Olgas RAJECKAS tēvu invalīdu spiesta uzturēt pašvaldība

Septiņdesmit gadu vecais Antons Rajeckis patlaban savu dzīvi aizvada Skrīveru sociālās aprūpes centrā. Viņam nav vienas kājas, ko pazaudējis gangrēnas dēļ, un arī otra ir stipri sakropļota – tai apsaldējuma dēļ noņemti pirksti. Kad aprūpes centrā ieradās »VZ«, Rajeckis jau gaidīja pie ēkas ieejas, spēlējot kārtis ar biedriem. Kārtis tūlīt tika noliktas malā, lai uzsāktu sarunu.

Rajeckis dzimis Latgalē, bet 1949. gadā ar ģimeni pārvācies uz Kaibalu. Ar Olgas māti viņš esot iepazinies Lietuvā – dienesta laikā. «Viņa «palika ar vēderu», un Olga 1962. gadā dzima Lietuvā. Tur arī reģistrējos ar viņas māti. Nosvinējām kāzas. Vēlāk dienests turpinājās Kubā,» stāstīja Rajeckis. «Pēc armijas atkal apmetos kolhozā «Lāčplēsis», aizbraucu uz Lietuvu, atvedu sievu pie sevis. Strādāju par ekspeditoru. Dzīvojām Kaibalā, kur piedzima arī dēli – Ilmārs ar Romku.»

Neizdevusies kopdzīve

Kopdzīve tomēr nav izdevusies, un 1987. gadā Rajeckis no sievas šķīries. «Pārgāju dzīvot pie sava onkuļa. Viņa vēl kādu laiku dzīvoja «Lāčplēsī», bet tagad ar dēliem dzīvo Bauskas tuvumā, Svitenē. Viegla dzīve man nekad nav bijusi, tomēr vienmēr esmu strādājis. Rokas man bijušas īstajā vietā – pats iemācījos mūrēt gan sienas, gan krāsnis. Arī ģimenē mani visi bērni klausīja atšķirībā no mātes. Ar Olgu visi kontakti pazuda, kad viņa aizbrauca mācīties uz Rīgu. Tagad jau man vairs daudz nav atlicis dzīvot, tāpēc domāju – derētu izlīgt. Nezinu, vai tad tiešām viņa neatzīst to, cik daudz viņas labā esmu darījis? Jā – ar māti es izšķīros, bet tā ir mūsu darīšana. Viņa jau zina tīri labi, kāpēc izšķīrāmies. Ja paraugās kaut vai uz Olgu, cik daudz viņai vīru pēc Miglinieka bijuši, labi zināms! Kāda māte, tāda meita! Igors [Miglinieks] taču bija labākais no labākajiem, bet tāpat nekas nesanāca! Viss mātē, kuru es arī beigās vairs izturēt nevarēju. Jau pēc šķiršanās deviņdesmitajos gados biju aizbraucis uz Sviteni pie dēliem – viņa bija piedzērusies un teica – Anton, varbūt padullojāmies un varam atkal saiet kopā? Es biju tādā «škrobē» – it kā man kāds ar nazi būtu gar rīkli nobraucis. Teicu – kurš tad dullojās – es vai tu? Es ar tevi ne tikai vienā gultā negribu, bet arī zem viena jumta ne!» sašutis atceras Rajeckis.

Kontaktus nav meklējis

Par spīti Rajecka stāstam, arī viņš pats neatstāja eņģeļa iespaidu, jo, pēc visa spriežot, itin labprāt lieto vai arī agrāk lietojis alkoholu. It kā starp citu viņš sāka stāstīt, cik maz naudas viņam paliek pāri pēc tam, kad nomaksāta nauda par pansionātu (tā tiešām nav maza – ap 300 latu mēnesī). Skaidrs nav arī tas, kāpēc viņš pats nav uzmeklējis meitu. Jautāts par to, viņš stāstīja, ka mēģinājis aprunāties ar meitu, kad viņa kopā ar «Eoliku» koncertējusi Skrīveros, bet tas beidzies ar konjaka «ietrenēšanu» kopā ar Viktoru Zemgalu. Piezvanīt viņš nevarot, jo esot «uz jūs» ar mobilajām tehnoloģijām, savukārt nosūtīt vēstuli nevēloties. Rajeckis nenoliedza, ka arī agrāk nav īpaši interesējies par meitas privāto un radošo dzīvi, aizbildinoties ar aizņemtību darbos. Līdz ar to nevar izslēgt iespēju, ka galvenais iemesls kontaktu meklēšanai ar meitu ir nauda. Par to vismaz pārliecināta ir gan Rajecka, gan viņas brālis Ilmārs, ar kuru sazinājās »VZ«.

Noliedz asinsradniecību

Pēc dziedātājas vārdiem, Rajeckis nemaz nav viņas īstais tēvs. «Viņš ir mans patēvs, kurš atstāja ģimeni, kad mēs vēl bijām mazi. Kopš tā laika viņš nav licies par mums ne zinis, nav maksājis arī alimentus. Tagad, kad viņš ir vecs, – lūdz palīdzību,» sašutusi bija Rajecka, vairākkārt uzsverot, ka nevēlas, lai par šo tēmu kaut kas tiktu rakstīts. Pēc viņas teiktā – visas audzināšanas rūpes uzņēmusies māte, kurai tagad ir 70 gadu. Līdzīgi izsakās arī brālis jeb, kā apgalvo Rajecka, pusbrālis Ilmārs. «Droši vien grib naudu,» viņš sacīja »VZ«, apstrīdot arī Rajecka stāstīto, ka pie vainas laulības šķiršanā bijusi māte. «Es pats esmu šķīries un zinu, kāpēc parasti tā notiek. Vainīgi galvenokārt ir vīrieši,» pārliecību pauda Ilmārs.

Kas attiecas uz radniecību, Rajecka apgalvo, ka nezina, kas ir viņas īstais tēvs. Māte to neesot stāstījusi, un viņa to arī negribot zināt. Antons Rajeckis tas nekādā gadījumā neesot, un viņa uzvārdu dziedātāja esot paturējusi vien tādēļ, lai nebūtu klapatu ar uzvārda maiņu. Arī tagad viņa neredzot iemeslu mainīt to uz savu kādreizējo uzvārdu – Tomašauskaite. «Esmu nosūtījusi vairākas vēstules un dokumentus, ka viņš nav mans īstais tēvs,» stāsta Rajecka. Viņa apstiprināja, ka tiešām dzimusi Lietuvā, Pluņģes pilsētiņā.

Uzturēs pašvaldība

Skrīveru pašvaldībā »VZ« pastāstīja, ka sarakste ar Olgu Rajecku tiešām bijusi un saņemti arī dokumenti, taču to vidū neesot neviena tāda, kas neapstrīdami norādītu, ka Antons Rajeckis nav dziedātājas tēvs. «No vienas puses, būtu jau labi, ja vecāki ar bērniem vecumdienās izlīgtu, taču esmu redzējis šīs vēstules, un man nešķiet, ka tur kaut kas varētu sanākt,» »VZ« skumji rezumēja Skrīveru sociālās aprūpes centra direktors Pēteris Jansons. Visticamāk, ka Rajeckas tēvu (jeb patēvu) turpmāk daļēji būs jāuztur pašvaldībai, jo arī abi dēli, būdami bezdarbnieki, palīdzēt nevar.