Ķirsona meitas šķiršanās atklāj ģimenes drāmu

Mākslas dienu izstādē "Pašportreti" cieši līdzās ir Evijas Ķirsones glezna un Roberta Dinera skulptūra.

Skatoties uz Roberta Dinera skulptūru – pašportretu, neviļus izlaužas jautājums – kā tas nākas, ka šis jaunais mākslinieks, kura darbi ir guvuši godalgas starptautiskās izstādēs, sevi publikai atklāj kā nelaimīgu un izmisuma māktu eņģeli.

Saliekot to kontekstā ar līdzās esošo viņa bijušās sievas Evijas Ķirsones pašportretu, seju bez izteiktiem vaibstiem – tikai emocijas vien, nāk prātā abu nu jau arī presē daudzkārt aprakstītā ģimenes drāma – cīņa par septiņus gadus veco dēlu. Pareizāk būtu teikt – par pazīstamā uzņēmēja, "Lido" ēdināšanas tīkla īpašnieka Gunāra Ķirsona ģimenes netīksmi pret bijušo znotu.

Reiz bija kā pasakā: divu jaunu mākslinieku mīla, kāzas un dēliņa piedzimšana, arī vecāku ģimenes viņus atbalstīja un palīdzēja tieši tā, kā to dara visi. Tad izcēlās kāds konflikts ar Evijas vecākiem un jaunā sieviete tika nostādīta izvēles priekšā: vai nu tēvs, vai vīrs. Iespējams, viņa samulsa, ka nu būs jāiztiek ar šaurāku rocību, un lēmums bija par labu Ķirsonu ģimenei.

Īstās problēmas sākās, kad Roberts, kurš ir ļoti pieķēries savam puikam, gribēja piedalīties viņa audzināšanā, vēl jo vairāk tāpēc, ka abu starpā bija izveidojies patiess dēla un tēva kontakts. Kopā ar Albertu abi veidoja skulptūriņas, spēlēja bumbu, un puika labprāt būtu palicis ilgāk, ja vien abu tikšanās reizes pa stundām un minūtēm nebūtu noteiktas saskaņā ar bāriņtiesas priekšrakstiem, un, nedod dievs, nokavēt bērna atvešanu – sekos soda sankcijas.

Kad Roberts oficiāli lūdza iespēju pavadīt vairāk laika ar Albertu, tiesu norise pārvērtās par bezgalīgo stāstu – ik reizi, kad notika tiesa, ar kalendārisku precizitāti Evija bija saslimusi, un tiesas sēdes tika atliktas teju vai gada garumā. Turklāt arī iepriekš noteiktās tikšanās iespējas Robertam ar dēlu sāka pārvērsties par sāpīgu psiholoģisku pārbaudījumu, kas viņu vedināja domāt, vai tikai dēls netiek pret viņu kaut kādā veidā noskaņots.

Savulaik intervijā žurnālam "Una" Diners atklāja, kā viņš vairākkārt noliktajās dienās un stundās atbraucis pie Ķirsonu mājas Mežaparkā, bet dēls stāvējis pie žoga un nav nācis ārā, jo apkārt bijuši skatītāji, kuri pret Robertu bijuši nelabvēlīgi noskaņoti. Alberts stāvējis pusstundu, tēvs aicinājis puiku pie sevis, bet mazajam tā jau bija pārvērtusies par spēli. Zēns paskatījies uz apsargu – neviens viņu nav mudinājis doties pie tēta, bet, kad pats Diners tuvojies mājai, atskanējis – šeit ir privātīpašums! Jaunais vīrietis ar skumjām secina: tā pat neesot smiešanās, viņš to uztver kā pazemojumu, tikpat pazemojoša bija arī viena no pēdējām Ķirsonu ģimenes prasībām tiesā, lai Robertam tiktu veikta psihiatra ekspertīze.

Ķirsonu ģimenes pārstāvji šo konfliktu nekad nav vēlējušies publiski komentēt.