Raivja Vidža izlolotā sieviete-spēkavīrs Jolanta

Iemesli, kāpēc Jolanta tik cītīgi cenšas spēka ziņā pārspēt vīriešus, meklējami pagātnē — pirmais draugs mēdza pacelt pret viņu roku. Viņa stāsta:«Tas laikam ir ļoti aizķēries — kad šķīros no viņa, teicu, ka nekad un neviens vīrietis man vairāk nedarīs pāri! No tā neatkāpšos, nebūšu vājāka par viņiem! Laikam ir jāpierāda, ka varu būt fiziski stiprāka,ja citādāk vīrietis nesaprot, ka pret sievieti nekādos apstākļos nedrīkst pacelt roku, — un tad tiešām nedarīs pāri! Tagad jūtos stipra, man ne no kā nav bail! Ja varu pacelt stieni, tad varu arī

daudz ko citu —man ir rokas, kājas, galva, un atradīšu izeju no visām problēmām! Man dzīvē ir bijuši kādi četri gadījumi, kad Dievs ir mani izglābis, un ne jau par velti viņš mani atstājis dzīvu, noteikti ir kāds iemesls, tāpēc man jāiet un jācīnās.» «Gribas zināt, cik varu!» Jolanta Logina trenējas jau četrus gadus, un aizraušanās ar savu fizisko spēju pārbaudi sākusies visai nejauši.

J. Logina stāsta:«Strādāju sporta klubā, un tuvojās sacensības sievietēm spēka trīscīņā.Kāda paziņa tur piedalījās un tīri intereses pēc piedāvāja:nu,pamēģināsim, ko tu vari! Līdz tam necilāju smagos svarus, trenējos tādēļ, lai labi justos, lai muskuļi darbotos. Tā, iepriekš netrenējoties, pamēģinājām, ar cik lielu smagumu varu pietupties, un uzreiz varēju pacelt, šķiet, 100 kilogramu — visi brīnījās, kā tas iespējams! No zemes uzvilku 120 kilogramu — tas nozīmē pacelt, nostāties un nolikt. Turklāt tas man izdevās, netrenējoties, nezinot, kāda ir pareizā tehnika! Ļoti svarīgi ir pareizi celt, lai nesarautu saites un mugurkaulu. Man ir bijušas muguras traumas, taču tas neattur, esmu azartā— apstāties ir ļoti grūti, jo gribas zināt to robežu, cik varu. Līdz šim brīdim esmu uzcēlusi 190 kilogramus, un domāju, ka varu vēl!»