Agris Daņiļēvičs iekūlies pamatīgos kredīta parādos

Pēc jauniestudējuma "Kailie brieži", kur Agris priekšnieka – bezdarbnieka lomā izpelnījās neviltotas publikas ovācijas, tikko noslaucījis sviedrus un grimu, viņš jau aizsteidzas uz savu deju studiju "Dzirnas". Tur, no malas raugoties, ir īsta idille – mazi un lieli mācās dejas soļus, rībina bungas un sasārtuši laimīgi dipina pa plašajām, gaišajām telpām. Visu šo radošo "satiksmi" regulē Daņiļeviča sieva Singita, un izskatās, ka viņi darbā pavadītās stundas neskaita. Līdzās gandarījumam Agris aizvien biežāk atklāj savas rūpes, uzdodot sev jautājumu: kas ir kādu pūļu vērts?

Sapnis par deju skolu

Pašlaik arī Daņiļeviča projektu – deju studiju "Dzirnas" – ir smagi skārusi krīze, un brīžiem esot tā, ka viss šis artelis strādā, lai telpu izīrētājam un īpašniekam uzturētu biznesu. Bet kāds tad bija paša Daņiļeviča biznesa plāns, aizņemoties bankā naudu, lai 1379 km2 lielās, tukšās bijušās rūpnīcas VEF telpas pārvērstu par sapņu vietu ikvienam deju pasniedzējam un horeogrāfam. Lielā mēģinājumu zāle, kuras grīda ir īpaši apstrādāta, lai varētu dejot ar basām kājām, ir gandrīz tikpat liela kā mūsu Operas skatuve, klāt ērtas ģērbtuves ar dušām un pat nelielu pirtiņu.

Agris godīgi atzīst – viņam nav ilūziju, ka ar deju studiju – skolu var kļūt stāvus bagāts, bet par to, ka ar to var atpelnīt ieguldītos līdzekļus un, kā saka, pietiktu ne tikai maizei, bet arī sviestam, par to viņš arī tagad ir pārliecināts. Un lielās līnijās pašlaik tā arī notiek, ja vien krīze nebūtu ieviesusi savas korekcijas, turklāt vēl atklājas, ka telpām nepieciešams neparedzēts papildremonts, lai ziemā nodrošinātu atbilstošu siltumu. Tā sanāk, ka, neraugoties uz to, ka studija strādā uz pilnu slodzi, Agris katra mēneša beigās aprēķina, ka naudas nopelnīts, lai nomaksātu kredītus par telpu īri, automašīnu "Hyundai", un vēl pietiek benzīnam. Savas mājas Raganā kredītu viņš nomaksā no honorāriem par horeogrāfijas iestudējumiem, un nupat arī jaunākajā izrādē "Kailie brieži" viņš uzstājas kā dramatiskais aktieris. Agris nopūšas: "Jāatzīstas – slodze ir tik liela, ka es pat neatceros, kad pēdējo reizi esmu bijis uz kino, un pēdējā laikā aizvien biežāk sevi pieķeru pie domas – vai nepienāks tāds brīdis, kad liksies – viss, atsakos no šīs studijas? Īpaši reizēs, kad grāmatvede, visu saskaitījusi, man izmaksā, piemēram, 160 latu lielu algu." Bet turpat jau steidzīgi piemetina: "Mana vēlēšanās šeit strādāt un turpināt iesākto ir milzīga, taču tajā pašā laikā tā arī nav bezgalīga! Jo tas būtu absurds, ka mēs visi strādātu, lai tikai nomaksātu kredītus, īri, kas nozīmē, lai uzturētu telpu īpašnieku biznesu!"