Maestro Pauls intervijā Vipiem: Einars Repše ir noziedznieks!

"Mūsu valsts nebūtu tādā bezizejā, ja mūsu finanšu ministrs nebūtu noziedznieks! Tāds noziedznieks" - Maestro Raimonds Pauls pauž savu aizkaitinājumu.

"Atcerieties, kas notika ar Banku Baltija? Repše toreiz bija Latvijas Bankas vadītājs. Un viņš nedarīja absolūti neko, lai novērstu tās bankrotu un lai cilvēki nezaudētu savu grūti, sūri pelnīto naudiņu. Lai gan varēja darīt. Un kā vēl varēja." - runājot par Repši Maestro acis burtiski zvēro.

Kašķis starp Tautas Partiju, kuru pārstāv Pauls, un Jauno laiku kā redzams aug augumā.

Ceturtdien, pateicoties opozīcijai, Saeima tomēr atbalstīja Jaunā laika, Dombrovska un Repšes priekšlikumus par valdības pilnvarām darboties ar Starptautiskā valūtas fonda līdzekļiem.

Uzziņai

Ar lielu novēlošanos tikai 1995. gada 22. maijā Latvijas Banka apturēja Bankas «Baltija» darbību, kaut jau kopš 16. maija ieguldītāji drūzmējās gar Bankas «Baltija» norēķinu kasu durvīm veltās cerībās atgūt bankai uzticēto naudu.

23. maijā, kad Banku «Baltija» beidzot savās rokās pārņēma Latvijas Bankas ieceltais administrators Uģis Grūbe, banka 121 465 noguldītājiem bija palikusi parādā 102,4 miljonus latu.

"Banka Baltija" nodarītais ļaunums ir mērāms ne tikai kreditoru pazaudētajā naudā, bet arī apjomīgā neuzticības injekcijā visai banku sistēmai. Kaut arī pagājuši jau vairāki gadi, iedzīvotāju uzticība komercbanku sistēmai pilnībā nav atjaunojusies vēl šobaltdien

Banka Baltija bija viena no bankām, kas ļoti ātri attīstījās laikposmā no 1993. gada līdz 1994. gadam. Sākotnēji tā savu darbību uzsāka visai pieticīgi, taču vēlāk ievērojami auga gan tās aktīvi, gan filiāļu skaits. Tās aktīvi pieauga no 25 miljoniem ASV dolāru 1993. gada janvārī līdz 242 miljoniem ASV dolāru 1994. gada janvārī, 1995. gada sākumā sasniedzot 500 miljonus ASV dolāru. 1994. gadā BB kļuva par lielāko komercbanku aktīvu, sava kapitāla un noguldījumu apjoma ziņā. Bankas pašas kapitāls no 1 miljona ASV dolāru 1993. gada sākumā pieauga līdz 20 miljoniem 1994. gada janvārī un 44 miljoniem 1995. gada janvārī. Tai bija 37 filiāles un 49 norēķinu grupas visā Latvijā, un kopumā tā nodarbināja 1 300 darbinieku. 1995. gada aprīlī, kad sākās banku krīze, bankā bija piesaistīti noguldījumi 392 miljonu ASV dolāru apjomā un izsniegti kredīti 283 miljonu ASV dolāru apjomā. Bankas īpašnieku identitāte no jau paša sākuma bija neskaidra, taču pastāvēja viedoklis, ka bankai ir Krievijas atbalsts. Galvenajiem 9 bankas akcionāriem piederēja 91 % no kopējā akciju skaita. Rupji rēķinot, 59% akciju piederēja bankas Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa ģimenei (starp Laventa uzņēmumiem vairākos dominēja krievu kapitāls un tie bija reģistrēti ārzonās).