"Dinamo" kapteiņa Sanda Ozoliņa bērni neprot runāt latviski

Uz 20. oktobra «Dinamo» mājas spēli «Arēnā Rīga» atbalstīt ģimenes galvu Sandra Ozoliņa bija ieradusies ar vecāko dēlu Robertu. «Esam atbraukuši uz divām nedēļām, līdz 1. novembrim. Uz laiku, kamēr bērniem skolā ir brīvlaiks. Ielidojām pirms divām dienām un pirmo mājas spēli neredzējām.

Kādas sajūtas Ozoliņai ir, atgriežoties Latvijā? «Grūti pateikt. It kā atgriežos mājās, bet jau zinu, ka braukt atpakaļ būs vientuļi. Nav vīra. Vientulības sajūta, braucot atpakaļ, ir šausmīga. Grūti dzīvot atsevišķi. Ļoti grūti. Mēģinu ielikt smadzenēs, ka jādara tas, kas jādara. Bērniem jāiet uz skolu, un vīram jāstrādā. Mēģinām atbraukt, kad varam,» pauž Sandra.

Ozoliņu vecākais dēls Roberts mācās Denveras vidusskolas 9. klasē, jaunākais – Kristofers – citas skolas 7. klasē. Turklāt abi puikas nemāk runāt latviski, kas ir vēl viens iemesls, kāpēc Ozoliņu ģimene nepārceļas uz Latviju. „Mēs esam noskaņojušies bērniem dot labu izglītību,” intervijā žurnālam „Vakara Ziņas” teic Sanda Ozoliņa sieva Sandra, stāstot, ka ar skolām, kur tagad mācās Ozoliņu atvases, esot apmierināti gan abi vecāki, gan paši bērni.

Latvijā viņiem būtu grūti pierast, jo bērni šeit ir mazliet citādāki nekā Amerikā. Šeit bērni ir mazliet drošāki – paši iesēžas autobusā un aizbrauc uz skolu, bet tur vecāki līdz pat 16 gadiem ved bērnus uz skolu.”

Sandra Ozoliņa gan vēl nezinot, vai abu bērnu dzīve kādreiz būs saistīta ar Latviju, taču cieši uzsver – kur labāk būs bērniem, tur Ozoliņi arī dzīvošot. „Vecākais dēls kādreiz teica, ka nemācīsies runāt latviski, jo viņam tas nav vajadzīgs, bet šovasar staigāja ar vārdnīcu rokās un mācījās. Mēs ar Sandi smējāmies – ja iepatiksies kāda meitene, tad jau latviešu valodu mēneša laikā iemācīsies. Latvijā ir smukākas meitenes, tomēr zēniem pašlaik mācības ir pirmajā vietā,” žurnālam stāsta Ozoliņa kundze.