Viktoru Lapčenoku no alkohola atrunāja gan Raimonds Pauls, gan Zigmārs Liepiņš

Nu viņa nedzērāja stāžs ir 24 gadi. Tas ir daudz vai maz? "Tas ir normāli," atbild Viktors, "patiesībā šo atturību vajadzēja sākt jau agrāk. Bet tad es vēl domāju, ka alkoholisms man nedraud un ka es pats varu tikt galā ar šo šausmīgo slimību."

"Pienāca tāds mirklis, kad sapratu, ka vairs nedrīkstu dzīvot kopā ar to draugu – zaļo pūķi. Nesen runāju ar vienu paziņu: viņš arī tā kā vēloties tikt vaļā no dzeršanas, taču ir pārliecināts, ka pilnīgā šīs nodarbes varā viņš vēl nav. Protams, tas viņam tikai tā šķiet, ka viņš nav tās varā... Tā kādreiz domāju arī es. Kad no aktīvas sportošanas pārgāju pie dziedāšanas, uzradās daudz draugu un paziņu, kuri, jau pretim nākdami, aicināja iedzert."

Toreiz Viktors bija precējies ar Noru Bumbieri, savu skatuves partneri – fantastiskas balss īpašnieci. Arī Norai patika iedzert, taču Viktors šodien uzskata, ka viņa varējusi to lietu darīt tā kulturāli: nākamajā dienā viņai neesot vajadzējis likt ielāpu, kas piecreiz lielāks par caurumu... Acīmredzot tā bija tikai sākuma stadija, jo vēlāk dzeršana turpinājās ar daudzkārt lielāku spēku.

Viktors atceras, ka pagāja kādi četri vai pieci gadi, līdz Raimonds Pauls, pie kura viņš dziedāja kopā ar Noru, sev raksturīgajā taktiski delikātajā stilā mēģināja runāt ar Viktoru par alkohola pārmērīgu lietošanu. "Viktor, tu uzmanies," teica Pauls, "tas ir ļoti slidens ceļš. Tu pat nepamanīsi, kā kļūsi atkarīgs." Tādos brīžos, atceras Viktors, visi ir lieli un diženi un uzskata, ka ar dzeršanu tiks galā paši un ka tās nav nekādas problēmas. "No sākuma tā arī bija," turpina Viktors, "jo nesen vēl sportoju, es varēju dzert un varēju nedzert, ātri attapos, nebija nekādu seku. Bet tad pienāca viens brīdis... Brīdis, kad sapratu, ka dzert es vairs nevaru. Fizisko jutoņu pastiprināja morālās paģiras, vainas apziņa, apātija, dusmas uz apkārtējiem cilvēkiem, kurus uzskatīju par vainīgiem savās sliktajās sajūtās, sevis žēlošana..."

Toreiz Viktoram palīdzēja Modo vadītājs Zigmars Liepiņš, sarūpējot tikšanos ar vajadzīgajiem ārstiem. "Nedzēru gadus četrus. Tad nodomāju: nu, pamēģināšu. Nekas taču nenotiks! Kā tad! Sāku atkal regulāri dzert. Es drausmīgi baidījos no paģirām un, lai tās nejustu, turpināju dzert atkal un atkal. Es taču zināju: ja ieņemšu, man uzreiz paliks labi! Taču prāts man teica: no alkohola jātiek vaļā."

Viktors šķīra laulību ar Noru pēc deviņu gadu kopdzīves. "Mums neklapēja," atzīst dziedātājs, "uz beigām jau gāja ļoti grūti. Nora bija nenormāli, slimīgi greizsirdīga. Vajadzēja šķirties, nebija citu variantu. Viņas greizsirdību pastiprināja dzeršana." Pēc kāda laika Viktors apprecējās otrreiz. Sajutis, ka dzīve kļūst līdzsvarotāka, viņš atkal pamēģināja grādīgo: bet varbūt nekas nenotiek?... Šoreiz notika vien uz mēnesi. "Bet arī ne uzreiz es sāku briesmīgi lakt," atceras Viktors, "es sāku ar mazumiņu. Ar aliņu, ar mazu konjaciņu. Un tad viss aizgāja pa lielo!"

Tomēr Viktors sakopoja spēkus un tika vaļā no dzeršanas – ar savu gribasspēku. "Toreiz jau nebija Minesotas programmas, kurā iesaistoties alkoholiķim ir iespēja apturēt savu slimību. Toreiz bija tikai Straupes narkoloģiskais centrs un psihoneiroloģiskā slimnīca Tvaika ielā, uz kurieni piespiedu kārtā varēja aizvest alkoholiķus. Mani nevajadzēja piespiest, es pats vēlējos ārstēties. Savulaik es biju Tvaika ielā – tajā pašā nodaļā, kur daudzus gadus pirms manis ārstējās Raimonds Pauls." Jā, tieši atrašanās Tvaika ielas sanatorijā pārliecināja Paulu vairs nedzert: viņš redzēja tās šausmas, kas piemeklē alkoholiķus, un viņš nevēlējās palikt par NEKO, tāpēc pārtrauca šņabja priekus.

Kad Viktors vēl lietoja alkoholiskos dzērienus, viņš juta, ka mainās viņa raksturs: Viktors kļuva kašķīgs, neiecietīgs, viegli aizvainojams. "Pēc dzeršanas nākamajā dienā draugi man reizēm teica: klausies, ko tu vakar uzstājies? Izrādās, es esmu sitis ar dūri pa galdu, strīdējies, klaigājis... Sapratu, ka alkohols uz mani sāk iedarboties arvien sliktāk: es nekļuvu omulīgāks vai jautrāks, bet gan arvien stulbāks. Jebkurš cilvēks, kuram smadzenes iekārtotas galvā, sapratīs, ka šāda perspektīva – palikt par dārzeni – viņam nav vajadzīga," teic Viktors.

Dzeršanas dēļ no dzīves aizgājuši daudzi ļoti talantīgi mūziķi, un tieši tā visvairāk žēl Viktoram. Arī Noras nāve zināmā mērā bija saistīta ar alkohola postošo iedarbību: aknu cirozes rašanos un gaitu stimulēja tieši alkohola nekontrolēta lietošana. Nesen uz viņsauli pārcēlās izcili talantīgais džeza mūziķis un aranžētājs Gunārs Rozenbergs. Un tā varētu saukt un saukt mūzikas talantus, kurus nu klausās Debesu tētiņš...