VIPi ciemos pie Simonas Kubasovas, kura būtu gatava cīnīties pret māsu (FOTO)

Studijas Simona Kubasova cenšas apvienot ar darbu. Jau kādu laiku daiļā gaišmate strādā brīvdienu žurnālā „Vakara Ziņas”.  Ikdienā viņa dzīvo ilūzijās, ka dzīve, tas ir kino. „Man patīk filmas ar laimīgām beigām,” saka Simona Kubasova.

Kāpēc Tu izvēlējies tieši žurnālistiku?

Ja godīgi, tad nekad nebiju domājusi iet uz komunikācijām. Biju pārliecināta, ka studēšu ekonomiku. Tomēr kādā rītā pamostoties sapratu, ka nestāšos ekonomistos, bet gan žurnālistos. Man vienmēr paticis rakstīt... Arī draudzenes un māsa (Diāna Kubasova – VIPi) atbalstīja manu izvēli. Nekad šo izvēli neesmu nožēlojusi!

Kā Tu nokļuvi „Vakara Ziņās”?

Apzināti neizvēlējos strādāt tieši šajā žurnālā. Viņu žurnālists devās uz Portugāli, bet man piedāvāja brīvo štata vietu.

Tev ir tik daudz draugi un paziņas, kuras dzeltenā prese „noliek”. Nebaidies ar viņiem sabojāt attiecības?

Nekad nejaucu darbu ar atpūtu. Ja strādāju, tad strādāju, bet, ja atpūšos, tad atpūšos! Ko redzu un dzirdu atpūšoties, par to nerakstu... Protams, ja cilvēks ir tikai paziņa, tad gan varu viņu pavērot (Smejas.).

Reiz arī mani uz ballīti ielūdza ekspolitiķis Māris Gulbis. Viņš, protams, nezināja, ka strādāju „Vakara Ziņās”. Nākamajā dienā viņš zvanīja manai māsai un jautāja:” Ak Dievs, tava māsa strādā „Vakara Ziņās”? „. Māris bija ļoti uztraucies...

Jāteic, ka bijuši arī konflikti ar dažādiem cilvēkiem! Daudzi saka, ka es tagad daudz vairāk varēšu rakstīt par savu māsu...  Arī to, ka par Diānu vairs neko sliktu nerakstot, bet par citām „princesēm” gan!

Cilvēki ir arī piesardzīgāki. Sākumā tas mani ļoti skumdināja, bet pēc tam pieradu.

Gribētu strādāt arī televīzijā?

Protams, ka gribētu strādāt televīzijā. Vismaz pamēģināt... Tas ir viens no maniem sapņiem (Smaida.). Nākotnē gribu arī grāmatu sarakstīt.

Tev patīk cilvēki, kas Tev apkārt?

Jā! Esmu izvēlējusies īstos cilvēkus... Viņi ir mani draugi. Viņi visi ir ļoti mīļi un man dārgi. Vienmēr viņiem varu uzticēties... Esmu pārliecināta, ka šie cilvēki nekad nepievils. Pēc šova „Latvijas Princese” draugi nomainījās, lai gan tuvākie, protams, palika.

Simona un fotogrāfe Dina Ikauniece

Nenožēlo, ka piedalījies „princešu” šovā?

Noteikti nē! Tas bija fantastisks piedzīvojums. Esmu arī apmierināta ar to, kā „princešu” šovs tika parādīts. Ieguvu jaunas draudzenes – Sanitu, Karīnu un Zandu. Bija arī interesenti uz sevi paskatīties no malas. Man nav par ko kaunēties, neko sliktu neizdarīju... Šovā biju tāda, kāda esmu reālajā dzīvē.

Nenoliegšu, ka notika arī kašķēšanās meiteņu starpā... Žēl, bet daudz ko neparādīja! Interesantākais sākās brīdī, kad tika izslēgtas kameras... Interesanti bija piedalīties arī tāpēc, ka vajadzēja sevi mācēt kontrolēt. Nevar taču visu stāstīt... Aiga Bāliņa gan to aizmirsa... (Smejas.).

Esot šovā ir grūti ko prognozēt! Katru dienu biju pārliecināta, ka iziešu tieši es. Šovs ir liela laimes spēle. Negribējās iziet pirmajai. Ja godīgi, tad necentos kļūt par Latvijas Princesi. Pametu šovu īstajā brīdī.

Arī iekļūšana šovā bija liels pārsteigums. Pēc atlases biju pārliecināta, ka neesmu tikusi. Manas draudzenes jau bija saņēmušas atbildi, bet man neviens nezvanīja... Vienā dienā tomēr atskanēja liktenīgais zvans. Taču droši varu teikt, ka nebūtu tikusi, ja Diāna nebūtu piedalījusies... Visiem taču interesēja, kā veiksies otrai Kubasovai?!?

Ko Tu saproti ar vārdu „princese”?

Arī es sākumā šo vārdu rakstīju ar lielo burtu, tagad vairs ne ... (Turpina smieties.). Tā noteikti nav Alise! Princesei nebūtu jāspēlē basketbols. Nevajadzētu arī tik bieži raudāt... Nezini, vai tā ir viņas patiesā seja. Iespējams!

Mainots Vecvagars un Simona

Vai Tu būtu gatava cīnīties pret Diānu?

Domāju, ka piedalītos! Kāpēc nē? Tā būtu tikai spēle... Spēle paliek spēle! Mēs nestrīdētos, nebūtu arī lielākās ienaidnieces. Abas taču saprastu, ka labi jāspēlē visu spēli, nevis tikai epizodiski.

Tu esi karjeriste?

Esmu ģimenes cilvēks. Zinu, ka man nekad nebūs savs bizness. Gulēt ejot negribu uztraukties par to, vai spēšu savilkt galus. Vēlos divus bērniņus... Zinu, ka būšu spējīga parūpēties par savu mīļoto cilvēku, saviem bērniem. Taču nebūšu arī mājās sēdētāja un mājsaimniece...

Kāds ir Tavs vīrieša ideāls?

Reiz dzīvojot Austrālijā devāmies uz kalnu rajoniem. Mežu ieskautajos kalnos atrodas arī mazas kafejnīcas. Vietējie vīrieši tur daudz brauc ar motocikliem... Namiņā, kurā sēdējām mēs, ienāca ļoti simpātisks vīrietis. Likās, ka šis baikers pasūtīs aliņu, bet viņš izvilka grāmatu un dzēra tēju. Turienes draugi teica:”Viņš ir tavs!”. Viņš bija ļoti pievilcīgs... Manam vīrietim jābūt gudram, veselīgam, drosmīgam un vīrišķīgam.

Tu baidies no vientulības?

Jā! Neciešu vientulības sajūtu... Vienmēr kaut kur dodos. Esmu kopā ar draugiem, bet mājās ar ģimenes locekļiem. Es nespētu ilgi izturēt uz neapdzīvotas salas.

P.S. 

VIPi saka lielu paldies salona "Grīvas mēbeles" direktoram Harijam Ārim Rozenšteinam.

Fotosesijas vieta: salons „Grīvas mēbeles”, Rīga, Daugavgrīvas iela 31, k.3