Dziedošās dvīnes nepiepildīs vīriešu seksuālās fantāzijas

«Pui­šu dēļ ne­kad ne­esam strī­dē­ju­šās, jo kat­rai vien­mēr ie­pa­tī­kas cits,» VZ stās­ta Kat­rī­ne. «Ir bi­ju­šas rei­zes, kad viens pui­sis starp mums abām ne­spēj iz­šķir­ties – ku­ra pa­tīk la­bāk?» smai­dot at­klāj Ana. «Šā­dos ga­dī­ju­mos mēs pa­ras­ti pui­si sa­vā star­pā sa­da­lām pa­šas, ap­mē­ram tā: «OK, šo­reiz vi­ņu va­ri ņemt tu...»,» sme­jo­ties pie­me­ti­na Kat­rī­ne.

«Arī tad, kad kā­dai no mums zva­na pui­sis, ar ku­ru vi­ņa at­tie­cī­ga­jā brī­dī ne­vē­las ru­nāt, tele­fo­na klau­su­li pa­ceļ un ap­ru­nā­jas ot­ra mā­sa,» mei­te­nes at­zīs­tas vil­tī­bā. «Mums vien­kār­ši abām ir tik līdz­īgas bal­sis, ka pui­ši tās vis­maz pa tele­fo­nu pa­ras­ti ne­at­šķir,» pa­skaid­ro dvī­nes. «Tā kā mū­su audi­to­ri­ja pār­sva­rā ir vī­rie­ši, ļo­ti la­bi ap­zi­nā­mies, ka vai­rā­ku­mam no vi­ņiem pirm­ā do­ma, kas ie­šau­jas gal­vā, ska­to­ties uz mums, ir – vi­ņi ko­pā ar di­vām mei­te­nēm vien­lai­kus,» smai­dot at­klāj Kat­rī­ne un Ana. «Tas, ka mēs esam dvī­nes un, uz ska­tu­ves kāp­jot, daž­kārt sa­ģēr­bja­mies ļo­ti pa­ve­di­no­ši, gan uz­reiz ne­no­zī­mē, ka au­to­mā­tis­ki esam sek­su­āls pro­jekts un pie­pil­dī­sim kat­ra vī­rie­ša slēp­tā­ko sap­ni,» no­rā­da mā­sas.

Droz­do­vi­čas at­zīst, ka bū­tī­bā vie­nā­das abām esot ti­kai ska­tu­ves drē­bes. «Un tā kā mums abām ir viens un tas pats iz­mērs gan vi­siem ap­ģēr­biem, gan arī ap­aviem, kat­rai sa­nāk div­reiz vai­rāk ik­die­nā vel­ka­mo drēb­ju ne­kā vai­rā­ku­mam Lat­vi­jas mei­te­ņu,» ar gan­da­rī­ju­mu bal­sī pie­bal­so Ana. «Cil­vē­ki, kas mūs ļo­ti la­bi pa­zīst, ap­gal­vo, ka abas esam ļo­ti at­šķi­rī­gas arī rak­stu­ru zi­ņā – es, pie­mē­ram, es­mu mie­rī­gā­ka, klu­sā­ka un no­svēr­tā­ka,» no­rā­da Kat­rī­ne. «Es tur­pre­tī es­mu vai­rāk tā­da aiziet – aiziet mei­te­ne, kas ļo­ti lab­prāt ie­sais­tās arī da­žā­dās spor­tis­kās ak­ti­vi­tā­tes,» at­klāj Ana. «Pat tad, ja mēs da­rām vie­nas un tās pa­šas lie­tas, pie­mē­ram, zī­mē­jām, kat­ra no mums to da­ra sa­vā­dāk – es zī­mē­ju kaut ko sir­re­ālis­tis­ku, bet Ana da­žā­dus cil­vē­kus un tēr­pu ski­ces,» – tā Kat­rī­ne.