Elizabetei Zagorskai radīta 50 kāzu kleita

Kā atgādinājumu par mīlestības solījuma dienu. Vasara ir īstenais kāzu laiks, un Mēs uzrunājām četras sabiedrībā pazīstamas precētas sievietes, lūdzot viņām parādīt savas kāzu kleitas un pastāstīt par tām.

KĀ CITĀ REALITĀTĒ

Dziedātāja Elizabete ZAGORSKA:

"Sieviete, uzvelkot savu kāzu kleitu, jūtas kā nokļuvusi citā realitātē, kā viduslaikos, jo izstaro graciozitāti un cēlumu. Katrai sievietei kāzu kleita ir viens no svarīgākajiem apģērbiem mūžā. Man nevienu mirkli nebija doma, ka kleita varētu nebūt balta, jo laulājos baznīcā un pie altāra vēlējos doties baltā tērpā, kas simbolizē tīrību, nevainību, šķīstību. Kleitu vēlējos askētisku un nesamākslotu. Uzvelkot to savā kāzu dienā, jutos svinīgi, cēli un īpaši."

Elizabete laulājās jūlijā pirms septiņiem gadiem. Savu kāzu kleitu viņa modelējusi pati, kā arī iegādājusies audumus, mežģīnes un visu pārējo. "Šuvējai, kura darināja manu tērpu, tā bija piecdesmitā kāzu kleita, un līdz ar manējo viņa pārtrauca kāzu tērpu šūšanu," stāsta Elizabete. Sarežģīta bijusi aksesuāru piemeklēšana. "Manā tērpā ir pērles lāsīšu formā, tādēļ īpaši rūpīgi vajadzēja pieskaņot rotaslietas. Ap kaklu negribēju neko, bet ausīs gan vēlējos ielikt lēzeno pērļu auskarus. Pati uzzīmēju modeli, un juvelieris izgatavoja tieši tādus auskarus, kādus vēlējos," teic Elizabete. Viņai esot bijis arī garš plīvurs, kas simbolizējis jau noieto dzīves ceļu un kas divpadsmitos naktī jāatdod, lai sāktu jaunu dzīvi.

BALTĀ KRĀSA – CĒLA UN ĪPAŠA

Aktrise Evija SKULTE:

"Balta krāsa ir ļoti svinīga, un jebkura kleita, kas ir šajā krāsā, izskatās cēla. Tā kā mūsu kāzas bija diezgan tradicionālas, tad tradicionālai vajadzēja būt arī kleitai. Es tajā jutos brīnišķīgi, jo kleita bija modelēta tieši man, rūpīgi gādāta – tā tapa aptuveni pusotru mēnesi pirms kāzām. Laulības notika Ziemassvētkos, jo mana vīra vecvecāki bija laulājušies šajā laikā un viņiem bija ļoti skaista un laimīga laulība līdz pat sirmam vecumam, un ceru, ka arī mums būs tāpat."

Evija laulājās 2002. gada decembrī Usmas baznīcā. "Manu kleitu šuva Nacionālā teātra kostīmu māksliniece Liene Bartkeviča. Iepatikās viņas stils, tādēļ lūdzu, lai Liene uzšuj man kleitu. Devu brīvu vaļu viņas izdomai, jo man pašai bija maza nojausma, kādu vēlos redzēt savu kāzu kleitu. Zināju vien to, ka princešu kleitu nevēlos. Gribējās tērpu vienkāršās līnijās, gaisīgu un stilīgu," stāsta Evija. Kad gatavā kleita pārnesta mājās, sajūtas bijušas pacilātas – gaidāmais notikums tapis reālāks. "Nostiprinājās neizbēgamības sajūta," saka Evija. Uzvelkot kleitu, bijis bail to saburzīt, apsēsties, jo gribējies, lai viss būtu nevainojami, sterili, bet pēc ceremonijas baznīcā Evija sapratusi, ka kleita ir arī ērta un praktiska.

SAPNIS VASARAS NAKTĪ

Režisore Baņuta RUBESS:

"Man bija 37 gadi, kad precējos, pirms laulībām ar savu vīru kopā bijām nodzīvojuši sešus gadus, tādēļ likās muļķīgi vilkt baltu tērpu, jo simbols paliek

simbols. Izvēlējos alternatīvu – zilos un violetos toņus, jo zilā ir mana mīļākā krāsa. Kāzu dienā uzvelkot šo kleitu, man bija milzīgs uztraukums, sajūta, ka piedalos lugā Sapnis vasaras naktī un esmu karaliene Titānija. Jutos ārkārtīgi skaista un laimīga. Esmu patīkami pārsteigta, ka man šī kleita der joprojām. Varbūt vēl kādu reizi to uzvilkšu!"

"Manu kāzu kleitu šuva scenogrāfe un kostīmu māksliniece no Kanādas, jo laulājos Toronto Latviešu centrā. Gribējām gan kaut ko teatrālu, gan – savienot senlaicīgo ar mūsdienīgo, lai šo tērpu varētu vilkt vēlreiz. Kleita tapa aptuveni četru mēnešu laikā, jo sākumā kopā ar mammu izstaigājām daudzus veikalus cerībā atrast ko piemērotu, bet, kad sapratām, ka nekas īsti neder, tad kopā ar mākslinieci sākām izstrādāt šīs kleitas skices. Neizpalika arī tievēšana – centos, cik vien varēju! Kleita ir sarežģīta, jo tajā iešūti tā saucamie kauliņi," stāsta Baņuta. Ceremonijas laikā bijis gan trēns, gan apmetnis, bet vakara neoficiālajā daļā tie noņemti – palikuši svārki un tops."

LĪGAVAS PUŠĶIS AIZSTĀJ PLĪVURU

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija IKLĀVA:

"No savas 44 gadu ilgās darba pieredzes varu teikt, ka ikvienai gribas garu kleitu, jo mēs visas esam Ievas meitas jebkurā vecumā. Mana kāzu kleita bija jaunavīga un vienkārša, bet man tā ļoti patika. Pēc tam to uzvilku vēlreiz, ejot ciemos uz citām kāzām. Arī pašas kāzas atceros kā līksmu un gaišu notikumu. Man bija burvīgs līgavas pušķis – vīrs sagādāja milzīgu klēpi rožu, un tas aizstāja gan plīvuru, gan balto kleitu."

Iklāvas kundzes laulības notikušas darba dienā, septembrī, dzimtsarakstu nodaļā. "Katram jau gribētos to balto kleitu un plīvuru, bet 1955. gadā, kad laulājos, to nevarēja atļauties, tāpēc mana kleita bija zilā krāsā. Modeli izdomāju pati, tērpu uzšuva mana draudzene, kurai tas bija liels pārdzīvojums, jo tā bija pirmā kāzu kleita, kuru viņa savā mūžā šuva. Naudu par kleitu viņa neņēma, jo uzskatīja, ka kāzu kleitas šūšana nesīs veiksmi turpmākajā darbā," stāsta Iklāvas kundze un nedaudz norūpējusies piebilst, ka, tā kā pagājis jau 51 gads, kopš kleita uzšūta, tā cietusi no laika zoba. "Lai kleitu izgreznotu, tai priekšpusē bija piešūts neaizmirstulīšu pušķītis, kas gan diemžēl jau ir nokritis," norāda Iklāvas kundze.

***

Baltu krāsu izvēlas arvien retāk

Vēlme atšķirties un izcelties ar oriģinalitāti valda arī kāzu kleitu modē. Modes māksliniece Līga Banga teic, ka vispārējas tendences nepēta, viņas klientes esot meitenes, kuras vēlas būt savādākas nekā lielākais vairums. "Viņas nepērk baltās, kuplās kūkas, kas joprojām ir modē, bet gan izvēlas savdabīgāku un interesantāku tērpu, kurš lielā mērā izsaka arī sievietes personību," stāsta L. Banga. Visinteresantāko kleitu savā modes mākslinieces karjerā viņa darinājusi pagājušajā vasarā, un tās tapšanu varot salīdzināt ar mākslas darba radīšanu. "No sarkanās organzes uz manekena veidoju siluetu, audumu krokojot, viņķelējot, dažādi iešujot. Rezultāts sanāca grezns," stāsta L. Banga.

Vairums meiteņu izvēlas garas kleitas, arī pašai modes māksliniecei tās šķiet svinīgākas, jo īsas kleitas vairāk atgādina kokteiļkleitas. "Neviena no manām klientēm neizvēlas balto krāsu, bet gan šampanieša toni, krēmkrāsu. Pašlaik šuju gaiši zilu kleitu, kas izgreznota ar zeltu," klāsta māksliniece. Viņa atzīst, ka visām līgavām gribas uzpucēties, jo viņas šajā īpašajā dienā atrodas uzmanības centrā, tādēļ arī jācenšas rast jaunu pieeju un interesantas idejas, ko realizēt konkrētajā kleitā. "Pēdējā laikā vērojams pamatīgs precēšanās bums, modē ir lielas un svinīgas kāzas, kas lielā mērā arī diktē kāzu kleitu modi. Sevišķi grezni līgavas tērpjas, laulājoties baznīcā, savukārt sarakstoties dzimtsarakstu nodaļā, lielākoties nevelk neko pārlieku greznu, drīzāk izvēlas pieticīgu tērpu," stāsta L. Banga.

No kolhoziem līdz pērlēm

Nav divu vienādu kāzu kleitu – katrai ir kāda rozīnīte, kas izceļ kleitas valkātājas pievilcību. Jebkuras kleitas šūšanā jāiegulda rūpīgs darbs. Kā stāsta modes māksliniece Sonita Pāvuliņa, kura labprāt šuj kāzu kleitas, vasaras periodā viņa darina astoņas līdz desmit kleitas, ziemā nedaudz mazāk. Pirmajā mirklī var šķist, ka nemaz tik daudz nav, tomēr īpaši greznas kleitas šūšanai, kuras konstruktīvais risinājums ir sarežģīts, piemēram, korsetes krūšu daļa veido divus telpiskus lillijas ziedus, nepieciešami pat vairāki mēneši.

S. Pāvuliņa stāsta, ka ar interesi vēro, kā laika gaitā ir mainījusies kāzu kleitu mode, nereti apvienojot pat vairāku stilu sajaukumus. Līdz ar 21. gadsimta sākumu kāzu kleitu modē dominē ļoti krāšņas un pompozas kleitas, piemēram, jūgendstila plūstošās līnijas, smalki roku un mašīnizšuvumi, kas papildināti ar pērlēm, akmeņiem, fliteriem, mākslīgajiem ziediem. Populāri ir arī 30. gadu drapējumi, flises, gofrs, korsetes, balerīnu kleitas. Tiesa, līgavas joprojām izvēlas arī klasiskās kāzu kleitas ar smilšu pulksteņa siluetu un ļoti kuplām kleitu apakšdaļām. Ne tik ļoti tālajos 90. gados popularitāti guva praktiskākas kleitas un trausli, nepārspīlēti silueti – kleita apakšmalā nedaudz paplatināta vai taisna, ar šķēlumu. Krāsu spektrs bija ļoti plašs, ieskaitot melno un sarkano, tostarp arī plīvuriem. Savukārt 80. gados tērpiem bijušas ļoti polsterētas plecu līnijas, piedurknes ar ļoti apjomīgu krokojumu vai ielocēm, kuplas kleitu apakšdaļas un korsetes augšdaļā, apakšmalas varēja būt ļoti īsas priekšpusē un garas aizmugurē. 70. gados kāzu kleitu modi zināmā mērā diktējuši bagātie kolhozi, jo kāzas tolaik bijušas kā vecāku bagātības un goda jautājums, tādēļ vairums līgavu tērpušās no paciņām sūtītās kleitās. Vispieticīgākie izrādījušies 60. gadi, kad kleitu silueti bija taisni vai smilšu pulksteņa formā. Mazliet vēlāk valkāja arī kleitiņas ar izteiktiem vidukļiem un stīvinātiem, daudzslāņainiem apakšsvārkiem.