Parex augsti darbinieki steigā izņēmuši naudu no savas bankas

FKTK aizdomas radušās saistībā ar naudas izņemšanu no darbinieku un bankas īpašnieku kontiem, kas noticis bankas pārņemšanas sarunu laikā. Konkrēti izņemtās naudas apmēri vēstulē prokuratūrai netiek minēti.

"Komisija uzskata, ka saņemtā informācija ir pamats informēt Ģenerālprokuratūru par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, AS "Parex banka" atbildīgajiem valdes un padomes locekļiem personīgi piedaloties ievērojamu naudas līdzekļu izmaksā no bankas kontiem apstākļos, kad AS "Parex banka" vēršas pie valdības pēc finanšu palīdzības," teikts vēstulē.

Kā vēsta raidījums, FKTK norādījusi, ka nauda aizplūdusi no bankas atbildīgo valdes un padomes locekļu, kā arī viņu ģimenes locekļu kontiem. Noprotams, ka tas darīts, gan naudu vienkārši izņemot, gan pārskaitot. Komisija nemin konkrētus iespējamos pārkāpumus, taču norāda, ka bankas amatpersonu rīcība rada aizdomas. Vēstulē minēts, ka "atbildīgie darbinieki apzināti piešķīruši atsevišķiem kontu īpašniekiem pirmtiesības brīvi saņemt līdzekļus no saviem bankas kontiem neparasti lielos apmēros".

Līdz šim publiski izskanējis, ka sarunu gaitā daļu naudas no bankas izņēmuši abi tās bijušie akcionāri. No komisijas vēstules noprotams, ka naudas izņemšanā piedalījies daudz plašāks amatpersonu loks, vēsta raidījums. Bijušais "Parex bankas" padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs raidījuma atzinis, ka naudu no bankas izņēmis, taču krietni vēlāk – šā gada maijā viņš izņēmis 400 latus.

"Man tur nebija tāda nauda, lai es par to īpaši uztrauktos tajā laikā. Es izņēmu to naudu, kas man bija vajadzīga dzīvošanai un tas arī viss," sacīja Birkavs.

Savukārt tā brīža "Parex" padomes priekšsēdētājs Guntars Grīnbergs atzina, ka naudu izņēmis bankas pārņemšanas laikā. Konkrētu summu viņš gan neatklāja.

"Varu teikt godīgi, ka man bija sagatavots kopā ar kādu partneri darījums nekustamā īpašuma pirkšanai un es uzskatīju, ka tiešām šādā situācijā, kad ir tik nestabila finanšu situācija valstī labāk naudu glabāt nevis latos un bankas kontā, bet ieguldīt to nekustamajā īpašumā, tā es to uzskatīju, tā es to darīju. Un es nevaru saskatīt savā rīcībā neko nosodāmu," sacīja Grīnbergs.

Viņš arī sacīja, ka līdzīgi rīkojušies vairāki bankas darbinieki. Pārkāpumus savā un citu kolēģu rīcībā Grīnbergs nesaskatot: "Nu, kāpēc mēs varētu runāt šajā brīdī par ētiku, nav nekādas ētikas."

Savukārt abi bijušie bankas īpašnieki un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis raidījuma noliedza, ka pārņemšanas laikā būtu no bankas izņēmuši līdzekļus.

"Informācija par to, ka mēs esam izņēmuši savus noguldījumus no "Parex" neatbilst patiesībai. Ja, protams, par naudas izņemšanu nenosauc naudu, kas tika lietota no mūsu privātajiem kontiem ikdienas tēriņiem," norādīja bijušie bankas akcionāri.

Kargins un Krasovickis arī uzskatot, ka par tagadējām sekām atbildība esot jāuzņemas pašai valdībai: "Latvijā izmantotais akciju konfiskācijas modelis nekur citur netika izmantots. Visos gadījumos, kur valstis iesaistījās finanšu tirgu stabilizācijā, tās sniedza atbalstu bankām gan garantiju, gan aizdevumu, gan kapitāla formā. Tagad tiek meklēti vainīgie sekām, kas ir iestājušās augstāk minēto lēmumu rezultātā."

Raidījums arī vēsta, ka nav zināms, vai notikušajā prokuratūra saskatījusi kādus iespējamus noziegumus. Visus ar "Parex" saistītos iesniegumus, tostarp FKTK vēstuli, prokuratūra izvērtējusi vienā resoriskajā pārbaudē, kas noslēdzās ar pagājušonedēļ ierosinātu kriminālprocesu. Tajā gan tiek vērtēti iespējamie valsts amatpersonu pārkāpumi. Vai pie atbildības varētu būt pamats saukt arī abus bankas bijušos īpašniekus, nav zināms, ziņo "De facto".