PAULA negaidītā atzīšanās par patiesajiem iemesliem kāpēc pamet "Jauno Vilni"

Intervijā Elitai Veidemanei Pauls atklāj diezgan daudz pārsteidzošas konkursa aizkulises.

"Lēmums aiziet no Viļņa manī brieda jau sen," turpina Pauls, "bet daudzi nezin kādēļ domā, ka es esmu tā pasākuma saimnieks vai īpašnieks.  Kādreiz bija Mikrofona aptauja, un es biju tās desmitkārtējais uzvarētājs. 11. reizē pateicu – paldies, es aizeju! Un es pareizi izdarīju, jo mana klātbūtne daudziem sāka krist uz nerviem."

Gadījums ar Jauno vilni gan ir cits. Raimonda Paula klātbūtne tur nevienam nekrita uz nerviem, tieši otrādi – viņš bija šā pasākuma galvenais zīmols. Protams, Krutoja kungs arī centās, viņš neapšaubāmi ir un paliek talantīgs komponists un viens no minētā pasākuma līderiem, taču viņam nesasniegt Paula harismu. Iespējams, tuvāk patiesībai ir Jaunā viļņa bijušā rīkotāja Marka Dubovska teiktais kādā intervijā: "Šim festivālam ir maz sakara ar jaunradi. Vienkārši kārtējais Igora Krutoja dzimšanas dienas svinētāju pompozais tusiņš."

Pirms pieciem gadiem Jūrmalas dome slēdza ekskluzivitātes līgumu ar Jaunā viļņa organizatoriem, bet šobrīd tāds vēl nav piedāvāts. Taču Igors Krutojs paziņoja: ja nebūs Paula, nebūs arī Jaunā viļņa. Jūrmalā nebūs. Protams, Krutoja kungs riskanti blefoja: Krievijas miljonāru publika, kas apmeklē Jauno vilni, diez vai būs ar mieru savus briljantus atrādīt, piemēram, Kazahstānā vai jebkur citur, jo Jūrmalas postpadomju šarms joprojām ir nevīstošs... Arī Munkevics apšauba Jaunā viļņa nodomus pamest Jūrmalu: "Katru gadu ir šīs runas par aiziešanu. Tā ir mārketinga sastāvdaļa."

Maestro atzīšanās

Kas nepatika Raimondam Paulam? Pirmām kārtām tās bija naudas lietas. "Manu vārdu vienkārši izmantoja. Tikai nejauši uzzināju, piemēram, par bērnu Jauno vilni: no dažu bērnu vecākiem tika ņemta nauda, lai viņu skolotāja it kā vienotos ar mani, lai es tos bērnus noklausos," Pauls ir sašutis. Vēl sāpīgāk viņam bija klausīties baumas par milzu naudām, ko viņam it kā maksā par piedalīšanos Vilnī. "Par sēdēšanu žūrijā man neko nemaksāja. Honorārs bija tikai par koncertnumuriem," teic Pauls.

Otrkārt – repertuārs un solisti. Pauls kā vienmēr uz skatuves vēlas redzēt jaunas sejas. "Gadu no gada Jaunajā vilnī toni uzdod veterāni. Bet ir arī otra puse – viņu vietā nav ko likt! Arī latviešu populārajā mūzikā nav izcilnieku, mums nav jaunu solistu, nav personību! Tad, kad tavā rīcībā ir milzīga nauda, tu, protams, vari rīkoties citādi. Bet tad, kad nav... Lūk, Aisha. Viņa Eirovīzijas atlasē centās, cik varēja. Pēc tam Saeimā visi, protams, metās virsū man: kā viņa tur bija ģērbusies, kā tur bija tas un šis! Un tad es teicu: vai mūsu valsts tam vieglajam žanram kaut ko ir devusi?! Neko! Nopietnajai mūzikai vēl kaut kas tiek dots, bet vieglajai – nekas. Tad nu viņi tur kuļas, kā var. Nav arī nekādu nopietnu konkursu, kuros piedalīties."

Par tādu diezin vai var uzskatīt Jauno vilni, jo dziedātāju atlases principi sāk kļūt komiski. Piemēram, šā gada Jūrmalas atlases kārtā tika izvirzīti četri kandidāti, kurus izvērtēs... Maskavā. Kaut kā neiecirtos: kāpēc Latvijas kandidāts konkursam Jaunais vilnis jāizvēlas Maskavai?! "Tas tieši norāda uz to, kas ir šā konkursa īstie saimnieki," teic Pauls, "un viņi izvēlēsies pēc savas gaumes un mentalitātes. Bet mums arī jāsaprot, ka paši ar saviem spēkiem mēs izdarīt neko nevaram. Vismaz pagaidām – ne."

Raimonds Pauls apgalvo, ka viņš savu aiziešanu no Jaunā viļņa nenožēlošot, turklāt "priekš manis atstumšanās periods sākās tad, kad tur parādījās... viena persona". Kā sauc šo personu? Pēc nozīmīgas pauzes Maestro atbildēja: "Viņu dēvē par mūzu."

Šī atzīšanās bija negaidīta: mūza, protams, ir Alla Pugačova, kuru nešaubīgi var dēvēt par Raimonda Paula dziedātāju – vismaz savulaik. "Tā ir pavisam cita lieta," skaidro Pauls, "dziedātāja un māksliniece viņa joprojām ir lieliska. Bet kāpēc viņai bija jākļūst par šā festivāla seju, par vadošo tēlu? Katru vakaru nākt ārā un uzdot toni, nu, tas ir diskutējams jautājums... Daļa jauno dziedātāju viņu nepieņem. Par to es pateicu arī Igoram Krutojam. Bet tās ir Jaunā viļņa iekšējās intrigas. Iespējams, Krievijas TV kanāli vispār nebūtu raidījuši šo pasākumu, ja tur nebūtu Pugačovas. Tie ir TV reitingi. Un tā "slavenā" Pugačovas prēmija... Ne jau no savas kabatas viņa to deva. Ja vispār deva."

Pauls un Kokle

Personāliju spiediens uz festivāla norisi notiek ne tikai mūzas Allas Borisovnas izskatā. Pašos konkursa pirmsākumos žūrijā sēdēja labi ja pieci vērtētāji. Nu jau tuvojas diviem desmitiem. "Šajā ziņā uz Krutoju tiek izdarīts visdrūmākais spiediens. Un kas tad tur par vērtētājiem? Viens otrs krievu dziedātājs uz žūriju atnāk piedzēries! Bet vēl kāds atļaujas katru mīļu brīdi uzsvērt: "Mi s Paulsom rešiļi!"* Katrs, kam nav slinkums, izmanto manu vārdu. Ko es par to esmu dabūjis? Apspļaudīšanu, neko vairāk. Vienīgais, kas man vēl rūp šajā konkursā, ir mūsu jaunie izpildītāji. Un es viņus atbalstīšu – tāpat kā jebkurš cits atbalsta savējos."

Raimonds Pauls piebilst, ka tagad viņš nodarbojoties ar to, kas pašam patīk, proti, ar mūzikas rakstīšanu. 

 Lai arī kā būtu, iekarsušajiem strīdniekiem "par un pret" Jauno vilni vajadzētu atslābt, jo par šo festivālu ir arī svarīgākas lietas, kaut gan nevar noliegt to, ka šis notikums – pat ar visiem mūzikas veterāniem, kas dzied (plāta muti) pilnas fonogrammas pavadījumā – ieguvis milzu popularitāti. Jāpiebilst – gan pozitīvu, gan negatīvu. Bet varbūt patiesība slēpjas apgalvojumā: kamēr par Jauno vilni runās, tikmēr tas velsies pāri Jūrmalai un Latvijai.