Sandis Ozoliņš turpina apmeklēt anonīmo alkoholiķu klubu

Anonīmo alkoholiķu sanāksmes Ozoliņš sācis apmeklēt jau, dzīvojot Amerikā, un turpina to darīt arī Rīgā.

"Man tas ir nepieciešams. Vienatnē tikt galā ar šo problēmu ir grūti. Uz šīm sanāksmēm nāk arī cilvēki, kuri jau sen atmetuši dzeršanu. Viņus neviens uz to nespiež - viņi nāk pēc savas vēlēšanās un stāsta, ko pārcietuši, un palīdz citiem, balstoties uz savu pieredzi," stāsta Ozoliņš un atzīst, ka šīs sanāksmes plāno apmeklēt vēl ilgi, jo tā palīdz justies labāk.

"Raugoties uz daudziem no viņiem, ir grūti noticēt, ka tavā priekšā ir alkoholiķi. Pēc skata viņi ir pilnīgi normāli cilvēki, labi ģērbti. Viņi neizskatās nelaimīgi," anonīmo alkoholiķu kluba apmeklētājus raksturo sportists.

Uz jautājumu, vai slaveno pašmāju sportistu bēdubrāļi ir atpazinuši, sportists atbild, ka viņam nav ne jausmas. "Tur nevienu neinteresē, ar ko cilvēks nodarbojas ikdienas dzīvē. Pat ja kāds manī atpazīst hokejistu, tur nevienam pat prātā neienāks nākt man klāt un lūgt autogrāfu."

Tāpat Ozoliņš atzīst, ka pēc tam, kad atbrīvojies no savas atkarības, viņa dzīve kļuvusi labāka. "Šobrīd es esmu laimīgs cilvēks. Esmu kļuvis labāks vīrs un tēvs. Agrāk es kopā ar draugiem staigāju pa bāriem, bet tagad brīvo laiku pavadu mājās kopā ar ģimeni. Man tas patīk."

Šķiet, daudzi ar interesi gaida, kad panākumiem bagātais sportists "norausies" un atsāks dzert. "Latvijā tādu cilvēki ir krietni vairāk nekā Amerikā. Sākumā es par to pārdzīvoju, bet tagad man ir nospļauties. Neiešu taču katram klāt, neelpošu sejā un neteikšu: "Redzi, es nedzeru!""