Reinis Reķis: "Zelta talantu" žūrija nebija objektīva

"Šogad, kad pasākumu reklamēja, it kā pa jokam draugiem teicu, ka pieteikšos. Kad man piezvanīja, ka varu piedalīties, biju pārsteigts," stāsta Reinis Reķis. Pēc skatītāju balsojuma rezultātiem šovā "Latvijas zelta talanti 2009" Reinis ieguva trešo vietu. Taču pēc konkursa viņš ir nedaudz apbēdināts – ne tik daudz par to, ka neguva uzvaru, bet par žūrijas doto vērtējumu finālistiem.

Savus priekšnesumus konkursam, ko veidojis tikai paša spēkiem, Reinis dēvē par izsapņotajiem sapņiem. "Mans sapnis bija konkursa atlasē parādīt savu priekšnesumu ar trim instrumentiem – bungām, afrikāņu bungām un marimbu – lielai auditorijai," atzīst Reinis. Viņš neslēpj, ka ar savu sniegumu konkursā nav gluži apmierināts, jo bijis pārāk maz laika, lai sagatavotos. "Otrajā uzstāšanās reizē biju arī nedaudz noguris un nejutos tik labi uz skatuves, jo bija daudz darba. Laikam tā ir – ja pašam nav iekšējas sajūtas, ka esmu visu sevi parādījis, tad rezultāts nav tik labs. Konkursa norises laikā dalībnieki nezināja, kāds ir balsojums. Kad pusfinālā stāvēju uz skatuves, nosauca trešo vietu, otro, tad nodomāju: "Cilvēkiem patika, vai tad tiešām mani nepaņems?" Kad izsauca kā pirmo, bija liels prieks. Otrajā reizē, kad kāpu uz skatuves, kājās nez kāpēc iemetās drebulis," smaida Reinis. Viņš vērtē, ka starp dziedātājiem bijusi lielāka konkurence, lai gan viņiem daudz ko noteikusi dziesmas izvēle. Reinis bilst, ka pats konkursā ļoti daudz izmantojis improvizāciju. Viņš spriež, ka publiku un žūriju īpaši spēja piesaistīt marimba – ļoti skanīgs instruments, ko izmanto akadēmiskajā mūzikā, bet var lieliski piemērot arī mūsdienu mūzikai. Pirms pieteikšanās Reinis šo instrumentu nebija spēlējis septiņus gadus, taču, gatavojoties konkursam, "rokas esot atdzīvojušās" un spēlējis to kā agrāk. "Taču svarīgākais – lai spēlētu uz marimbas kādu skaņdarbu, ir jāzina notis."

Bungas gaida Lietuvā

"Protams, ja jau tiku līdz finālam, tad domāju par uzvaru. Sākumā augstus mērķus neuzstādīju, nebiju plānojis, ka tik tālu konkursā varētu tikt, ka skatītājiem patiks mans sniegums un ka viņi balsos par mani. Šķita, ka uzvarēs kāds no dziedātājiem. Taču skatītāju atsaucība bija ļoti liela. Mans profils draugiem.lv ir apskatīts daudz reižu. Nespēju visiem uzrakstīt, jo es atbildu uz vēstulēm. Man raksta skaistas vēstules, tajās saku atbalstītājiem paldies," stāsta Reinis.

Ilgāku laiku cēsnieks sitamos instrumentus bija nolicis malā, darbojās tikai kā dīdžejs. Agrāk spēlējis klubos, bet tad sapratis, ka labāk to darīt privātos un uzņēmumu pasākumos. "Esmu izveidojis programmu, ar kuru uzstājos. Protams, nodarbošanos ar mūziku pavisam nebiju nolicis malā, tikai sitamos instrumentus, kas man ļoti patīk. Kad pārtraucu regulāri spēlēt, savas bungas pārdevu, tāpēc man ir tikai džamba. Protams, zināju, ka bungas kādreiz nopirkšu, jo tās būs vajadzīgas. Tagad kādus trīs mēnešus tās atkal spēlēju. Kolēģi bundzinieki man iedeva savus instrumentus, lai varētu piedalīties konkursā. Viens no viņiem ir grupas Apvedceļš bundzinieks Andis Mincis, kurš ir man elks un kura spēles virtuozitāti vēlos sasniegt."

Reinis Reķis atklāj – jā būtu ticis uzvarētāja godā un balvā saņemtu 5000 latu, daļu noteikti atvēlētu jaunu bungu komplekta iegādei. Kādā mūzikas instrumentu veikalā Viļņā viņš noskatījis bungas no jaunas sērijas RMV, par kuru nebija līdz šim dzirdējis.

Tagad Reinis strādā ģimenes uzņēmumā – nodarbojas ar ziedu audzēšanu, apzaļumošanu un dārzu ierīkošanu, izveidojis savu uzņēmumu – peintbola parku. Brīvajā laikā darbojas arī mūziķu grupā Rolnmans Band un uzstājas kā dīdžejs.

"Organizēju peintbola turnīrus – otro gadu notiek Latvijas taktiskā peintbola līgas sacensības pa posmiem. Šis sporta veids kļūst aizvien populārāks. Nenodarbojos tikai peļņas pēc, piedāvāju interesentiem labu servisu. Peintbols ir mans hobijs."

Viņam patīk, ka ikdiena ir aizņemta ar daudziem darbiem. "Nesūdzos par to. Man būtu grūti iedomāties sevi, strādājot citur. Pastāvīgais darbs ir zemnieku saimniecībā, bet ziemā strādāju par nomas vadītāju Žagarkalnā.