"Abdauzītā kuce! Ceru, ka viņai būs lielas problēmas"

– Streipa kungs, jūs esat bijis ļoti drosmīgs un publiski izteicies, ka "internets padarījis sabiedrību stulbāku". Droši vien, ka to vajadzētu pamatot, citādi jums pārmetīs atpakaļrāpulību vai atkāpšanos no progresa.

– Jāatšķir tehnoloģiskais no sabiedriskā progresa. Pietiek īsu brītiņu pastaigāties pāri "komentētāju" rakstītajam internetā, lai uzietu šādas "pērles": "Abdauzītā kuce! Ceru, ka viņai būs lielas problēmas", "Vot b… mirla! Pilnīgi jālamājas! Ka iešaut pa muti." Šī nav valoda, ko cilvēki lieto jebkādā citā vietā un laikā.

– Ko, jūsuprāt, būtu jādara interneta portālu apsaimniekotājiem, lai ierobežotu un kontrolētu valodas lietošanu, lai izbeigtu vienkāršu gānīšanos? Pirms kāda laika rakstījām par notikumiem Ziemeļvalstu ģimnāzijā, kad klasesbiedri morāli traumēja meiteni caur elektronisko vidi, bet nav manāmas pārmaiņas uz labo pusi.

– Ja portālu redaktori nevar neko izkontrolēt, tad pirmkārt viņiem jābeidz stāstīt, itin kā tie spētu kontrolēt, rediģēt, ierobežot. Varbūt viņi spēj "izķert" pavisam "deviņstāvīgu" un atklātu lamāšanos, taču tie ir viegli apejami aizsprostojumi, un necenzēti izteicieni parādās tik un tā.

– Arī interneta "saturu", ne tikai valodu tur ļoti nopietnās aizdomās, piemēram, kad jauneklis ņem šaujamo un dodas apšaut klasesbiedrus, kā tas gadījies Amerikā vai Somijā, tad vēlāk ir mājieni, ka viņš "izprovocēts" internetā, vardarbīgu spēļu ietekmē. Latvijā nav reta reize, kad caur anonīmu komentāru ieteikts vienu vai otru politiķi pakārt. Arī pirms 13. janvāra internets tā vārījās, ka vārdiskā vardarbībā tālu apsteidza tos dažus bruģakmeņus, kas ielidoja Saeimas logos.

– Nedomāju, ka akmeņu sviedēji bija tie, kuri pēc tam perfektā valodā spētu uzrakstīt paskaidrojumu par savu rīcību. Inteliģentiem cilvēkiem arsenālā ir citi ieroči, nevis no bruģa izlauztie.

– Patiešām, tas atgādina spļaujamtrauku, kur viens izmet sazelēto gumiju, cits slaidi nospļaujas – tā ir diezgan naidīga, šī jaunā vide.

– Lai neteiktu, ka atgādina atejas bedri. Tā dara, jo tā var darīt. Cilvēks ir kļūdaini pārliecināts, ka viņš paliks nesodīts, jo slēpjas aiz anonimitātes.

– Jābrīnās par dažu interneta klejotāju daudzpusību un erudīciju. Viņi spēj nokomentēt visu – jaunu veļas mašīnas modeli un to, vai atomstacija pareizi uzbūvēta.

– Toņkārtas viņi gan nemaina. Pārsvarā – viss ir mēsli, viss ir draņķīgi, tas, kas par to rakstījis, ir idiots, bet es gan – gudrinieks. Varbūt tā viņiem ir kaut kāda pašapliecināšanās – re, kā es sadevu pa degunu! Atkal jāsaka: anonīmi tas ir tikai kaķa ņaudiens, uz ko diezin vai kāds reaģēs. Es rakstu blogus un labprāt piedalos sarunās, ja kāds nopietni to vēlas. Bet, ja kāds ir uzšņāpis "autors ir pidars, punkts un āmen", tad man, protams, nebūs nekādu sarunu ar šo cilvēku, un, atļaušos teikt, šis cilvēks tiešām būtu bloķējams.