Viola Abramova–Mailīte un Rihards Mailītis atklāti par ģimenes pieaugumu (FOTO)

Violas un Riharda rīts sākoties pavisam normāli. „Mēs nemostamies septiņos no rīta,” smejoties nosaka dejotāja Viola Abramova-Mailīte.

Darba dienās Viola un Rihards dodas uz abu kopīgo deju studiju RV Studio, kur notiek arī mūsu saruna. „Dienas pirmo daļu Rihards pavada strādājot slimnīcā, savukārt es dodos savās darīšanās. Pēcpusdienā mēs satiekamies šeit,” turpina Viola.

Rihard, pastāsti par savu otru nodarbošanos?

Es strādāju par fizioterapeitu. Brīdī, kad uzvelku baltu halātiņu dzīve pilnībā mainās.

Kā Tev izdevās savienot dejotāja karjeru ar studijām?

Tā arī izdevās savienot... Dejotājiem ir ļoti nepieciešama fizioterapēta palīdzība. Vispirms iemācu, kā ātrāk sabendēt kājas, bet pēc tam tās ārstēju. (Smejas.).

Man nekad dejošana nav bijusi pirmajā vietā. Jā, varbūt agrāk dejošana bija aktuālāka...

Jau agrā bērnībā vēlējos kļūt par plastikas ķirurgu. Es piedzimu samērā liels bērns. Pēc dzemdībām manai mammai uz punča izveidojās strijas. Kad paaugos apsolīju, ka tad, kad mammai būs četrdesmit gadu, veikšu viņas vēderam plastisko operāciju. Bet dzīvē viss ir savādāk... Mammai ir četrdesmit gadu, bet tās strijas ir pazudušas. Savu solījumu daļēji esmu izpildījis...  Strādāju par ārstu!

Studējot Rīgas Stradiņa universitātē nemaz nebija tik vienkārši atrast laiku dejošanai. Studējot otrajā kursā saskāros ar Latvijas šovbiznesu... Uz nodarbībām devos ar čemodāniem, lai pēc tam skrietu uz kārtējo vilcienu. Atceros, ka pēc vienas no „Talantu fabrikas” šoviem ierados uz lekciju ar pamatīgu grima kārtu uz sejas. Pasniedzēja jautāja, vai uz nodarbību atnācis jauns students?!?

Viola, kad Tu pēdējo reizi apmeklēji ārstu?

O, o! Tā uzreiz grūti pateikt... Pirms kāda laika biju spiesta apmeklēt ģimenes ārstu. Gadījumā, ja sāp mugura, tad palīdz Rihards...

Negribētu, lai Rihards vairāk laika veltītu deju studijai?

Kādā brīdī vienam no otra vajag arī atpūsties...

Kad Jūs pēdējo reizi strīdējāties?

V.A. – Mēs nestrīdamies... Gadās, protams, no gultas izkāpt ar kreiso kāju! Dažreiz no rītiem Rihards man neļauj gulēt. Modina! Tas mani tracina...  Arī pie tā jau paspēju pierast.

R.M.-  Pamostoties gribas, lai kafija tiktu pasniegta gultā... Viola gan turpina gulēt. (Smejas.). Mēs cenšamies viens otram pielāgoties. Ja Viola nav labā omā, tad cenšos būt mierīgāks.

V.A. – Un otrādi! (Smaida.). Mēs piekāpjamies viens otram... Strīdi izpaliek arī tāpēc, ka esam sadalījuši pienākumus. Ja jūtu, ka Rihardam ir taisnība, tad samierinos ar radušos situāciju.

Traukus mazgā tikai Viola?

V.A. – Nē! Traukus mazgājam abi... Arī grīdu mazgājam abi! Mēs daudzas lietas darām kopā. Priecājos, ka man visu laiku nav jāstāv pie plīts. Mums ir tā, kā nav nevienam ... Esam viens vesels. Tas nenozīmē, ka esam ideāli. Nespēju iedomāties, ka varētu būt savādāk. 

Jūs daudz laika pavadāt kopā. Nenogursiet?

V.A. - Ne jau mēs nogurstam viens no otra. Drīzāk jūtamies saguruši no ikdienas darbiem. Tādos brīžos dodamies ārpus pilsētas. Pēc gadiem divdesmit man būs vienkāršāk atbildēt uz Tavu jautājumu.

R.M. – Paši veidojam savu ikdienu! Par svētkiem un absolūtu mieru esam atbildīgi paši. Negribam un nejūtamies atkarīgi no kāda cita. Ko gribam, to darām!

Greizsirdība?

V.A. – Uz ko?!? Es jau nekur viena nedodos... Nav bijis tā, ka Rihards vēlas tusēties atsevišķi.

R.M. – Kā būs, ja pēkšņi sagribēšu? (Skatās uz Violu).

V.A. – Nu tad dodies! Varbūt arī es kādreiz sagribēšu atpūsties tikai ar kādu draudzeni?!? Lai gan man nav draudzeņu... Ar kādu draugu...

R.M. – Tev nav arī draugu! (Abi smejas.).

V.A. – Ir gan! Viens...

R.M. – Tas ir arī mans draugs! (Smejas.).

Jūs abi esat ideālisti?

R.M. – Mēs esam perfekti! (Turpina abi smieties.).  Patiesībā ļoti vienkārši cilvēki... Darbā cenšamies būt ideāli.

Viola, kāpēc Tev nav labākās draudzenes?

V.A.- Nezinu! Jau tad, kad biju maza meitene, spēlējos tikai ar džekiem. Man patika! Bija arī viena draudzene, kas dzīvoja vienu stāvu augstāk. It kā jau draudzējāmies, bet uzticējos džekiem... Tīņu gados kaut kur dzirdēju, ka labākā draudzene esot ļoti bīstama. Kāpēc? Viņas vienmēr atņem džekus! Tad arī aizdomājos par to, kāpēc man viņa vispār vajadzīga... ? (Smejas.).

Uzskatu, ka arī starp dejotājiem nevar pastāvēt cieša draudzība. Visi esam konkurenti. Katram savs bizness. Konkurence pastāv ne tikai šovbiznesā, bet arī dejotāju vidē... Patiesībā saspringtāka situācija ir dejošanas pasaulē. Tā ir nežēlīga vide.

R.M. – Tāpēc mums nebija grūti iejusties šovbiznesā. Viss tik pazīstams! Baigās draudzenītes, baigie draudziņi... Mums ir noteikts cilvēku loks, ar kuru uzturam kontaktus.

V.A. – Mums ir divi labi draugi. Šie cilvēki nav nedz no dejošanas, nedz no šovbiznesa vides. Šie cilvēki kļuvuši par mūsu ģimenes neatņemamu sastāvdaļu.

Kas mainījās tajā brīdī, kad apprecējāties?

V.A. – Nekas!

R.M. Ir brīži, kad paripini pirkstā esošo gredzenu... Pieaugusi atbildības sajūta. Varu neapēst hamburgeri, bet nopirkt kādu našķi Violai. Jāatzīst gan, ka ziedus agrāk Violai biežāk dāvināju...

V.A. – Jā! (Smaida.).

R.M. – Drīz uzdāvināšu palmu...

Jūsu kāzas daudziem bija šoks...

R.M.- Vai tad mums preses relīzi vajadzēja sagatavot?

V.A. – Precēties jau gribējām sen. To arī neslēpām no preses... Vienā brīdī, tā uzmanība kļuva apnicīga.

R.M. – Jebkurā gadījumā baidījāmies par to, ka var piesaukt sev nelaimes... Ja cilvēki izlasa, ka mums ir problēmas, tad viņi tā arī sāk domāt... Šīs sliktās domas lido gaisā... Tik daudz slikta rakstīja! Man bija bail, ka tas var arī notikt. Tad arī ierosināju apprecēties.

Arī tagad tās baumas par gaidāmo bērniņu... Mums tā ir ļoti svarīga tēma. Tās nepatiesās runas mūs ļoti satrauc, aizskar! Nevēlamies, lai cilvēki pievērstos konkrēti šim jautājumam. Mani baida cilvēku ļaunās domas par to, ka viņa dzemdēs beigtus zirgus, transvestītus... Negribas piesaukt nelaimi, no kuras pasargāti neesam arī mēs...

V.A. – Kā jau teicām, kāzas bija ieplānotas jau sen... Prese rakstīja, ka mēs vilcināmies, bet tā nebija. Mēs plānojām, domājām... Arī naudiņas nebija tik daudz! Man grūti atbildēt uz jautājumu, kāpēc cilvēki par mums domā slikti... Ar šo problēmu saskaramies ne tikai mēs!

Atkārtosiet kāzu ceremoniju?

R.M. – Jā!

V.A.- Neteiksim kad...

R.M. – Laulību ceremonija baznīcā ir ļoti nopietns solis, kuram jābūt pilnībā  gatavam.

V.A. – Līdz baznīcai vēl jāpadzīvo...

Rihard, kāpēc piekriti piedalīties šovā „Dejo ar zvaigzni 3” ?

Tikai tāpēc, ka mana partnere būs Ella. Ja būtu cita, iespējams, būtu atteicies. Neslēpšu, ka gribēju piedalīties abos pirmajos šovos. Diemžēl... Šoreiz Valērijs Mironovs man zvanīja vairākas reizes. Arī Viola ļoti gribēja, lai es piedalos.

V.A. – Es nevēlējos pati piedalīties... Es viņiem palīdzēšu pilnīgi visā...

R.M. – Man ļoti simpatizē Ellas pieeja darbam. Mums pat tā ir stipri līdzīga. Vismaz pagaidām neko nenožēloju!

Rihard, šovā „Dejo ar zvaigzni 2” uz brīdi tava partnere bija Anete Sončika...

Es biju viņas privātais skolotājs. (Smejas.). Pirms mūsu iznāciena daudz trenējāmies! To, ko viņa darīja treniņā, tas bija kaut kas... Viņa bija ļoti plastiska! Brīdī, kad uz deju laukuma izgājām šova tiešraidē , sākās liels uztraukums. Man bija bail, ka viņa pametīs laukumu... Nespēju noskatīties tā šova atkārtojumu...