Šķēle atzīst, ka mēdz pirms un pēc spēles lietot alkoholu

Par basketbolistu bieži dzirdēts daudz un dažādu negatīvu runu, un uz jautājumu, vai uzdzīvotāja tēls atbilst patiesībai, Šķēle ieņem neitrālu pozīciju: «Kaut kādā ziņā atbilst. Bet nezinu — visiem patīk atpūsties. Tagad tas ir aizgājis tik tālu, ka mani saukā par uzdzīvotāju, vai spēlēju labi vai slikti. Daudz kas no rakstītā ir izdomāts, vairs tam nepievēršu uzmanību. Arī klubā «Essential» neesmu sen bijis, bet visi pēc inerces mani saista ar to.»

Vairākkārt dzirdēts, ka basketbolisti pirms spēlēm iepriekšējā vakarā ir lietojuši alkoholu. Šķēle to nenoliedz, taču spēlētājs arī uzsver, ka tā nav bijis bieži: «Pirms spēles esmu iedzēris trīs reizes mūžā, parasti daru to pēc mačiem. Bet ir tādas situācijas, kad gadās, un dažreiz tā pat ir labāk — «mīkstāka» rociņa. To pierāda tā pati spēle pret Krieviju — kaut vai nebiju gulējis un piecas stundas nosēdējis policijā, tā bija viena no manām karjeras labākajām spēlēm izlases sastāvā.»

Narkotikas sportistam ir svešas, viņš tās nekad nav lietojis: «Tādas baumas ir tāpēc, ka daudz tusējos. Latvijas Basketbola savienība taču daudzus basketbolistus pārbaudīja un nevienu nenoķēra. Noķerts ir tikai Kambala.»

Izlases spēlētājs arī norāda, ka regulārā runāšana par basketbolistu uzdzīvi ir plika diršana. «Tie lielie runātāji, kas te stāsta, ka mēs, basketbolisti, uzdzīvojam pēc spēlēm, nesaprot, ka tad, kad viņi sestdienā brauc atpūsties, mēs ceļamies jau astoņos no rīta un skrienam mežā krosu. To viņi neredz, un viņiem šķiet, ka mums viss ir vienkārši un viegli nācis: pelnām lielu naudu, braukājam ar krutām mašīnām un neko nedarām. Bet to, ka jau no septiņu gadu vecuma man katru dienu ir divi treniņi, viņi nesaprot. Viņi nesaprot, ka viss ir panākts ar lielu neatlaidību un darbu. Tā visa ir diršana, kas te par mums notiek. Es nesaprotu tos cilvēkus. Katram jādzīvo sava dzīve, un, ja kādam kaut kas nepatīk, viņš var neskatīties manas spēles. Man to cilvēku ir žēl, lai gan tādiem arī pasaulē jābūt.»