"Dzirnu"vadītāja Agra Daņiļēviča paradīze ezera krastā

Jau pusotru gadu horeogrāfs un deju grupas Dzirnas vadītājs Agris Daņiļevičs kopā ar sievu Singitu, kas ir Dzirnu administratore, un abu dēlu Rūdolfu, kuram ir seši gadi, dzīvo divstāvu guļbaļķu mājā Lēdurgas pagastā vietā, kas līdzinās paradīzes stūrītim.

"Dzirnu"vadītāja Agra Daņiļēviča paradīze ezera krastā
Komentāri Bilžu galerija[5] 02.08.2006 15:10

Jo dzīvojamā ēka atrodas uzkalnītē, kuras pakājē plešas priežu un bērzu ieskauts ezers. Visapkārt valda miers un klusums, ko tikai pa reizei pāršķeļ kāda putna iesaukšanās vai mājas sargu ieriešanās. Vaicājot, kā atrod tik fantastisku vietu savai ģimenes mājai, Agra Daņiļeviča atbilde ir kodolīga – makšķerējot.

 "Man bija kādi 16 gadi, kad sāku braukāt uz Mazo Aunīškalna ezeru ķert līdaciņas. Šeit patika, bet, protams, pat ne uz mirkli neiešāvās prātā doma, ka es pie šā ezera kādreiz varētu dzīvot. Visapkārt bija drausmīgs džūkslājs – baltalkšņu, ievu un egļu biezoknis, bet vietā, kur tagad atrodas guļbūve, slējās 27 apses." Vēlāk sapratis, ka visu mūžu negrib mitināties dzīvoklī, sācis meklēt zemes gabalu mājas celšanai. Un liktenīgi jau ne vairs makšķernieka statusā atgriezies pie Mazā Aunīškalna ezera. "Iepriekšējais zemes īpašnieks pārdeva savu īpašumu, tā es tiku pie 14 hektāriem: četriem hektāriem meža, četriem – apkārtējo lauku un sešiem hektāriem ezera".

VIDZEMES LAUKU SĒTA. Par iederīgāko būvi apkārtējā vidē ģimene uzskatīja guļbaļķu ēku. Kāds no draugiem Agrim esot ieteicis labu meistaru no Latgales, kur šādas no baļķiem darinātas mājas ir ļoti izplatītas. "Jānis pats gāja mežā, pats izvēlējās kokus, tos apstrādāja savā pusē Preiļos un tad pa daļām – rudenī un ziemā – veda mums. Pirtiņu gan uzreiz atveda, tāpēc ar talcinieku palīdzību to septiņu stundu laikā varējām uzsliet līdz spārēm," atceras māju saimnieks. Netālu no pirtiņas, kas atrodas neliela dīķīša krastā netālu no ezera, ir Agra tēva darinātā suņubūda, kas mazliet atgādina indiāņu vigvamu. Turpat ir arī malkas šķūnis, garāža un kokos paslēpusies Agra meistarotā sirdsmājiņa – pirmā paša rokām celtā būve. Mājas, pirts un šķūņa jumtam izmantotas apses lubiņas, kas, lai ilgāk kalpotu, ir impregnētas.

Guļbūvi apsilda, izmantojot Skandināvijā populāro siltumsūkni. Guļbūves iekštelpu plānojumu Daņiļeviči noskatījuši Brīvdabas muzeja Vidzemes lauku sētā. "Gluži viens pret vienu nekopējām, nu kaut vai – uzslējām otro stāvu, ko senči šādām būvēm nedarīja. Toties pirmajā stāvā ievērojām tradicionālo Vidzemes lauku māju plānojumu. Ieejas durvis ir guļbūves vienā sānā, pa tām nonāk priekšnamā, kuram abās pusēs ir pa divām istabām. Bet otrajā stāvā ir guļamistabas." Guļbaļķu ēkas kopējā dzīvojamā platība esot 200 kvadrātmetru. Zīmīgi, ka to esot iesvētījis mācītājs dienā, kad Singita un Agris tika salaulāti savās mājās, kurām devuši nosaukumu Putni. Ezera apkārtnē esot tik liela dažādu putnu šķirņu bagātība, ka būtu bijis grēks šīm dzīvajām radībām par godu nenosaukt mājas.

GODU ISTABA. Šajā vietā parasti pulcējoties ģimene un tuvākie radi, kad svinami kādi ģimeniski svētki. Nesen esot sanākuši, lai 70. dzimšanas dienā godinātu Agra mammu. Galds un krēsli ēdamistabā esot mantoti no Agra radiem, savukārt abi trauku skapji pirkti Zundā. Pie loga ir linu aizkari, no šā paša materiāla darināts arī galdauts.

Singita priecājas, ka beidzot esot iespējams celt ārā no skapja plauktiem linu sedziņas un galdautus, jo guļbūve tiem esot ļoti piemērota vide. Svinību reizēs pie sienas tiek izklāts Latvijas valsts karogs, jo pagaidām vēl neesot karoga masta. Telpā tiek kaltētas dažādas tējiņas, uz trauku skapja krājas rozes, kas savulaik dāvinātas. Vīstošie ziedi un zālītes piepilda telpu ar debešķīgu aromātu.

ATVĒRTAIS PLĀNOJUMS. Mājas kreisajā spārnā ir nevis divas nelielas istabas, kā iepriekš plānojuši, bet viena liela. Tā kā ģimene ir viesmīlīga, nolēmuši nenošķirt abas telpas ar sienu. "Sākumā domājām, ka viesus uzņemsim ēdamistabā, bet tad sapratām, ka gadījumos, kad atbrauc teju vai viss koris Kamēr vai Dzirnas, tajā istabā visi nevar satilpt. Tāpēc par centrālo viesu uzņemšanas vietu kļuvusi lielākā istaba mūsu mājā. No tās ir izeja uz terasi, uz kuras atrodoties paveras skaists skats uz ezeru," skaidro Agris Daņiļevičs.

ORIĢINĀLS RISINĀJUMS. Dažādu izmēru un formu plauktus no ozolkoka Agris esot taisījis pats. Tas noticis krietni sen. "Dzīve bija tāda, ka veikalā neko nevarēja nopirkt, bet tas, kas bija, nepatika. Gāju uz galdniecību un par 36 rubļiem nopirku brāķētus ozolkoka dēļus. Tur arī bija forši meistari, kas parādīja, kā jāstrādā ar frēzi, ar slīpmašīnu un ēveli".

MĀJAS VIZĪTKARTE. Priekšnamā visas mēbeles – kumode, skapis un sols – ir antikvāras. "Mana mamma mums atdeva vecu kumodi, kurai suņi bija apgrauzuši stūrus, tāpēc meklējām, kas mēbeli varētu restaurēt. Ar sava brāļa starpniecību tādu meistaru arī atradu Viļķenē. Viņš ne tikai restaurēja kumodi, bet pie viņa arī iegādājos skapi un solu, kuru nopirku Agra dēļ. Viņš iepriekš vienmēr pukstēja, ka, pāraujot apavus, gribot apsēsties," par priekšnama mēbelēm stāsta Singita. "Bet skapī karinām virsdrēbes. Mani vīrieši nav izcili kārtības mīļotāji, tāpēc skapis ir ērts variants. Ja uznāk lielais slinkums, var pavērt skapja durvis un samest drēbes".

***

KAFIJAS GALDS. Par galda kāju kalpo no zobārsta kabineta nākušās zobu urbjmašīnas kāja, par galda virsmu – Singitas vectēva taisīts rats un stikls. Ja ir vēlēšanās, ar hidraulisko mehānismu galdu var pacelt augstāk.

VIRTUVE. Galds ar krēsliem esot iegādāts Zundā. Lai piešķirtu vecinājuma efektu, mēbelēm esot noņemta laka. Savukārt lai būtu pretmets telpā dominējošajai dažādas intensitātes brūnajai krāsai, virtuves iekārtu izvēlējušies pelēkā tonī. "Kad plānojām telpu izkārtojumu, virtuvi bijām iecerējuši tur, kur tagad pretim ārdurvīm atrodas vannas istaba. Bet viens Agra draugs mūs atrunāja no šīs domas, teikdams, ka virtuvei esot jābūt ar skatu uz ceļu, lai varētu redzēt atbraucam ciemiņus un likt vārīties kafiju. Varu tikai vēlreiz viņam pateikt paldies par šo labo ideju!" Virtuvē ir ne tikai elektriskā plīts virsma, bet paliela plīts ar cepeškrāsni. Singita saka – tāda bija vajadzīga, lai varētu uzlikt pamatīgu katlu, kad, piemēram, jāvāra aveņu ievārījums. "Mums ģimenē nevalda ēšanas kults, bet man patīk gatavot ēst," atklāj Singita. "Tiesa, es neesmu uz meistarstiķiem, vairāk – improvizētāja. Jo ir jau rūdījums. Bieži vien pie Agra atbrauc ciemiņi, un parasti ne jau viens vai divi, bet paprāvs pulciņš. Un tad no tā, kas sameklējams ledusskapī, jāuzbur cienasts".

ŽRĢEĻU DĀRZS. Mazā Aunīškalna ezera krasti esot purvaini, tāpēc vajadzējis meklēt risinājumu, kur un kā uzcelt pirtiņu. "Tā kā ezermalā zem kājām līgojās zeme, tik tuvu ūdenim guļbūvi likt nebija iespējams. Mazliet norakām krastu, ko nostiprinājām ar baļķēniem, bet zemi izmantojām pirts vietas uzbēršanai." Terasi esot iesaukuši par ērģeļu dārzu, jo baļķēnu virknējums no tālienes atgādinot ērgeļu stabules. "Par puķēm vairāk rūpējas sieva, bet ērģeļu dārzs skaitās manējais, jo šeit es sastādīju puķes un dažādus augus. Mani pat tāpēc apcēla, ka man tuvojoties pensijas vecums, ja reiz esot sācis ņemties ar puķu stādīšanu. Tiesa, ar padomu palīdzēja mums pazīstama dārzniece Zenta Baķe no Krimuldas pagasta," par sevi mazliet ironizē Dzirnu vadītājs un piebilst, ka pie pirts iekoptie stādījumi esot piemiņas vieta tuvam un dārgam ģimenes loceklim: Singitas mammas brālēnam Viesturam Ozolam, kuram ļoti patikušas puķes. Daļa no tām, kas iestādītas ērģeļu dārzā, esot no viņa mājām.

MAZAIS AUNĪŠKALNA EZERS. Agris kopj gan ezera krastus, gan pašu ezeru. Ir sastādījis ūdensrozes un dažas ūdenszāles, kā arī pamatīgi papildinājis ezera iemītnieku skaitu. Ielaidis gan līņus, gan 20 samiņus, gan 100 varavīksnes foreles, gan raudas un ruduļus, lai ezers būtu dzīvāks, citādi iepriekš tajā mitušas tikai līdakas un asari. Ezera viducī ir noenkurota, kā Agris saka, peldoša piknika vieta, bet no tās mazliet nostāk atrodas meža pīlēm taisīta mājiņa, ko putni diemžēl neesot atzinuši.

***

BRICIS PUSDIENO. Apskatījis, kas notiek viņa teritorijā, melnais runčuks atgriežas mājās pie saimniekiem, lai izdzertu savu dienišķo krūzīti piena. Bricis ir īsts āra kaķis, jo Singita uzskata, ka laukos kaķiem un suņiem nav jāmīcās pa istabām, ja ir tik lieliska iespēja izskraidīties brīvā dabā. Bet, kad mājdzīvniekiem gribas izbaudīt saimnieku tuvumu, viņa varot pagulēt uz terases.

***

MĀTE UN DĒLS. Abiem suņiem Agris esot devis tādus pašus vārdus, kādi bijuši četrkājainajiem draugiem viņa bērnības lauku mājās Mālpilī. Vācu aitu suns ir Leda, bet jauktenītis, kura tēvs esot kaimiņu rotveilers, ticis pie vārda Amis.

Māra Lapsa, NRA

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss