Valters no "Putnu balles": Gribu apprecēties un bērnus, vismaz divus"

Vai esi jau iemanījies politiķiem raksturīgajā manierē apdomāti diplomātiski atbildēt uz žurnālistu jautājumiem?

 Es vienmēr izsakos diplomātiski, lai kādu neaizvainotu.

 Kas tevi pamudinājis iesaistīties politikā?

 Joprojām sabiedrībā valda uzskats, ka lielākā daļa mūziķu, sportistu un mākslinieku iesaistās politikā, lai celtu kādas partijas reitingu. Es neesmu kārtējā slavenība, kas no politikas maz saprot. Latvijas Universitātē studēju Politikas zinātni, pašlaik esmu 2. kursā. Kā daudziem jauniešiem, sākotnēji man bija sarežģīti izvēlēties, ko labāk studēt. Līdz es apstājot pie politikas zinātnes, jo sapratu - tas ir mans. Esmu izvēlējies to par savu dzīves mērķi, 98% esmu pārliecināts, ka studēšu tālāk maģistrantūrā. Iesaistoties politikā, mans pašmērķis nav lai visi mani mīlētu kā sabiedrībā pazīstamu mūziķi, es eju politikā, lai strādātu.

Virzīties politiskajā karjerā varētu palīdzēt tas, ka esi sabiedrībā pazīstams mūziķis?

Atpazīstamība varētu palīdzēt... Tomēr, kā vienkāršam cilvēkam, ikdienā man nākas saskarties ar popularitātes negatīvo pusi. Piemēram, veidojot attiecības, dažkārt sievietes grib būt kopā nevis tevis paša, bet popularitātes dēļ. Man ir nācies saskarties ar šādu situāciju. Parasti gan es to intuitīvi jūtu, un līdz šim īpaši vīlies neesmu. Uzskatu, ka esmu dzīvē diezgan daudz pieredzējis, pazīstu cilvēkus, tādēļ nelaižu sev ātri klāt, lai sevi nesāpinātu.

Vai tu sapņo nokļūt politiskajā elitē?

Slikts ir tas karavīrs, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Taču pašlaik tas nav mans pašmērķis - uzreiz būt augšā. Uzskatu, ka ir pakāpeniski jāiet uz augšu.

Mini iemeslus, kāpēc tevi vajadzētu uzņemt partijā?

(Smejas) Manuprāt, ir svarīgi, lai politikā ienāk jauni cilvēki ar jaunām idejām. Kāds minēja: politikā ir nepieciešamas jaunas sejas. Bet ar jaunām sejām, manuprāt, netiks līdzēts...

Domāju, ar savu piemēru es varētu arī citiem jauniešiem pierādīt, ka ir iespējams kaut ko darīt un ka ir jādara.

Es ceru, ka nākotnē politikā iesaistīsies arī citi politikas zinātnes studējošie jaunieši, kā arī jaunie ekonomisti, jo valstij tie ir ļoti nepieciešami.

Tevi nebiedē, ka politika ir samērā netīra spēle?

No malas skatoties, var domāt un teikt daudz ko, bet reti kurais zina, kā ir īstenībā. Es nevaru apgalvot, ka politika ir netīra, jo neesmu tajā bijis iekšā. Tagad man pašam būs iespēja par to pārliecināties. Tieši tāpat par cilvēkiem, kas darbojas uz skatuves - mūziķiem, dejotājiem - valda stereotips, ka viņi ir iedomīgi. Tā domā gandrīz visi cilvēki, ar ko man ir nācies iepazīties un sarunāties. Tuvāk iepazīstot, ļoti bieži izrādās, ka daudzas slavenības patiesībā ir vienkārši cilvēki.

Kā tu vērtē pašreizējo politisko situāciju valstī?

(Smejas) Sarežģīts jautājums... Daudzas lietas ir aizgājušas dzirnavās (Valtera iecienīts teiciens), bet ir arī pozitīvas tendences. Pašlaik valstī ir sarežģīta situācija, tāpēc valdībai, iespējams, būs jāpieņem nepopulāri lēmumi. Lēmumu par štata vietu samazināšanu valsts iestādēs, iespējams, varēja risināt mazāk sāpīgi. Samazinot visiem algas, cilvēki nepaliktu bez darba, vismaz varētu samaksāt nepieciešamāko. Pašlaik valstī pieaug bezdarbs. Domāju, tas noteikti sasniegs vai pat nedaudz pārsniegs prognozētos 10%.

Tavs skandalozais joks - pēc koncerta tautai doties uz Parex banku izņemt naudu, -nevarēja kaitēt tavai politiskajai karjerai?

(Smejas) Manai mūzikas dzīvei nav nekāda sakara ar politisko. Grupas „Putnu balle” koncerti vienmēr ir sirsnīgi - mēs dziedam, sarunājamies ar klausītājiem, jokojam. Tas bija spontāns joks par tā brīža situācija... Nebija pasūtījums vai ar mērķi cilvēkus uz kaut ko mudināt. Acīmredzot ir cilvēki, kas nesaprot jokus.

Vai, gūstot panākumus mūzikā, pašam nav gadījies saslimt ar zvaigžņu slimību?

 Pašam sevi ir ļoti grūti novērtēt. Ja ir zvaigžņu slimība, pats to nejūt. Vislabāk to jūt cilvēki no malas - ģimene, draugi. Mani draugi ir ļoti atklāti pret mani, neviens nav teicis, ka esmu kļuvis iedomīgs. Arī cilvēki, ar kuriem pašlaik iepazīstos, saka - esot domājuši, ka esmu baigi iedomīgais, bet izrādījās, ka tā nebūt nav...

Mūzika ir mans hobijs un darbs, kas nes līdzi popularitāti. Šo profesiju nekad neesmu uztvēris kā iespēju izcelties no pelēkās masas. Es daru savu darbu, lai varētu dzīvot, samaksāt savus rēķinus.

Tev pašlaik ir 21 gads. Vai savam vecumam jūties vieglprātīgi zaļš vai dzīvei nobriedis?

21 gads - tā ir viena trešdaļa līdz pensijai. Man gribējās ātrāk sasniegt 18 gadus, lai iegūtu autovadīšanas tiesības. Bez mašīnas es nevaru iedomāties savu dzīvi. Ir brīži, kad jūtos pieaugušāks par saviem vienaudžiem. Piemēram, man nav galvenais katru nedēļas nogali iet patusēt.

Nav arī īpaši interesanti apspriest, kādas bikses tagad ir modē. Jau no agras jaunības man bijis ir interesantāk sarunāties ar par sevi vecākiem cilvēkiem. Taču ir brīži, kad gribas aizmirst par atbildību. Piemēram, kādu nedēļas nogali atļāvos izslēgt mobilo telefonu. Man tā gribējās. Nekas briesmīgs nenotika, uz visām norunātajām tikšanās aizbraucu. Taču varēja piezvanīt kāds, kam bija kaut kas svarīgs. To var uzskatīt par jaunības bezatbildību.

Dzīvo vecāku paspārnē vai patstāvīgi?

Es dzīvoju viens. Kad augstskolā ir lekcijas, no mājām izeju agri no rīta un atgriežos vēlu vakarā. Es respektēju kaimiņus, mājās skaļus tusiņus nerīkoju. Pāris reizes ir bijuši tusiņi ar Putnu balli un grupas čaļiem.

Vai ar mūziku vari sevi nodrošināt?

Šobrīd jau varu, nedaudz piestrādāju arī Latvijas Televīzijā. Jau no sešpadsmit gadu vecuma pats sevi nodrošinu, man nav bijusi vajadzība prasīt vecākiem naudu.

Kādas ir tavas attiecības ar naudu  - proti krāt un taupīt vai arī visu vieglu roku iztērē?

Man nav naudas uzkrājumu. Ikmēneša ienākumi nav lieli, taču es ar to iztieku. Visvairāk naudas aiziet rēķiniem. Nekad nav bijis tā, ka ir pilnīgs naudas krahs...

Vai tev bieži nākas aizdot naudu vai arī pats mēdz aizņemties?

Ir bijušas situācijas, kad draugi lūdz aizdot kādu summu, nekad neesmu atteicis. Pats lielos parādos neesmu ielīdis. Man ir tikai studiju kredīts.

Vai nav nācies naudas dēļ pazaudēt draugus?

Paldies dievam - nē.

Vai piedomā par veselīgu dzīves veidu?

Diētu nekad neesmu ievērojis. Kafejnīcā Pieci vilki esmu biežs viesis, mans iecienītākais ēdiens ir pašu gatavoti pelmeņi. Ēdienkartē ir standarta lielā porcija, bet man standarta porcija ir dubultā, tas ir diezgan daudz. (Smejas) Paziņas nereti man vaicā, kā tu vari tik daudz ēst un neizplūst augumā.

Aizdomājies arī par ģimeni, bērniem?

Es zinu to, ka noteikti precēšos un man būs bērni. Vismaz divi. Būt vienīgajam bērnam ģimenē ir grūti. Man pašam ir brālis. No brāļiem un māsām cilvēks apgūst daudzas dzīvē svarīgas lietas, piemēram, dalīties.
Jau šobrīd emocionāli jūtos gatavs ģimenes dzīvei. Taču radīt bērnu nav māksla, galvenais ir izaudzināt un izskolot par labu cilvēku. Saprotu, ka man vēl dzīvē jānostabilizējas kādā dzīves jomā.

Agrāk cilvēki precējās un radīja bērnus 20 gadu vecumā, un ar visu tika galā. Mūsdienās precēšanās vecums ir krietni palielinājies, cilvēki domā: vēl jāpadzīvo sev, jāizveido karjera. Latvijā novēroja tendenci dzimstības samazināšanos. Par laimi pēdējos gados demogrāfiskā situācija uzlabojas.

Ir labs joks: lai uzlabotos demogrāfiskā situācijā, ir jānoslēdz elektrība, jo tad cilvēkiem nebūs citu ko darīt.

Izjūti sevi kā dzīves veiksminieku?

Jā, es jūtos laimīgs. Ir cilvēki, kas par neveiksmēm ilgstoši pārdzīvo, šausta sevi, nolaiž rokas. Es negācijas nelaižu sev klāt. Ja arī kas notiek, cenšos par to ilgstoši nedomāt... Sliktais ir jāmāk atstāt aiz muguras, un skatīties dzīvē uz priekšu. Ir bijušas situācijas, kad ir ļoti paveicies, piemēram, veiksme bija 5. vieta 2005. gadā Eirovīzijā.

Bet lielākā veiksme ir tā, ka man no bērnības līdzās ir bijuši tik lieliski cilvēki. Es noteikti nebūtu tas, kas esmu, ja man līdzās nebūtu bijusi mana ome un opis. Viņi mani vadāja uz „Dzeguzīti”, mūzikas skolu. Liels paldies viņiem par to! Opis ar omi joprojām ir mani lielākie fani.