Dzejniece Amanda Aizpuriete vakar mēģinājusi izdarīt pašnāvību

"Atvados. piedodiet par neizdarīto. piedodiet par to, ka vairs ne... ļoti skaidri kļuva, ka jāčāpo prom. ceru, ka izdosies. čau." - tā vakar vakarā raksta dzejniece.

Jau plkst. 18.27 viņas draudzene Daiga Mežaka sauc pēc palīdzības:"Pasauciet lūdzu ātros Kauguri, Raiņa 99a dz.29
Amanda ir iedzērusi pretspiediena tabletes skaitā 20 -30
lūdzu un paldies!"

VIPi rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd Amanda Aizpuriete atlabstot Gaiļezerā Valsts toksikoloģijas centrā un ir pie apziņas. Ārsti darījuši visu iespējamo, lai viņas veselības stāvoklis būtu stabils.

"Pēdējālaikā dvēseles līdzsvara saglabāšanai katru rītu sāku ar dzejas lasīšanu. Visāda gadās - augstākās raudzes un ne tik augstas. Amanda ir augstākās raudzes dzejniece. latvijas bagātība. Jā, šobrīd viņas dvēsele ir nosalusi. Mediķi, esmu pārliecināta, izdarīs savu darbu vislabākajā veidā, bet sasildīt dvēseli un saukt to atpakaļ ir draugu un Amandas dzejas cienītāju daļa. Liksim savās dienasgrāmatās Amandas dzejoļus, domāsim labas domas, teiksim tās, rakstīsim, domāsim kā palīdzēt arī pavisam sadzīviski praktiski un finansiāli. Mani vienmēr ir interesējis jautājums kā no vecām zooloģijas grāmatām - kas tas tāds dzejnieks un ko pa ziemu ēd. Ar zvaigžnu putekļiem vien nepietiek - vajag arī dvēseļu siltumu un tajā pašā lielveikalā iepirkto maizīti. Arī naudiņas par elektrību, lai draugos var ierakstīt kādu domu. Cik zinu, līdzšinējie pieticīgie ienākumi valsts naudas taupīšanas pasākumu ēnā Amandai tūlīt beigsies. Vajag tik maz - atbalstu un mīlestību. No katra pa kripatiņai," raksta dzejnieces draudzene Anda Leiškalne. 

BIOGRĀFIJA - Dzejniece un tulkotāja. Dzimusi 1956. gadā Jūrmalā. Studējusi filoloģiju un filozofiju Latvijas Valsts universitātē (1974-1979), kā arī M. Gorkija Literatūras institūta atdzejošanas seminārā Maskavā (1980-1984). Publicējas kopš 1976. gada. Periodiski strādājusi par dzejas konsultanti žurnālā “Avots”, līdzstrādnieci laikrakstā “Aspazija”, žurnālā “Karogs”, “Vides Vēstis”. Amerikāņu komponists Ēriks Fanks ar Aizpurietes dzeju sarakstījis simfoniju kontraltam un orķestrim “Šis novakars šķiet bojāts” un monooperu “Anna Ahmatova”. Atdzejojusi Annas Ahmatovas, Josifa Brodska, Uves Kolbes, Georga Trākla un citu autoru dzejoļus no vācu, angļu, krievu, ukraiņu valodas. Sastādījusi vairākas latviešu dzejas antoloģijas. Latvijas delegācijas sastāvā piedalījusies Eiropas rakstnieku kopējā akcijā "Literatūras ekspresis Eiropa 2000". Aizpuriete saņēmusi Bavārijas Mākslas akadēmijas Dzejas balvu (1999) un Dzejas dienu balvu Latvijā (2000), Literatūras gada balvu par labāko atdzejojumu (2003).

Kā parādē man atkal solis nojūk.
Es tevi pārdzīvoju.

Melns ūdens klajs pār noslīkušām bojām.
Es tevi pārdzīvoju.

Man šķita, ka es cenšos aiziet bojā.
Kā tas var būt, ka tevi pārdzīvoju?