Haima Kogana mājas - oāze diviem

Uzzinājis, ka dodamies pie Koganiem, apsargs piekodina, lai paņemam trepes, kas esot atstātas tieši priekš mums. Nē, nē, nekur jākāpj tomēr nebija, izrādās – apsargs žurnālistus sajaucis ar celtniekiem, kas Haima Kogana mājā veic remontdarbus. "Māja ir viena no vecākajām Liberos – šeit dzīvojam jau divpadsmit gadus, tāpēc šis tas ir jau jāpielabo," taisnojas saimnieks.

"Liberi ir viens no pirmajiem ciematiem. Kad šur atbraucām, te nebija ne normāla ceļa, ne komunikāciju. Paši asfaltējām ceļu, ievilkām gāzi, elektrību. Mums ar Ievu te ļoti patīk – kluss, mierīgs, nemaz nevar salīdzināt ar dzīvi komunālajā dzīvoklī, kur esmu pavadījis lielu sava mūža daļu. Netālu ir lauku mājas, kur ganās govis," stāsta Haims. Koganu māju, kā arī daudzas citas apkaimē esošās ēkas projektējis arhitekts Juris Spolis.

Televizors viesistabā gandrīz vienmēr ir ieslēgts.

Ēkas augšstāvā bija plānots taisīt diskotēku zāli, kurā varētu uzdejot. Tagad tā vairāk kalpo kā atpūtas istaba.

Pārnākot no darba vai brīvdienās Haims labprāt atpūšas terasē uz šūpuļdīvāna. Odu te neesot, tāpēc mierīgi var ļauties arī snaudam. "Mums ar Ievu patīk atpūta – kad braucam ārzemju ceļojumos, ņemam līdzi grāmatas. Ekskursijas nav mūsu vaļasprieks, tā vietā labāk guļam saulītē un lasām."

No ceļojumiem vienmēr mājās tiek vesti suvenīri.

"Kad aizbraucu uz ārzemēm, mans hobijs ir staigāt pa antikvariātiem, un Ieva to vien dara, kā mēģina mani no tiem izdabūt laukā." Šajā istabā pie sienas novietotie suvenīri lielākoties ir no Āfrikas.

"Lācis ar manu vārdu ir dāvana no draugiem.

Tuvākie zina, ka visa mana dzīve saistīta ar sportu, un tieši lācis dāvinātājiem asociējies ar cīņas simbolu."

"Šis ir viens no vecākajiem kausiem. Ieguvu to 1963. gadā par piedalīšanos klasiskās cīņas sacensībās. Man bija daudz kausu, bet, kad dzīvoju Rīgā, Valdemāra ielā, reiz manu dzīvokli apzaga un daudzi kausi nonāca garnadžu rokās. Arī šim kausam nozagts dzintara vāciņš."

Sporta meistars, Latvijas Brīvās cīņas federācijas vietnieks Haims Kogans ir deviņkārtējs Latvijas čempions grieķu-romiešu cīņā. 24

gadus trenējis Latvijas brīvās cīņas izlasi. Šobrīd viņam pieder Daugavpils cīņu klubs, kurā trenējas bērni. "Ar klasisko jeb tagad dēvēto grieķu-romiešu cīņu sāku nodarboties 8. klasē – fizkultūras skolotājs mani aizveda uz cīņu zāli, man iepatikās, sāku nodarboties, un tā es arī paliku saistīts ar šo sporta veidu. Pagājis 21 gads, kopš aizgāju no cīņas sporta, bet mana sirds joprojām tam pieder. Vēl joprojām regulāri braucu uz Eiropas un pasaules mačiem, vienīgi tagad kā skatītājs." Par sasniegumiem sportā liecina saņemtie kausi. Vasarā ciemiņi tiek uzņemti lapenē, no kuras paveras skats uz māju un strūklaku. Lapenei apkārt sastādītas tūjas, kas astoņu gadu laikā tā izaugušas un sakuplojušas, ka pilnībā aizsedz skatu uz kaimiņu mājām.

Katru rītu Haims Kogans sāk ar ūdens procedūru baseinā - tā esot vieglāk izstaipīt un izvingrināt visu ķermeni. Ieva baseinā kāpj

reti, ja nu vienīgi īpaši karstās dienās, jo 24 grādu temperatūra baseinā Ievai šķiet tomēr par vēsu.

Haima Kogana dzīve kopš bērna kājas saistīta ar sportu. Un arī tagad divas trīs reizes dienā viņš dodas uz savu trenažieru zāli. "Kamēr es sportoju, mana kundze Ieva noteikti sēž blakus. Visvairāk man patīk braukt ar velotrenažieri - tas rāda patērētās kalorijas, laiku un cik lielu "ceļu" esmu veicis," atzīst Kogana kungs. Savukārt Ieva trenažieru zāles vietā priekšroku dod tenisam. Sporta zālē pie sienas ir mākslinieka Ulda Zemzara glezna.

Kucītei Agrai jau 11 gadu, un, jo vecāka viņa kļūst, jo mazāk viņas rīcību saimnieki var prognozēt, tāpēc, gaidot ciemiņus, viņa tiek

"aizsūtīta" aiz žoga. Kādreiz ģimenē dzīvojis arī kaķis, bet, par laimi, to uz savu māju paņēmusi Ievas mamma. Reiz kaķis esot pamanījies ielīst skapī, ieķerties ar nagiem Ievas vakarkleitā un šūpoties.

Ilona Noriete, "Rīgas Balss"