Grupas "Mofo" debijas albums ir atnācis vasaras tveicē

Vēl grupā spēlē basģitārists Toms Ostrovskis (arī Kuba + Arņa favorīti Satellites LV), ģitārists Mārtiņš Elerts (Astronout) un bundzinieks Pēteris Lunde (Pienvedēja piedzīvojumi). Svētdienas naktī tikko ielidojis gandrīz tropiskajā Rīgā no Ventspils, visu vietā runā Arnis.

Uldis Rudaks. Ko dari dienās, kad grūti domāt un viss notiek kā palēninātā filmā?

Arnis Račinskis. Pieceļos kājās, paplaukšķinu, izstaipos un saku — nē, tas nevar palikt uz rītdienu! Ja var, tad neiespringstu. Parasti bremzes nāk komplektā ar sliktu garastāvokli — tad ir sevi jāpiespiež zvanīt draugiem un iet ārā.

U.R. Kas citus cilvēkus parasti uztrauc, bet tevi it nemaz?

A.R. (Ilgi domā.) Iespējams, stabilitāte. Pēdējos piecus vai vairāk gadus gandrīz viss man ir nestabils un neparedzams, bet, paskat, iet tikai arvien labāk. Stabilitāte ir precētam bankas klerkam, kam ir hipotekārais kredīts uz četrdesmit gadiem, man nekā no tā nav, un laikam būtu grūti ar to sadzīvot. Draudzeni vajag stabilu, tas gan.

U.R. Kam tu nekad nepaiesi garām?

A.R. Guļošam cilvēkam uz ielas. Vēl grūti paiet garām mammām, kas kliedz uz saviem sīkajiem. Nekad neesmu pagājis garām Billijam Korganam — neesmu saticis. Satiktu, noteikti mēģinātu sasveicināties un paspiest roku… Tīņu gadu elks.

U.R. Ko tu nevienam neieteiktu?

A.R. Pamēģināt smēķēt. Sajaukt meitenes vārdu. Domāt sliktas domas. Pirkt Alfa Romeo. Nodzīvot mūžu vienam koka būdiņā pie jūras, skumstot par savu nelaimīgo mīlestību.

U.R. No kā tev pašam visvairāk bail?

A.R. Zirnekļi sastindzina. Agrāk bija bail nomirt un atrast sevi mūžīgā melnā nekurienē. Tagad baidos nodzīvot nepareizi... Bet vispār — jo mazāk baidos, jo labāk jūtos. Iespējams, ir mazliet bail no iekšējā miera stāvokļa. Tās zināmā mērā ir beigas — tu esi laimīgs un tāds laimīgs eksistē nost. Kā tāds vidusmēra amerikānis. Sanāk, ka tas nemiers ir radīšanas motors. Tas nozīmē, ka Dievs radīja pasauli, jo nebija laimīgs. Joks.

U.R. Dziesmā Kārtējais gals skanošā frāze "Paņem savus draugus un bēdz" ir domāta kā "Paņem savus alvas zaldātiņus/Nāc uz manām trepēm spēlēties" mūsdienīgs pārfrāzējums vai tā liekas tikai man vienīgajam?

A.R. Interesants salīdzinājums, bet nē. Impulss bija viens pseidopētnieks, kurš vēstīja, ka nāk liela komēta, kas Zemi nesatrieks mazos gabaliņos, tomēr ienāks orbītā ap Sauli un apstādinās Zemes rotāciju ap savu asi, un tad vienā pusē būs mūžīgs tuksnesis, otrā — polārā nakts, un būs kari par teritorijām, kārtējā apokalipse, vienvārdsakot. Komētas vienmēr ir bijušas šarmantas, ātras un neparedzamas, tāpēc arī tas gabals ir tāds ātrs un trauksmains.

U.R. Ja ir kārtējais gals, tātad iespējami vairāki. Cik? Un kā lai zina, kurš ir pēdējais?

A.R. Zirga astei galu ir baigi daudz, kokam — divi, pēdējais tas, kuru pēdējo pamana. Gala var arī nebūt, ja to atslēdz galvā. To arī iesaku — atslēgt.

U.R. Kā jāsaprot termins "britroks" Mofo preses relīzēs?

A.R. Mofo ir mīlestības reakcija uz britu rokmūziku.

U.R. Kas šodien ir labāks nekā The Beatles laikā?

A.R. Zobārsts. Tas ir pirmais, kas ienāca prātā. Toreiz viss bija skaidrs — Elviss, Bītli, Rolingstoni, Džimijs Hendrikss un nebijusi brīvība. Šodien tu iekāp TV kastē, pāris mēnešu pagories talantu šovā un esi vienkārši populārs. Pazīstams. Kā Ella. Sešdesmitajos prasīja, kas tu vēlies būt, kad izaugsi, — slavens kosmonauts, slavens matemātiķis vai slavens komponists. Šodien — kas tu vēlies būt? Vienkārši — slavens. Šajā kontekstā man labāk vajag tos vecos laikus. Šodien viss ir bijis, ir grūti saglabāt to svaiguma sajūtu. Mīlestību aizstāj mobilie sakari un internets. Tāds ātri degošs laikmets, fiksi iztērē, izmet un ņem nākamo.

U.R. Ko tu darītu, ja kāds tavs albums kādreiz iekļūtu aizliegto sarakstā?

A.R. Ierakstītu sevi Sarkanajā grāmatā blakus baltajam lācim un lepotos.

Uldis Rudaks