LEEN brālis: piedalīties kaut kādos LNT dziedošo ģimeņu šovos man neļauj ētika

«Neesmu no tiem, kas metas iekšā pilnīgi nezināmās lietās, tādēļ pirmos «Koru karus» vēroju no malas kā skatītājs, un – man iepatikās,» atklāj Mārcis Feldbergs. «Par piedalīšanos nākamajos «Koru karos» nebiju iedomājies, taču manai līgavai Ilzei izdevās mani pierunāt.»Taujāts, vai dalība TV3 «Koru karos » nav iešķiebta pa «blatam» – kā vienam no spilgtākajiem TV3 nakts «Chill» sarunu vadītājiem,Mārcis smejoties atbild: «Nē, nē – manai dalībai «Koru karos» nav pilnīgi nekāda sakara ar darbu «Chill». Tā drīzāk ir nejauša sakritība,lai gan, protams, ētika man kā TV3 raidījuma vadītājam nebūtu ļāvusi piedalīties kaut kādos LNT dziedošo ģimeņu šovos.»

Mārcis piebilst, ka atpazīstamība,kas viņam velkas līdzi kā populārās dziedātājas Lindas Leen brālim, šobrīd drīzāk traucējot, nekā palīdzot. «Atceros – atnācu uz Madonas kora atlasi un jau nopriecājos par to, ka esmu veiksmīgi iejucis daudzo pretendentu pulkā, taču te sev aiz muguras pēkšņi izdzirdēju čukstus: «O, re, arī viņš atnācis! Ko tad viņš te meklē?» Mani šādos brīžos pārņem ļoti ērmīgas sajūtas. Vai atkal – tika filmēta šova galviņa, kurā mūsu kora vadītāja, dziedātāja Ieva Kerēvica ieradās pie mums ar deltaplānu. Režisors iepriekš visiem izstāstīja, ka tajā brīdī, kad Ieva nolaidīsies, mums vajag viņai pieskriet klāt un draudzīgi apķert. Brīdī, kad tika ieslēgtas kameras, pie Ievas viens kā pirksts skrēju tikai es. Un nevis tāpēc,ka es būtu kaut kāds «zīmulis», bet gan tāpēc, ka visus pēkšņi bija ķērusi latviešiem tik raksturīgā kautrība. Neraugoties uz to, pēc tam tik un tā bija dzirdamas sarunas par to, kā «šitam puisim patīk izlekt»,» smagi nopūšoties atceras Mārcis.

Sarunā ar »VZ« viņš vairākkārt uzsver, ka esot vienkāršs puisis, kas kopā ar savu līgavu Ilzi un meitiņu Lieni lielāko daļu laika pavada tālu no galvaspilsētas, lauku mājās Ērgļos. Vai savas friziera prasmes uz gozēšanās laiku televīzijas ekrānos puisis ir atlicis malā? «Nē, nē – visas ar frizēšanu saistītās lietas malā atlicis neesmu. Vēl joprojām griežu matus, tikai šobrīd to daru vien saviem draugiem un paziņām.

Frizētavā tuvākajā laikā atgriezties netaisos, lai gan – nekad nesaki nekad. Sev pazīstamus cilvēkus frizēt vienkārši ir daudz patīkamāk, nekā strādāt frizētavā ar svešiniekiem, kas bieži vien nāk pie tevis kā personiskā psihologa, uzgrūžot virsū dažādas negācijas. Neskatoties ne uz ko, domāju, ka savas friziera prasmes likšu lietā arī «Koru karos», izpalīdzot džekiem ar stilīgām frizūrām,» apņēmības pilns paziņo Mārcis.