Rumjancevs ar bažām skaita dienas līdz "Jaunā viļņa" sākumam

Nav laika paēst

Šī nedēļa sākās traki. Svētdien ap pusnakti no Maskavas ielidojām Rīgas lidostā. Tad devāmies uz Jūrmalu iekārtoties viesnīcā "Eiropa". Ap četriem naktī bijām izpakojuši mantas, bet jau pēc četrām stundām bija atkal jāceļas. Pirmdiena pagāja nemitīgu telefonzvanu pieņemšanā, darbu rīkošanā un organizēšanā. Vai zinājāt, ka Maskavā gāž apkārt Latvijas vēstniecību. Tur cilvēki naktīm sēž, lai tikai aizpildītu nepieciešamās veidlapas un iegūtu iespēju tikt uz Jūrmalas "Jauno vilni". No drošiem avotiem zinu, ka ir izveidojusies pat dzīvā rinda.

Un tā beidzām strādāt tikai ap kādiem pulksten diviem trim naktī. Jūs domājat, ka nākamā diena bija citāda? Maldāties. Arī otrdienas, trešdienas un ceturtdienas darba grafiks bija līdzīgs. Man nav pat īsti laika ieturēt kārtīgas pusdienas — varbūt tāpēc esmu tik tievs.

Jūrā neplunčājas

Lai gan starptautisko populārās mūzikas izpildītāju konkursu "Jaunais vilnis" nerīkojam pirmo gadu, katru reizi gluži kā no jauna cīnāmies, lai viss izdotos godam. Tāpēc viss, par ko dienās pirms konkursa esmu spējīgs domāt, ir: "Ak, Dievs, konkursa diena taču nāk tuvāk un tuvāk!" Man nav vaļas atgulties pludmales smiltiņās un gozēties saulītē, lai gan gribētos... Varbūt latviešu tauta un "Jaunā viļņa" fani to varētu realizēt manā vietā. Man no tā kļūs labāk. (Smejas.)

Starp citu, arī peldējies Baltijas jūrā pēdējos piecos gados esmu tikai vienu reizi — 2002. gadā. Un pat to nevar īsti nosaukt par peldēšanos, drīzāk par plunčāšanos.

Paulam visu nestāsta

Šajās dienās intensīvi sazvanos arī ar Maestro Raimondu Paulu, jo viņam par godu piecu gadu jubilejas konkurss ir paildzināts par vienu dienu — tas risināsies sešas, nevis piecas dienas, kā ierasts. Vesela diena būs veltīta Paulam. Mani priecē šā gada gaviļniekam paredzētie pārsteigumi, kurus mēs viņam patlaban neatklājam, lai arī viņam būtu iespēja ar interesi vērot notiekošo.