LAVIŅŠ Duļevsku bildinājis rakstiski

Ar Jaunu viņš iepazinās, kad viņai bija piecpadsmit gadu. Kādu vakaru viņi satikās vienā no Doma laukuma kafejnīcām. Pie blakus galdiņa sēdējusi Jana ar klasesbiedreni Alisi.

"Mēs pakoķetējām, un ar to viss beidzās. Man bija divdesmit viens, es vēl nebiju gatavs nopietnām attiecībām, arī Jana ne, bet es zināju, ka pēc gadiem mēs varētu būt kopā. Kādā saviesīgā pasākumā mēs padejojām... patiesībā tik labi es nebiju dejojis, jo liels dejotājs neesmu. Es Janu uzaicināju pie sevis uz Somiju, un, vēl būdama ļoti jauna, viņa piekrita. Mēs palikām kopā."

Rodrigo un Jana ir kopā jau desmit gadu, pirms septiņiem gadiem ziemā viņi apprecējās:"Es neesmu liels runātājs, tāpēc Janu bildināju rakstiski. Uzrakstīju viņai vēstulīti, kurā aicināju viņu kļūt par manu sievu. Jana piekrita. Šo vēstulīti viņa ir saglabājusi."

Kā mīl Rodis? "Nemāku sievietēm teikt skaistus vārdus. Domāju, ka Jana to gribētu.

Jana ir gaišs cilvēks, apkārtējie viņai līp klāt. No tā, kas viņai virmuļo apkārt, Jana uzlādējas, bet es dažreiz nogurstu."

Vai, dzīvojot šķirti, Rodrigo nav piezadzies greizsirdības velniņš? "Mēs viens otram uzticamies. Nekad neesmu pārbaudījis Janas tālruņa zvanus, sekojis, ko viņa dara, kurp iet. Savu reizi man varbūt būtu iemesls kļūt greizsirdīgam, jo viņa ir ļoti atvērta un, iespējams, vīrietim kādreiz šķiet, ka ar viņu varētu kaut ko sarunāt, kāds uz kaut ko varētu cerēt. Šad tad Janai arī pasaku, ko vīrietis domājis, ar viņu flirtēdams, lai gan viņa to uzskatījusi par nevainīgu vārdu spēli."

"Kopš ceļam māju, neesmu pircis sev jaunu apģērbu. Luksusa dzīve man nav svarīga. Un es nekad neesmu vēlējies sev blakus cacu. Ja Jana tāda būtu, mēs nebūtu kopā."