Dimiters no laikraksta "Diena" par neslavas celšanu prasa 1 000 000 ls

Dienas raksts ar foto

Tagad Dimiters no "Dienas" prasa kompensāciju 1 000 000 apmēra, ne tikai par šo rakstu.

Savā blogā Kaspars raksta:

Laikā, kad konkrētu mēdiju mērķtiecīgi sabojātās reputācijas dēļ nevaru savākt nepieciešamos līdzekļus, lai uzceltu pieminekli savai mātei, radoši nolēmu to uzcelt Latvijas ievērojamākajam prezidentam Kārlim Ulmanim. Iedvesmojis Zigmaru Liepiņu, nu kopā ar viņu rakstu mūziklu “Vadonis - Kārlis Ulmanis”.

Šajā sakarā 22.maijā mani intervēja laikraksta “Diena” žurnāliste-praktikante Dita Okmane. Atbildēju vaļsirdīgi, neko nenojauzdams par jau sagatavoto provokāciju. Tikko “Dienā” parādījās manas atbildes mūzikla sakarā, sadaļā “Tautas balss” uznira vairākas nedēļas veca manas mātes kapa vietas fotogrāfija ar pievienotu tekstu: “Lai Kaspars Dimiters vispirms ar godu, cieņu un mīlestību apkopj savas mātes aktrises Vijas Artmanes kapavietu un tad “ķeras klāt” Kārlim Ulmanim! Apbrīnoju cilvēkus, kas ir gatavi ar viņu strādāt kopā!” (http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaju_galerijas/aktuals_skats/kaspara-dimitera-mate).

“Visā valstī vāktā nauda” ir Ls 18, kas ieskaitīta Vijas Artmanes piemiņas fondā. Kāpēc tik vien? Lielā mērā pateicoties tieši “Dienai”, kas, pēc tam, kad pasludināju, ka fondu savas mātes piemiņai esmu nodibinājis pats, ar mērķi jau pamatos sašķobīt tā reputāciju, publicēja Lailas Pakalniņas viedokli, ka “cerībā uz to, ka tauta būs spējīga arī materiāli apliecināt savu mīlestību nesen mirušajai aktrisei, cilvēki patlaban tiek aicināti ziedot avantūrai” (http://www.diena.lv/lat/politics/dienas_komentari/lenins-iedvesmo).

Man apnicis būt lepnam ar to, ka 52 gadu vecumā esmu vienīgais LV pilsonis, kuram jau 35 gadus nākas dzirdēt un pēdējos 15 gadus pie katra tīmekļa teksta nu arī lasīt, ka esmu “izvarojis” vai “izvarojis grupā”, un ka par “izvarošanu” esmu “sēdējis Cēsu kolonijā” vai “Jelgavas cietumā”, no kurienes esmu izkļuvis, tikai “pateicoties Artmanei”. Ja kaut viens “pamatoti informētais” tenkotājs būtu ieskatījies iekšlietu arhīvā, tas viegli konstatētu, ka ne reizi neesmu pat tiesāts.

Bet tas būtu nieks, jo tas ir tikai par mani un es pie tā jau esmu pieradis. Man to jāpacieš arī tāpēc, ka mamma apmelojumus spiesta saņemt pat pēc savas nāves.

Bet atgriezīsimies pie vēl nenobeigtajiem. Pēdējā laikā vairāk un vairāk mani darījuši uzmanīgu neiecietīgie un naida runu apliecinošie izteicieni par manu sievu Līgu. Viens piemērs. Raksta autore Ieva Nora Fīrere rakstā “Nākamais - pēc trim gadiem”, rakstīdama par Baltijas Praidu 2009, izsakās: “Ārvalstu fotogrāfiem pozēja reliģiskās fanātiķes slavu iemantojusī Līga Dimitere”. Ja oficiālās fasādes zonā “reliģskā fanātiķe”, tad komentāru zonā jau “ragana”, “putnubiedēklis”, “dullā vecene”. Bet arī tas, protams, līdz zināmam brīdim ir pat jautri, ja, piemēram, manas sievas “dullumam” vai “fanātismam” pretī nostata “nedullos” un “nefanātiskos” biedrības “Mozaīka” geju, lesbiešu un transpersonu paraugpilsoņus. Manuprāt, daudz agresīvāku fanātismu apzīmē tieši varavīksnes karogs, nevis krusts. Un kāpēc “dulla” ir mana “vecene”, bet “vecis” Kuļiks - ģeniāls mākslinieks-performators?

Taču bez jokiem ir tā, ka “Diena” savā “Tautas balss” publicētajā viedoklī “Nevis pieminekli Artmanei, bet aktieru aleju” manu sievu novērtēja šādi: “Artmanes dēla sievas domas es nerespektēju, jo viņa (atvainojos) kā pēdīgā c… praida laikā apmētāja ar sūdiem ne tikai gejus, bet arī tuvumā nejauši gadījušos cilvēkus, piemēram, ekskursanti no Igaunijas”. LR pilsone Līga Dimitere ar “Dienas” starpniecību tika apvainota noziegumā, kurā viņa nav piedalījusies, turklāt vēl ar mājienu, ka viņa ir “cūka”.

Krimināllikuma 156.pants vēstī, ka “par tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību – soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām“, bet 157.pants, ka “par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), – soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām“, savukārt 158.pants, ka “par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām“.

“Dienas” publicētais viedoklis, ka mana sieva “kā pēdīgā c… praida laikā apmētāja ar sūdiem ne tikai gejus, bet arī tuvumā nejauši gadījušos cilvēkus, piemēram, ekskursanti no Igaunijas“, atbilst visiem trim minētajiem pantiem. Tāpat “par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī” uzskatāma nepārbaudītā ziņa par nesakopto manas mātes kapa vietu, kas neslavas spārnus plaši savēcinājusi nu jau arī krieviski runājošās pasaules virzienā.

Tā kā ievainots ir ne tikai manas dzīvās sievas un ne tikai Vijas Artmanes dzimtas vēl dzīvo bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu gods, bet arī jau mūžībā esošās latviešu aktrises, manas mātes Vijas Artmanes piemiņa, ar tiesas starpniecību no laikraksta “Diena” vēlos saņemt Ls 1 000 000        (vienu miljonu latu). Tādu summu uzskatu par atbilstošu šī apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam.

No saņemtās naudas pietiks gan diviem iecerētajiem pieminekļiem aktrises piemiņai, gan Vijas Artmanes piemiņas fonda starptautisko ieceru īstenošanai, gan sabiedriskajās aktivitātēs nodedzināto privāto nervu šūnu atjaunošanai.

Pēc uzvaras tiesā varēsim mierīgi un kopā ar tautu apsvērt, vai nebūs labāk, ja bijušā Ļeņina pieminekļa vietā uzcelsim pieminekli Latvijas tautas Vadonim un visizcilākajam prezidentam Kārlim Ulmanim.