Dabas bērns ar džeza dvēseli - Ieva Kerēvica

Ieva Kerēvica ir dziedātāja, kas šovā "Koru kari 2" Madonas Zaļo Meža kori aizveda līdz uzvarai, bet šāds pieteikums šķiet ļoti nepilnīgs un virspusējs. Ievas ceļš mūzikā sācies jau krietni sen, vijoties cauri džeza festivāliem, kur iegūta atzinība un laureātes tituls, kā arī muzicējot kopā ar Latvijā pazīstamiem mūziķiem.

Dabas bērns ar džeza dvēseli - Ieva Kerēvica
Komentāri[5] 24.11.2009 14:32

Ievas balss ir kā izcila delikatese, kā labs konjaks, ko vērts izbaudīt līdz pēdējai garšas niansei. "Tikai mūzikā es jūtos brīva", saka Ieva. Viņai mūzika ir dvēselē.


Runājot par šoviem - mēs tevi redzējām kādā citā TV pasākumā, bet gan bekvokālistes lomā. Vai pašai bija tāda vēlme piedalīties arī "pirmajā rindā"?

Jau toreiz es, sēžot no malas, redzēju, kur kam varētu palīdzēt un zināju, ka patiešām varu to izdarīt. Šķita, ka varbūt vajadzētu labāk tā vai šitā. Īpaši gan nekad neesmu piedomājusi un tiekusies pēc šādiem šoviem, bet, kad man piedāvāja piedalīties Koru karos, nebija nekāda iemesla atteikt.


Kā tev pašai ar kompleksiem - esi brīva no tiem?

Šajā ziņā - viss kārtībā, man tie ir. Bet ir tāda dīvaina lieta - mūzika ir vieta, kur es jūtos visdrošāk. Kas jau attiecas uz tādām ārišķīgām lietām - izskatiņu, figūriņu, ģērbšanos, tur jau mēs varam parakņāties dziļāk.

Es neesmu uz diētām sēdētāja, es to nedarīšu. Esmu plēsējs, man vajag gaļu. Dažreiz pat acu priekšā redzu steiku, un tad gandrīz vai parādās nadziņi. Es varbūt varētu padomāt par tādu vai šādu produktu sabalansēšanu, bet citādi nē. Neko sev neaizliegšu, man tas neder.


Nenoliedzami, ārējais veidols ir svarīgs, ja atrodies uz skatuves, bet pēdējā laikā es arvien vairāk noticu, ka iekšējo var redzēt arī uz āru, tas vienkārši spraucas laukā. Tas, kā tu jūties sevī iekšā, galvā, apziņā, tas nāk uz āru, bet tas nav nekāds žurnāla vāciņš, kad tev ir gatava bilde. Tā ir kaut kāda enerģija, fluīds, es pat nemāku paskaidrot.




Latvijā ir arī uzskatāmi piemēri tam, kā šovbiznesā tiek veidots šis perfektais tēls. Neko tādu ar sevi nepieļautu? Piemēram, uzlabot fotogrāfijas.

Jā, šī ārienes kulta nozīme pie mums ir pārspīlēta. Ne tikai pie mums. Protams, es arī vēlos sevi redzēt labāku nekā es izskatos, tas ir normāli, bet tad es vienmēr iedomājos par Barbaru Streizandi. Viņas klupšanas akmens ir deguns, visu mūžu viņa ar to ir cīnījusies un tas ir bijis viņas milzīgais komplekss. Bet ja viņai šī deguna nebūtu? Tā vairs nav viņa. Negribētos, lai tas, ko es daru, kļūtu klonisks.


Tu dziedi arī kopā ar Igo. Kā viņš skatās uz to, ka tu piedalies šāda veida šovā?

Igo vienmēr ir bijis savs viedoklis, bet viņš manam darbam seko līdzi, skatās. Un kad mēs tiekamies pirms koncertiem, pārrunājam, papļāpājam. Viņš man ir tāds kā skolotājs.

Kā sākās tava sadarbība ar Igo?

Ja nemaldos, būs pagājuši divi gadi, kopš raidījuma "Cīņas klubs", kad piedziedāju Igo un R.A.P. Vēlāk Igo mani uzaicināja dziedāt bekvokālu citos pasākumos. Bija reizes, kad es vienkārši kādu aizvietoju.


Vai tu pati arī komponē mūziku?

Jā, es to daru. Ir bijuši mēģinājumi un mēģinu vēl joprojām. Bet man ir skaidrs, ka tas man pa īstam nāks vēlāk. Man jau ir materiāls, pilna burtnīca ar dažādām idejām, esam pat mēģinājuši arī šo to ierakstīt, bet kaut kad pavisam nesen radās sajūta, ka tam vēl šobrīd nav jānotiek. Tas noteikti nobriedīs. Tā varbūt nav gluži tāda mūzika, kādu Latvijā ir pieraduši klausīties, man tuvāks ir džezs, blūziņš, tāpēc tas, ko vēlos es, ir kaut kas tāds, kam vēl vajadzīgs laiks.

Šķiet, esi diezgan prasīga pret sevi.

Jā, esmu gan. Un man ir raksturīgi, ka tik, cik es prasu no sevis, prasu arī no citiem. Tas, protams, citos ne vienmēr izraisa pozitīvas emocijas, un ne visiem šāda strādāšanas metode der. Es esmu ļoti ātra - man vajag tagad un tūlīt. Ja nevari tagad, nesaproti, paldies - nākamais. Dažreiz pat pati netieku līdzi savām domām - tās skrien un mute netiek līdzi, dažreiz pat vārdos samainās burti vietām.

Man patīk domu ātrums, man patīk arī cilvēku tiešums - ka tiek pateikts viss, kā ir, pēc iespējas mazāk lieka materiāla, liekas ņemšanās. Man ir izteikta taisnīguma izjūta, dažreiz pat par daudz, jo tam tiešumam cauri izspraucas arī skarbums. Un tad parādās viedoklis - Kerēvica augstprātīga, iedomīga, lecīga, jo visi tādu tiešumu nespēj pieņemt. To es, starp citu, sapratu tikai nesen. Man draugs reiz teica: "Es nevaru tik ātri kā tu. Man ir vajadzigs laiks padomāt."

Pilnu interviju ar Ievu Kerēvicu lasi portālā - espati.lv.

Pēdejais komentārs

Lasīt visus komentārus [5] ››
Eucalyptus 26.11.2009 23:34
ja piekritu

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss