Gustavo: "Indijā pat lepras slimnieks jūtas laimīgs, bet pie mums visiem krīze "

Indijas ceļojumā devās arī dziedātājs Dons, dīdžejs Egons Reiters un aktieris Jānis Skutelis kopā ar studijas Q filma komandu. Filma par viņu piedzīvojumiem LTV7 ēterā būs skatāma sestdienu vakaros. Tagad Gustavo turpina gatavot savu trešo albumu. Pēc diska iznākšanas plānoti koncerti. Pērn Latvijas mūzikas vidē visintensīvāk tika apspriests producenta Gustavo ieguldījums Prāta vētras albumā Tur kaut kam ir jābūt, nu viņš atkal pievērsies solokarjerai.

Atgriezies no Indijas, vai jūties apgaismots?

Tā bija ļoti noderīga vides maiņa, turklāt īstajā laikā. Es šoreiz nebraucu apgaismoties. Vienkārši vajadzēja nomainīt vidi, jo bija iestājusies rutīna: pēdējā laikā visa mana dzīve notika maršrutā studija-mājas, studija-mājas. Šis brauciens iedarbojās pozitīvi. Indijā ik pa 100 kilometriem mūs gaidīja kaut kas absolūti neparedzams un savādāks - tādā veidā arī iedarbojās. Tā daba, kas tur ir. Saule, kas man vispār ir nepieciešama visu laiku. Varēju to izbaudīt.

Čakras ir atvērušās?

Es domāju, kaut kādas ir atvērušās. Kopš esmu atgriezies, jūtu milzīgu enerģijas papildinājumu, it kā paātrinājums būtu ieslēdzies. Tur Indijā viss noritēja mierīgi, bet šeit man ir tāda sajūta, it kā man kāds būtu piespiedis forward pogu. Četras dienas pēc atgriešanās vispār negulēju. Kaut kas man tur atvērās.

Pastāsti, ko jūs tur Indijā īsti darījāt?

Ko mēs darījām, to visi drīz redzēs TV ekrānā. Mēs braucām cauri Indijai ar mašīnu. Bija daudz negaidītu momentu. Bija jālaužas cauri ārprātīgai kustībai, jo ceļu satiksmes noteikumu tur nav vispār. Šad tad indieši tikai ievēro, pa kurām joslām ir jābrauc pretī, bet tas arī nav likums.

Kurš sēdēja pie stūres?

Pie stūres sēdēja… Nu, vot, to jūs redzēsiet, es nezinu, cik daudz es varu atklāt. Mēs braucām pa vietām, kas ir iezīmētas maršrutā, un ļoti daudzas no tām vietām ceļojuma laikā tika mainītas, pārkārtotas, svītrotas ārā, liktas klāt jaunas. Tā tas maršruts arī veidojās. Iestudēts nebija galīgi nekas. Es pat nesekoju līdzi, kurā brīdī mūs filmēja un kurā ne, bet dažos brīžos pamanīju, ka apkārt notiek fenomenālas lietas, kas netika nofilmētas. Piemēram, mēs braucām garām ciematam, kur ceļa malā bija saliets ūdens un divdesmit puspliki jaunekļi, skanot vietējai mūzikai, ārdījās un dejoja tajos dubļos. Šādi momenti man ļoti spilgti palikuši atmiņā.

Tu piekriti piedalīties šajā projektā, jo uztvēri to kā bezmaksas atvaļinājumu? Kāpēc vispār iesaistījies?

Pēdējā laikā televizoru skatos reti, bet pāris reižu biju trāpījis uz iepriekšējiem 1000 jūdžu raidījumiem un pie sevis nodomāju, ka šādā ceļojumā es labprāt piedalītos, jo tiešām bija interesanti skatīties. Jau drīz man zvanīja ar piedāvājumu. Es nepiekritu uzreiz, jo mana prioritāte bija pabeigt savu albumu. Teicu, ka man ir jāstrādā, es nevaru. Tad mēs runājām, runājām un beidzot sarunājām. Tālāk es jau nemaz nedomāju, kā būs, es vienkārši piekritu. Es tur baigi nejautāju ne par maršrutu, ne par ko citu. "Nu ko, braucam?" - "Braucam! Tur jau galā redzēsim, kā būs." Es nekad nebūtu paredzējis tādas lietas, kādas es tur ieraudzīju. Parasti televīzijas raidījumos un grāmatās tiek aprakstīta Indijas ziemeļu daļa - vismaz man tāds iespaids ir palicis. Tas, ko mēs redzējām Indijas dienvidos, ir pilnīgi kaut kas cits un negaidīts. Kopumā mēs tur pavadījām 17 dienu.

Tātad atvaļinājums bija labs?

Jā, protams, jo tas izsit ārā. Tas man bija svarīgākais. Šīs sajūtas dēļ es arī gribēju braukt, lai mani izsit ārā no šīs vides. Šeit tas viss kaut kā notiek, notiek, notiek un apaug ar tādu slāni - tu aizbrauc uz turieni, nokrauj to slāni, atbrauc atpakaļ, un te viss atkal pa jaunam.

Komandā bijāt astoņi cilvēki. Kā veidojās savstarpējās attiecības?

Pirmās piecas dienas es smējos, līdz man sāpēja viss - galva, kakls, mute, vēders. Par visiem smējos. Stāvēju maliņā un smējos! Visi dialogi, kas radās uz vietas, bija ļoti smieklīgi. Komandā bija Jānis Skutelis - viņš ir neizsmeļams asprātību metējs. Pēc tam bišķiņ norima un viss bija mierīgāk, taču ceļojuma beigās mēs atkal bijām uz viļņa. Ilgs laiks tika pavadīts mašīnā, kurā sēž astoņi cilvēki, un bija tādi momenti, kad likās - nu jau varētu izkāpt ārā. Es principā maz braucu mašīnās, man gribējās izkāpt un paskatīties uz miljoniem vietu, kurām mēs braucām garām. Kad mēs kāpām ārā, es biju ārkārtīgi priecīgs.

Kā Dons uzvedās?

Dons mierīgi uzvedās. Viņš to jums pats pastāstīs. Ja nemaldos, viņš būs atpakaļ pēc kāda mēneša. Viņš tur palika, lai aizbrauktu uz pāris vietām, kurās mēs jau bijām bijuši, un vēl uz dažām.

Par ko jūs ar viņu runājāt? Par mūziku?

Par mūziku arī runājām. Es Donam izteicu komplimentu par viņa uzstāšanos Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas pasniegšanas ceremonijā. Man ļoti patika pavadījums dziesmai, kuru viņš dziedāja. "Laikam tev sāk pietrūkt gaisa,/Būs man jāatver plašāk logs" - nezinu, kā tā dziesma saucas (Kolekcionārs - J.J.). Viņš to ļoti labi izpildīja, bija pat negaidīti forši. Par to arī parunājām.

Es arī noteikti atgriezīšos Indijā... Man jāpieliek punkts albumam, tāpēc nevarēju palikt ilgāk.

Esmu bijis Taizemē, Birmā un Kambodžā, bet Indijā es vēlreiz pārliecinājos, ka cilvēki tik lielās masās spēj būt tik iecietīgi un mierīgi, neskatoties ne uz kādām situācijām. Fenomenāli! Tas nostūris man patīk ar šo dzīves uztveri, ar klimatu un dabu. Tur vajadzētu aizbraukt, un es tev uz vietas nolasītu pa punktiem, kas tur ir labs.

Dzīve tur ir diezgan nežēlīga…

Jā, daudziem tur nekā nav. Sēž uz zemes netīrs cilvēks, viņš mums prasa - kā jums Indija? Mēs sakām, mums ļoti patīk. Tad kāds no mums viņam prasa - un kā tev Indija? Viņš saka - man ļoti patīk. Mūsuprāt, viņš var justies ne visai labi, tajā pašā laikā viņš jūtas lieliski! Dienu pirms ceļojuma man piezvanīja brālis un teica - saproti, ka tu brauc no valsts, kurā visiem galvā ir krīze, uz valsti, kurā pat lepras slimnieks jūtas laimīgākais cilvēks pasaulē? Lūk, tieši tāda tur ir attieksme pret dzīvi.

Kamēr biji Indijā, Ozolam ir iznācis jauns albums. Ir interese noklausīties?

Jā, es zinu. Daļu jau esmu dzirdējis, visu pārējo noteikti noklausīšos. Viņš mani arī aicināja uzstāties albuma prezentācijā, bet es biju prom.

Tev arī drīz iznāks albums. Konkurēsiet viens ar otru?

Es to neuztveru kā konkurenci. Mums arī mazliet atšķiras auditorija. Es esmu paķēris auditoriju, kas nav tikai hiphopa klausītāji, arī vecuma ziņā tā ir plašāka.

Vai Latvijā joprojām ir izteikta hiphopa auditorija?

Jā, internetā ir daudz specializēto hiphopa portālu, kuros reģistrējušies tūkstošiem cilvēku, un viņi tur visu laiku apspriež notikumus šajā sfērā. Spriežot pēc tā, tā ir nepārprotami hiphopa auditorija.

Tu esi kaut kādos portālos atrodams? Vai eksistē virtuālajā pasaulē, interneta vidē?

Internetā parasti ielienu reizi nedēļā, lai pārbaudītu epastu un šo to noskatītos YouTube mājaslapā. Savas dzīvesvietas internetā man nav.

Kad var gaidīt tavu albumu?

Pavasarī! Vai tad pavasaris jau ir sācies? Ziema vēl ir! Es gaidu pavasari. Ceru, ka līdz maijam albums iznāks. Es neiespringstu. Izdomāju, ka pēc brauciena ar svaigu galvu varēšu noklausīties visu materiālu, kaut ko pārvērtēt un piekabināt vajadzīgas lietas. Jā, man ir perfekcionista tieksmes, bet es protu apstāties vajadzīgajā brīdī. Skaidri zinu, ko gribu panākt un kas jau ir panākts. Tas ir vairāk uz sajūtām balstīts process. Viens no veidiem, kā es to pārbaudu, - vajag paklausīties gabalu piecās sešās dažādās vietās un dažādos diennakts laikos. Ja sajūta radikāli nemainās, viss ir kārtībā.

Vai albumā būs kādas inovācijas - muzikālas un verbālas?

Tādu būs diezgan daudz. Es mēģināju veidot jaunu teksta izpildījuma ritmiku. Visi teksti, kas top, kas ir tapuši un kas vēl tikai taps šim albumam, - tie visi tiek radīti galvā nepierakstot. Bet tā nav improvizācija - es to izdomāju, un tur nekas nemainās. Uz papīra teksti būs tikai tad, kad mēs tos pierakstīsim publicēšanai diska bukletā. Albuma ierakstā piedalījušies viesmuzikanti, piemēram, basģitārists Ingars Viļums. Daudzus instrumentus iespēlējis Aleksandrs Volks - skaņu režisors, ar kuru es strādāju. Meitenes Ladies Sweet lieliski ieskaņojušas piedziedājumu vienai kompozīcijai, kurā vajadzēja panākt veco laiku noskaņu. No reperiem kā īpašais viesis albumā būs tikai R-viss. Visu pārējo taisīju solo - es pats stāstu savus stāstus.

Par ko ir tie stāsti?

Hiphopā ir ļoti daudz novirzienu, viens no tiem - apzinīgais reps vai hiphops. Kad cilvēki tiešām apzinās, ko un kāpēc viņi runā. Viņi domā, ko un kā tas var ietekmēt. Dziesmās viņi runā loģiski, tas netiek darīts, lai palielītos vai pierādītu savu taisnību. To var salīdzināt ar dzeju. Tas varētu būt mans virziens. Albumā būs daudz stāstu ar atrisinājumiem. Man bija vēlme kaut kādas lietas sev pateikt, un es biju gatavs pateikt to arī citiem - interesantā formā. Albuma pirmais singls būs dziesma Plus/Mīnus. Katrs to uztver savādāk. Man ir prieks par tiem, kuri neieciklējas uz piedziedājumu, jo daudzi saka: "Nu kā tā var! "Stabs, stabs/Koks, koks" - kas tas par piedziedājumu? Tad jau var dziedāt "Duša, duša/Krāns, krāns!"" Taču man likās, ka diezgan forši ir sanācis aprakstīt veselu lērumu lietu ar minimālu vārdu skaitu, jo tas ir stāsts par braucienu mašīnā - tu redzi, kā slīd garām stabi un koki. Tas parāda gan ātrumu, gan vienveidību, kas tajā visā ir.

Vai esi domājis par radošo piegājienu albuma izplatīšanā? Varbūt dalīsi to bez maksas?

Bezmaksas lejupielādei piedāvāju singlus, kas skan radio. Top videoreportāžas no studijas, tās skatāmas draugiem.lv mūzikas sadaļā. Tiks veidota videoskiču sērija, kas drīz parādīsies YouTube vietnē. Diskus bez maksas nedalīšu. Es taču nestrādāju pusslodzi. Mūzika man nav hobijs. Es šajā darbā ieguldu gan laiku, gan naudu - un ne tikpat, cik līdz šim, bet daudz vairāk. Ja es tagad dalītu albumus par velti, man būtu jādomā, ko tad citu es vēl varu sākt darīt. Es arī ticu, ka katrs saņem atpakaļ precīzi tik daudz, cik viņš ir ieguldījis savā darbā. Es zinu, cik es ieguldu, un saprotu, kādu atdevi varu gaidīt.

Pēc panākumiem ar Prāta vētru slava tevi nav apžilbinājusi?

Nē. Vai vajadzēja, lai tā būtu? Gads ir pagājis, tas darbs ir izdarīts, un es strādāju tālāk. Patlaban man apkārt ir daudz cilvēku, kuri mani tiešām iedvesmo. Nekad dzīvē neesmu to tā izjutis kā šobrīd. Tas noteikti saistīts arī ar darbošanos ar Prāta vētru, ar to paziņu loku, ko es ieguvu, pateicoties viņiem. Tie ir radoši, forši, pacilājoši cilvēki.

Vai Eirovīziju skatīsies? Sekosi līdzi Intara Busuļa gaitām Maskavā?

Nē, neskatīšos. Man ļoti patīk Intars, es cienu viņa daiļradi un piegājienu, bet Eirovīzijā mani nekas nesaista. Es ceru, ka es Intaru vēl daudzas reizes redzēšu uz skatuves un mēs kaut ko darīsim kopā.