Pēc pārdzīvotajām šausmām Latvijā uz mūžu atgriezies Ojārs Grasmanis

Par bijušās koncertaģentūras direktora „Queen of Stage” atgriešanos Latvijā, prese ziņoja šogad, taču informācija bija visai skopa. Tagad pats Ojārs apstiprina, ka atgriezies uz palikšanu un turpinās strādāt savā nozarē.

Ojāru Grasmani satikām absolūti nejauši Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā, kur uzņēmējs iepirkās.

Ojārs atpazina un atcerējās mūs, pats pienāca klāt un labprāt aprunājās.

Ieradies Latvijā, uzņēmējs strādā mārketinga jomā, bet gada nogalē jau rīkos pirmo koncertu Latvijas Nacionālajā operā.

Patiess prieks, ka pēc pārdzīvotā Ojārs ir dzīvespriecīgs, vitāls un strādātgribošs un atkal atgriezīsies šovbiznesa pasaulē.

Vissmagākos brīžus Grasmanis piedzīvoja pirms 2 gadiem, kad zaudēja savu dzīvesdraudzeni Ellu Ivanovu, kura tobrīd vēl bija precējusies ar noziedznieku, toreizējo Arēna Rīga īpašnieku Igoru Ivanovu. Pēc Ellas traģiskās nāves arī paša Ojāra dzīvība bija apdraudēta. Un ja ne Latvijas tiesībsargājošās iestādes un pēc tam slēpšanās ārzemēs, tad rezultāts varētu būt ļoti slikts.

Ojārs saka milzu paldies Latvijas iekšlietu struktūrām, ar kurām viņš sadarbojies izmeklēšanas laikā un kas viņu pasargājušas no bandītiem. Ļaunie spēki esot mēģinājuši pašu Ojāru pataisīt par narkomānu, zagli un slepkavu.

Tagad vainīgie ir notiesāti un atrodas aiz restēm.

Vipi.lv kolektīvs novēl veiksmi un gaida daudz jaukus koncertus. Lai izturība, Ojār, un priecīgu vārdadienu!

Uzziņai:

Ojāra dzīve nav bijusi viegla. Līdzās daudziem veiksmīgi sarīkotajiem koncertiem, personīgas likstas producentu vajājušas bieži. Dīdžeja Dubasa naža dūriens gandrīz sirdī, bet pēc mīļotās Ellas nāves reāls apdraudējums paša dzīvībai.

 Ella Ivanova tika nogalināta ar pieciem šāvieniem naktī uz 2008.gada 7.janvāri Rīgas rajona Garkalnes pagasta Priedkalnē, savas privātmājas pagalmā. Slepkavības pasūtītājs un organizators bija viņas vīrs.

Vēl pirms romāna ar Ivanovu Grasmaņa šķirtā laulība nav bijusi likteņa lutināta. 2007. gada pavasarī pēc bijušās sievas Natālijas Grasmanes ierosmes viņu savienība juridiski beidza pastāvēt. Laikrakstam „Čas” bijusī sieva stāstījusi, ka bijusi priecīga, uzzinot par Grasmaņa jauno mīlestību. „Un tad — šī slepkavība. Izsaku dziļu līdzjūtību Ojāram. Tā ir liela traģēdija,” viņa toreiz sacīja. Grasmaņu laulība ilga septiņus gadus, Natālijai tā bija trešā.
Cita Grasmaņu piedzīvota traģēdija turpinās joprojām — 2002. gadā ar smagu invaliditāti piedzima viņu dēls Artūrs. Viņa stāvoklis ir ļoti smags, mājās bērns nav kopjams, trīs gadus diendienā māte gan nesa šo neizturami smago — visvairāk psiholoģiski — nastu.
„Es pie viņa joprojām braucu. Laikam godīgi jāatzīst, ka daru to ķeksīša dēļ. Uztvert viņu kā savu bērnu man ir ļoti grūti. Tādēļ, ka tas, ko redzu, nav prātam aptverams,” 2008. gada rudenī intervijā „SestDienai” atklāti pauda Grasmane. Puisēns kopš trīs gadu vecuma mīt specializētajā aprūpes centrā „Baldone”, viņš nekustas, neizdveš skaņas, pat neuztver apkārtni, ēdienu uzņem ar zondi. Viņš stiepjas garumā, jo iekšējie orgāni ir veseli, tikai neaug smadzenes. „Izžuvušiem muskuļiem, kas zēna rokas un kājas izliec kā sausus koka zarus, viņš izģindis guļ rehabilitācijas centra palātā. Reizēm ratiņkrēslā tiek izvests laukā,” rakstīja „SestDiena”.