Rihards Lepers vislabāk jūtas uz skatuves

Jo nevar nepamanīt viņa gaišo skatienu un apburošo smaidu, kas blondo Talsu puisi padara tik līdzīgu slavenajam Leonardo di Kaprio viņa jaunības gados.

„Publicitāte un atpazīstamība mani neuztrauc! Gluži otrādi – manuprāt, aktierim tā nekādi nevar traucēt. Protams, ja tu savu publicitāti veido ar to, ko tu dari, nevis mākslīgi radot skandālus, stāstot, cik tev bijušas sievietes, vai rādot, kādu atkal mašīnu esi nopircis... Tad gan tu neesi nekas! Bet, ja publicitāte veidojas no taviem darbiem, tas ir pavisam normāli,”

Pabeidzis Talsu 2. vidusskolas devīto klasi, Rihards nokļuva, kā pats saka – „lielajā Rīgā”, kur sāka studēt Rīgas komercģimnāzijā. Izskolojies biznesa zinībās, viņš iestājās „aktieros”, un nu jau deviņus gadus dzīvo Rīgā...

„Bet par rīdzinieku es sevi nekad neesmu uzskatījis. Rīga man ir darba pilsēta. Protams, te arī ir sava veida mājas, jo te arī jau ir uzbūvēta „ligzda”, bet man pilsēta tomēr ir Talsi. Savukārt Varakļāni ir manas bērnības zeme.

Rīga ir ļoti jauka pilsēta , un , iespējams, par mājām to es uzskatīšu, kad man te būs ģimene. Taču es jau tagad zinu, ka negribētu dzīvot centrā- drīzāk kaut kur ārpus pilsētas, pie ūdens.”

Bet sapnis par teātri un aktiera profesiju piedzima Talsos, kad jau četru gadu vecumā mazais Rihards sāka piedalīties savas mammas režisores Doloresas Leperes vadītā Talsu rajona bērnu un jauniešu centra teātra pulciņa „Spēle” iestudējumos.

1994. gadā, vēl tikai septiņu gadu vecumā, „Spēle” izcīnīja pirmo vietu Latvijas bērnu teātru festivālā, kas mazajiem aktieriem deva iespēju piedalīties festivālā Lingenā pie Emsas (Vācijā).

„ Mēs spēlējām zālē, kas bija divreiz lielāka par Dailes teātra skatītāju zāli, un iespaidi bija pasakaini. Mans starts bija ļoti veiksmīgs, iespējams, tāpēc, ka spēlēju no sirds – tik nevainīgi un sirsnīgi! To tagad redzu ierakstā, kas ir saglabājies – kā man tur mirdz acis! Atceros, ka pēc izrādes visi mani gribēja intervēt, taču es tolaik vēl nepratu runāt nevienā citā valodā tikai latviešu.”

Vēlākajos gados Rihards, mammas mudināts un atbalstīts, piedalījās dažādos starptautiskos teātra kursos un jauniešu konferencēs – Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, ES sesijā Briselē. Viņš beidzis arī Talsu bērnu mūzikas skolu, kur spēlēja saksofonu un bija arī Talsu diksilenda „Sprīdīši” dalībnieks. Jaunais aktieris prot spēlēt arī ģitāru, basģitāru, blokflautu un bandžo. Bērnībā un skolas gados viņš darījis visu ko: darbojies zīmēšanā un keramikas pulciņā, skautos gājis, nodarbojies ar ušu, bijis arī „Mini Misters Latvija” – tas bija 1997. gadā, kad par „Mini Mis Latvija” kļuva Žanete Skarule. Viņš bijis iekšā visdažādākajās jomās, un visu laiku uz skatuves.

„Visu bērnību esmu nodzīvojis uz skatuves un, godīgi sakot, tur arī esmu juties vislabāk. Šobrīd aizvadu savu pirmo sezonu režisores Gaļinas Poliščukas Teātra observatorijā un par to esmu patiesi laimīgs – jo viņa, manuprāt, ir ģeniāla režisore. Cilvēks, kurš zina, ko grib. Un šādi cilvēki vienmēr sasniedz rezultātu, par ko liecina arī viņas izrādes. Jā, es uzskatu, ka viss manā dzīvē notiek tā, kā to ir iecerējis Dievs.”