KOMBUĻI atklāti par ņirgāšanos, mīlestību, problēmām ģimenē (FOTO)

Inese Cibuļska uzskata, ka ir ļoti emocionāls cilvēks. Savas emocijas viņa izdzied dziesmās. Sešu gadu vecumā Inese paziņojusi, ka vēlas būt Aija Kukule, bet apprecēt Žoržu Siksnu. „Es laikam esmu Žoržs Siksna,” smejoties nosaka Ēriks. Bērnībā Inese mācījusies vājredzīgo skolā. Dziedāšanu viņa apguvusi pie Andra Daņiļenko. Viņas mūzikas gaitas atbalstījuši arī Zigfrīds Muktupāvels un Maestro Raimonds Pauls.

Dziesmas Inese Cibuļska sākusi rakstīt 2008. gadā. „Man ir piecdesmit astoņas dziesmas,” noteic Inese.

Pēdējās dziesmas esot dziļi personiskas. Tieši šī iemesla dēļ viņa uzsākusi solo karjeru. „Tā ir mana pasaule, kurā negribas laist nevienu... Lai gan esmu ļoti atklāta.”

Kas Tev tik ļoti patīk Latīņamerikas mūzikas stilā?

Šī mūzika mani ļoti iedvesmo. Jo ugunīgāks, jo kaislīgāks ritms, jo vairāk jūtos iedvesmota. Arī no manis pašas nāk līdzīga enerģija...

Ērik, kā Tu rīkojies, ja Inesei ir slikts noskaņojums?

Esmu tāds pastiprinātājs... Ja viņai ir labs noskaņojums, tad cenšos Inesi vēl vairāk iepriecināt. Gadās arī, ka pastiprinu viņas slikto noskaņojumu.

Kurš Jūsu ģimenē ir līderis?

Inese: Grūti pateikt!

Ēriks: Sadzīves dzīvē esam līdzvērtīgi, bet mūzikas lietās gala vārds pieder Inesei.

I.Es nevienu nelaižu klāt savām dziesmām... Tas ir mans un tikai mans! Tikai es zinu, katras dziesmas īsto vēstījumu. Varu atklāt, ka tās nav veltītas kādam konkrētam cilvēkam. Sekoju arī līdzi tam, kā dziesmas tiek aranžētas. Man bieži rodas pretenzijas... Arī dziesmu vārdus neviens nav tiesīgs mainīt. Es katru dziesmu sajūtu ar sirdi...

Ērik, ko Tu domā par savas dzīvesbiedres dzeju?

Viņas dzejoļi ir ļoti dziļi un pārdomāti. Katra dziesma līdzinās stāstam... Citi jau izvēlas vieglāku ceļu... Vienā pantiņā runā par vienu, bet otrā - par pilnīgi ko citu. Nekādas loģikas! Ineses dzejoļi ir saistoši.

Neesi greizsirdīgs lasot viņas dzeju? Tu taču nezini, kas ir tie personāži...

Jā, protams! Es to saprotu... Arī pārdzīvoju. Tāda ir dzīve!

Tu mēdz celt pretenzijas par uzrakstīto?

I.Mēdz!

Ē.Es vienkārši pieņemu tās dziesmas... Gadās jau visādi. Apzinos, ka iejaukties šajā procesā nedrīkst.

I. Katrs tās dziesmas jau uztver savādāk. Dziesmās ir gan mīļums, gan skarbums...

Inese, Tu uzsāki solo karjeru. Vai projekts „Kombuļi” nepastāvēs?

I.Kombuļi, protams, būs! Papildus dziedāšu atsevišķi... Ir izveidots arī projekts „Sunday Singers”, kurā bez mums piedalās arī Jānis Dailis. Dziedāsim ne tikai savas, bet arī citu komponistu dziesmas. Arī valodas būs dažādas – angļu, spāņu...

Imidžu mainīsiet?

I.Nē! Paliks arī dzeltenās saules jeb dzeltenās preses krāsas krekliņi (Smejas.). Dzeltenā prese un dzeltenie Kombuļi tiek pamanīti... Krekliņu bārkstis kļūs tikai garākas.

Cik Jums ir svarīgi, lai Kombuļi tiktu pamanīti?

I.Ha! Tas jau ir garām... Grūti bija tikai līdz šovam „Latvijas Zelta talanti”.

Ē.Jaunajiem grūti ir sākt... Grūti izdarīt tā, lai tevi pamana.

I.Es desmit gadus cīnījos par to, lai mani pamanītu... Kad tapa oriģināls projekts, tad arī tikām pamanīti. Raimonda Paula teiktais piepildījās! To neizdarīju es, bet gan mana dziesma „Dzīvo tā”.  

Jaunās dziesmas kļuvušas roķīgākas. Kāpēc?

I.Viņas kļuvušas arī daudz profesionālākas... Kādreiz bija tikai pants un piedziedājums, tagad ir kāpinājumi, klusuma brīži, emocionāli uzsvari. Melodija ir daudzveidīgāka. Laikam dvēsele kļuvusi runīgāka... Tagad labāk saprotam ar mūziku saistītas lietas...

Ē.Dažreiz dziesmas rodas muzikālā kopdarbā. Dziesma "Kombuļi, Kombuļi, buļi buļi Kombuļi" radās strādājot kopā...

I.Ar Ēriku viegli izdomāt smieklīgas lietas. Dažreiz arī sveši cilvēki iesaka idejas jaunām dziesmām. Viena meitene mums ieteica ierepot, ko arī izdarījām (Smejas.).

Par ko Tu runā savās dziesmās?

I.Dzīvi, sapņiem, mīlestību. Arī to, kā vajadzētu uztvert dzīvi. Ja cilvēks man atsmaida, tad viss ir kārtībā. Jādzīvo tā, lai pēc tam nebūtu nekas jānožēlo.

Rīt ir Valentīna diena...

I. Jā! (Smaida.). Pirms gada, šajā datumā uzrakstīju dziesmu, kuru drīzumā plānoju iedziedāt. Dziesma ir par mīlestību un to, ka bieži aizmirstam atgādināt par savām jūtām...

Ērik, Tu bieži aizmirsti atgādināt par savām jūtām?

Ē.Tas nenotiek pārāk bieži.

I.Reizi gadā! (Smejas.).

Ē.Mūsu attiecības ir ļoti dažādas. Iespējams, ka mēs pārāk daudz runājam... Aizdedzamies par sīkumiem, bet lielas problēmas paliek nepamanītas.

I.Dzīvē jau laikam ir tā, ja esi mīļš, tad tāds arī paliec... Galvenais, necensties otru noturēt ar varu. Nedrīkst izdarīt spiedienu... Jāļaujas tikai tam, ko jūti!

Kas ir divu cilvēku attiecību pamatā?

I.Tā ir draudzība... Galvenais ir visu izrunāt. Man nav jādomā arī par to, ko ēdīs bērni... Mūs vieno ne tikai bērni, bet liela uzticēšanās. Palīdz arī tas, ka Ēriks ir vecāks par mani. Zinu, ka viņš baidās mani zaudēt...

Ē.Jā, tā ir! Attiecībās esmu kļuvis daudz piesardzīgāks... Uzskatu, ka kādreiz biju pārāk emocionāls. Nevajadzēja viņu tik daudz kritizēt. Esmu mācījies no savām kļūdām.

Inese, Tu gadījumā neesi egoiste?

Es nezinu... Mūzikā noteikti esmu nāvīga egoiste. Attiecībās? Diez vai!

Jūsu bērni dzied?

I.Jā! Viņi visi dzied un cenšas atcerēties arī jaunākās dziesmas.

Kāpēc Jūsu dēliem ir divi vārdi?

I.Tāpēc, ka mēs esam divi. (Smejas.). Kad piedzima pirmais dēls, tad gribēju, lai viņu sauc Inesis. Ēriks neatkāpās, tāpēc pielikām klāt Ēriks.

Ē.Tā mēs visu dzīvi plūcamies. (Smejas.). Raksturā abi esam spītīgi...

Jums ir ļoti laba humora izjūta...

I.Ja būtu savādāk, tad ātri nosirmotu... Humors paildzina dzīvi. Pozitīvas domas dod gaišumu.

Ē.Nav viegli visu uztvert tikai ar humoru... Krīze darījusi savu! Koncertu skaits stipri samazinājies, arī ģimenes budžets sašaurinājies... Rodas problēmas risinot sadzīviskus jautājumus.

I.Jātic, ka būs labāk. Savādāk nedrīkst!

Ne visi Jūsu darbošanos uztver pozitīvi...

I.No sākuma pārdzīvoju. Negribēju iet uz ielas... Tagad viss ir mainījies. Esmu tāda, kāda esmu...

Ē.Kad piedalījāmies šovā, tad nācās saņemt pārmetumus arī no pagasta vadības. Cilvēki uz mums rādīja ar pirkstiem. Tikām uzskatīti par kauna traipu...

I.Tikai tad, kad izdevām albumu attieksme mainījās. Pagasta vadība pat uzaicināja ciemos. Tagad viņu acīs esam MĀKSLINIEKI.