Marija Naumova: "Esmu brīvs cilvēks un daru tikai to ko gribu"

Jau gandrīz divus gadus viņa dzīvo savā sapņu pilsētā Parīzē, kur studē džezu un aktiermeistarību, un uz Rīgu atbrauc vien satikt savus tuvos un mīļos cilvēkus, vai tad, kad viņu aicina dziedāt kādā korporatīvā pasākumā, vai arī, ja dziedātājas privātajā bērnu un jauniešu studijā MarieN Studio top kāds jauns muzikāls projekts. Bet šī vasara ir izņēmums, jo pazīstamā dziedātāja ir no sirds noilgojusies pēc saviem klausītājiem, un tāpēc līdz pat septembra vidum ar īpašu solo koncertprogrammu viņa uzstāsies vairākās Latvijas pilsētās.

Aiz dusmām iestājas juristos

«Septembrī būs divi gadi, kopš dzīvoju un mācos Parīzē. Esmu studente. Un, ja pagājušogad mācījos tikai mūzikas skolā, tad šogad mācos arī aktieru skolā. Aktieru skolas studijas būs vēl gadu, bet mūziku jau var mācīties bezgalīgi...» viņa pasmaida un atklāj, ka konkrēta plāna, cik ilgi studēt, dziedātājai nav. «Tur katrs nāk ar savu bagāžu, un katrs mācās tik ilgi, cik grib. Kad jūt, ka zināms līmenis ir sasniegts, var kārtot eksāmenu un dabūt papīru. Es šo eksāmenu pagaidām vēl neesmu gatava nokārtot,» viņa neslēpj.

Daudzi Marijai jautā, ar kādu domu viņa izvēlējusies studijas aktieru skolā - vai nolēmusi kļūt par profesionālu aktrisi? «Nu, nav man nekādas domas! Man vienkārši tas patīk, es vienmēr to esmu gribējusi!» saka talantīgā dziedātāja. Viņa stāsta, ka savulaik, vēl 17 gadu vecumā mēģinājusi iestāties teātra skolā Maskavā. «Mani nepaņēma, jo man bija problēmas ar redzi. Iestājpārbaudījumos man ļoti labi gāja, taču beigās pateica: profņeprigodnostj. Un kontaktlēcas tolaik vēl nebija... Netikusi aktieru skolā, es aiz dusmām iestājos juristos,» viņa pasmaida un atceras, ka savas sliktās redzes dēļ arī 10 gadu vecumā netika apstiprināta lomai režisores Dzidras Ritenbergas filmā Svešs gadījums. «Uz šo lomu bija ļoti nopietns konkurss − apmēram tūkstoš meitenes. No mūsu filmēšanas komandas puses jau biju apstiprināta, bet tad atbrauca komisija no Maskavas un pateica, ka meitene ar brillēm šai lomai neder. Tētis toreiz teica: «Ja netiksi filmēties, aizvedīšu tevi uz vokālo ansambli.» Un tā es sāku dziedāt vokālajā ansamblī Rondīno, VEFā. Nu jā, kaut kā ar tām acīm man negāja, tāpēc šodien, kad tā vairs nav problēma, es iedomājos, kāpēc man to nepamēģināt vēlreiz, jo mani vienmēr interesēja, kā tas ir - mācīties aktiermeistarību. Būt uz skatuves ir viena lieta, pavisam kaut kas cits - skatuves meistarību mācīties. Jo man taču nav ne muzikālās, ne aktiera izglītības, izņemot «mammas skolu», kura savulaik gan krievu, gan latviešu topošajiem aktieriem pasniedza skatuves runu.»

Tā kā viņas mamma Jevgēņija Soldatova ir aktrise, kura daudzus gadus spēlējusi uz Rīgas Krievu drāmas teātra skatuves, Marijas bērnība pagāja teātrī. «Un tā bija mana skola. Taču mācīties un spēlēt svešā valodā ir kaut kas pavisam cits. Tikko skolā nospēlēju trīs izrādes franču valodā, un tā man bija ļoti interesanta pieredze. Es pat varētu teikt tā, ka tas ir vispatīkamākais veids, kā mācīties valodu,» viņa pasmaida un atklāj, ka skolas izrādē spēlējusi galvenās varones tanti amerikāņu lugā Children's Hour (Bērnu stunda). Sešdesmito gadu sākumā bija arī tāda filma ar Odriju Hepbernu galvenajā lomā.

Viss sākās ar Patrīciju Kāsu

Starp citu, gandrīz visi Marijas kursabiedri aktieru skolā ir francūži, kuri tur mācās savā dzimtajā valodā. Un tikai divas meitenes ir no citām valstīm - viena no Beļģijas, otra no Kolumbijas. Protams, mācības notiek tikai franču valodā, taču starp pasniedzējiem ir arī krievu tautības sava aroda profesionāļi. «Tāpēc mana izvēle arī bija par labu šai skolai - jo «krievu skola» ir «krievu skola». Tādas nav nekur citur pasaulē,» piebilst apzinīgā studente.

Tikai pavisam nesen viņa brīvi runā franču valodā, lai gan daudzi domā, ka dziedātāja šo salīdzinoši grūto valodu pārvalda jau sen. «Es to sāku mācīties sešpadsmit gadu vecumā, tad pārtraucu un visu aizmirsu. Mācības atsāku tikai, kad sāku gatavot programmas franču valodā. Taču dziedāt franciski ir pavisam savādāk nekā runāt. Un tikai, kad pirms pieciem gadiem sāku braukāt uz Parīzi, es sāku iet valodas kursos. Pagāja četri mēneši, līdz sāku runāt. Tagad tik runāju un runāju!» Marija pasmaida un izstāsta, ka interesi par franču valodu viņā raisījusi slavenā Francijas estrādes zvaigzne Patrīcija Kāsa. «Man bija sešpadsmit gadu, kad televīzijā viņu pirmoreiz ieraudzīju. Viņa dziedāja savu slaveno dziesmu Mademoiselle Chante Le Blues, un, kad šī valoda savienojās ar mūziku, man tas likās tik garšīgi... Jau pēc nedēļas es gāju pie pasniedzējas uz franču valodas nodarbībām. Tā tas sākās.»

Taujāta, vai viņai kādreiz ir nācies klātienē satikt šarmanto franču estrādes dīvu, Marija momentā atteic, ka nē. Taču tad aizdomājas un saka: «Kad viņa pirmoreiz bija Latvijā, es viņai dziedāju [āfterpārtijā] naktsklubā Mirāža.