mūsu nesenās sarunas varoņi devās prom pirmie, pienākot man klāt un dāvājot Tenesija Viljamsa grāmatu „Atmiņas” ar piebildi – sveiciens tautiešiem, es tikko pabeidzu lasīt un rīt dodos mājup, domāju jums noderēs. Saņēmusi belzienu ar āmuru taisni pa savu pašlepnumu un smadzeņu pelēko vielu, smaidot atbildēju – paldies, tiešām paldies. Saruna izvērsās jauka, tautieši ieteica mums paviesoties Udupi, kas ir aptuveni 3 stundu braucienā ar vilcienu no Gokarnas. Patiesībā tāds arī bija mūsu plāns, pēc jaunā gada sagaidīšanas lēnām virzīties uz Indijas pašiem dienvidiem. Turpmāk 7 reizes apdomāsimies un tikai tad runāsim, ja nevēlamies saņemt spērienu ar kāju pa pakaļu."