Raivo Rosts pārtiek no gaļas un kartupeļiem

"Kā ikvienam, arī man kaut kas garšo vairāk, kaut kas – mazāk. Droši zinu, ka nebūtu gatavs ēst jebko, kā to darīja amerikāņu televīzijas šova Baiļu faktors dalībnieki. Ja es piedalītos šajā šovā, man nebūtu nekādu problēmu izturēt visus fiziskos pārbaudījumus, bet, tiklīdz vajadzētu ēst tārpus, vēršu acis vai ko tamlīdzīgu, man būtu jāizstājas no spēles," prāto mediju cilvēks.

"Ēdiens man sagādā baudu un arī... mierinājumu. Kad nesen komandai gāja diezgan švaki playoff spēlēs florbolā, uzreiz ienāca prātā, ka varētu kaut ko garšīgu apēst. Tad parasti izstrādājas serotonīns jeb laimes hormons, kas palīdz aizmirst nepatīkamo. Aicinājuma gatavot ēst gan man nav; tas pamostas varbūt reizi trijos mēnešos vai pat retāk. Vēl vairāk par ēdiena gatavošanu man pie sirds neiet trauku novākšana un mazgāšana, virtuves sakopšana pēc ēst taisīšanas,"" Raivo ir atklāts.

Raivo parasti ieturoties vienreiz dienā – tās esot pamatīgas vakariņas. No rītiem miegs nākot tik ļoti, ka esot grūti tikt laukā no gultas. "Nekad mūžā neesmu ēdis brokastis. Vienmēr guļu līdz pēdējam brīdim, tāpēc tik vien pagūstu, kā ieskriet dušā un saģērbties. Izņēmums ir bijis vienīgi tajās reizēs, kad, būdams komandējumā, zinu – šajā viesnīcā no rīta piedāvā garšīgi saceptu bekoniņu. Viena šāda vieta ir Slovēnijā."

Viņš nosmej, ka viņa ēdienkarti veidojot divi pamatprodukti – gaļa un kartupeļi. "Angļiem ir šādam gaļēdājam nosaukums – meat and potatoes guy. Šis apzīmējums gan nav sevišķi glaimojošs; tas nozīmē, ka cilvēks nav smalks ēdienu izvēlē. Bet es par to neuztraucos un negrasos arī kļūt par veģetārieti," nosaka jaunais vīrietis un pajoko, ka, būdams ķekavnieks, gadus desmit esot pārticis gandrīz tikai no vistas filejas. Tagad putna gaļa interesējot mazāk, vairāk – cūkgaļa. "Es ilgstoši varētu pārtikt no kartupeļiem vien. Tos varu ēst jebkādi gatavotus – ceptus un vārītus, aukstus un siltus. Man ļoti garšo kartupeļu pankūkas, taču līdz šim nav izdevies atrast tik labas, kā sanāca manai vecmāmiņai Engurē. Kaut ko pietuvinātu dažkārt nopērku lielveikalos, kur piedāvā jau izceptas kartupeļu pankūkas. Tās nesildu, jo aukstas manām garšas kārpiņām šķiet baudāmākas."

Arī pret gaļu Raivo ir prasības – tā nedrīkst būt trekna un sīksta. "Pat ja karbonādei būs tikai centimetru plata speķa kārtiņa, es to atklāšu un nogriezīšu. Tētis par šādu gājienu mēdz mani pazobot, taču tā nu esmu paradis. Tāpat arī nevaru – kā viņš – ēst speķi un no subproduktiem pagatavotu ēdienu. Esmu uzaudzis Ķekavā , tomēr no vistu sirdīm vai kuņģīšiem taisīta mērce pie sirds neiet," smejoties atklāj Raivo. "Gaļa man garšo. To bieži ēdu kopā ar salātiem un kartupeļiem, sieva – ar rīsiem, makaroniem vai griķiem. Es arī varu uzēst rīsus vai makaronus, bet griķi man ir neizprotami."