Agnese VĀRPIŅA:"Esmu priecīga, ka mana sapņu māja top!"

Tās ir mājas. Vieta, kur smeļamies spēku un esam tādi, kādi esam. Mēs lūdzām četriem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem dalīties sapņos par viņu ideālajām mājām, tās uzbūvējot no smiltīm. Veikumu aplūkoja mākslas terapeite Ilvija Razgale un pastāstīja, kādas slēptas vēlmes smilšu ēkās paslēpušās. "Visi autori savos darbos ir izmantojuši dabas materiālus, kas saistās ar cilvēka jūtām, mūžību un kam ir filozofisks aspekts. Māja – tie esam mēs paši," domā I. Razgale, kura smilšu pilis analizēja, balstoties uz simbolu skaidrojumu, numeroloģiju un krāsu nozīmi.

Nevarētu dzīvot ārpus Latvijas

Dziedātājs Niks MATVEJEVS:

"Kad man palika 40 gadu, tad māju nozīme būtiski palielinājās. Es visu laiku gribu uz mājām – no jebkura tusiņa, arī esot ārzemēs. Laikam esmu tipisks auseklītis – atceros, ka ilgu laiku pavadīju Vācijā un, tuvojoties prombraukšanai, kalendārā nosvītroju katru nodzīvoto dienu un skaitīju atlikušās, jo laiks vilkās pārāk lēni. Vārds mājas saistās ar mīļajiem cilvēkiem, visvairāk ar bērniem, kuri gan vienmēr sataisa lielu jucekli, tomēr tagad, kad viņi pa vasaru ir prom, šā jucekļa pietrūkst.".

Māja kā miera osta

TV 3 seja Agnese VĀRPIŅA:

"Esmu priecīga, ka mana sapņu māja top ne tikai no smiltīm, bet arī reālajā dzīvē. Aizraujoši ir gan mājas meklējumi, gan tās iekārtošana, jo māja vai nu uzrunā, vai neuzrunā – ja uzrunā, tad skaidrs, ka esmu atradusi īsto. Man patīk pašai izvēlēties mēbeles, dažādus greznus nieciņus, arī lielās lietas, piemēram, celtniecības un apdares materiālus, jo ir svarīgi ielikt savas idejas savā mājā. Tieši tas, ka pati esmu māju veidojusi, padara to īpašu un dārgu.".

Vieta, kur labi pašiem un ciemiņiem

Aktieris Kaspars ZVĪGULIS:

"Man ir vairāki priekšstati par to, kas īsti ir mājas. Ideālā māja manā uztverē ir tāda, kurā durvis vienmēr visiem ir vaļā, var iet un nākt, kad grib, vieta, kur gan es, gan citi jūtas labi. Realitāte šobrīd ir cita – esmu vēl diezgan jauns, un mājas uzturēšanai vajadzīgi lieli līdzekļi, nevaru to atļauties nedz laika ziņā, nedz finansiāli. Tad, kad esi atradis savu vietu dzīvē, tad arī sāc rūpēties par māju, iekārtot dārziņu. Cilvēkiem ir liela cieņa un respekts pret mājām, kas ir ļoti labi, un kādreiz arī man būs mītne, kas atbildīs sapņiem un cerībām.".

Esmu mājas cilvēks

Basketboliste Ieva TĀRE:

"Ja man nebūtu tik liela pieķeršanās mājām, tad pieļauju, ka šobrīd Latvijā vairs nedzīvotu, jo kopš 19 gadu vecuma braukāju pa ārzemēm – sešus gadus spēlēju citās valstīs. Ar mājām asociējas siltums, mīļums, stabilitāte. Savā ziņā tā ir dzīves jēga, pie kā atgriezties, īpaša vieta, kurā mīt īpaši cilvēki. Mājām jābūt komfortablām. Noteikti nepieciešams liels, apaļš galds, pie kura varētu piesēst visa ģimene un ieturēt kopīgas maltītes, jo tas veicina kopības sajūtu.".

Nevarētu dzīvot ārpus Latvijas

Dziedātājs Niks MATVEJEVS

Niks Matvejevs jūras krastā uzgāja nelielu saliņu, nosauca to par Tobāgo salu, un tur arī tapa viņa sapņu muiža. "Šī sala ir privatizēta par nodokļu maksātāju naudu. Redz, šeit ir dabiskā lagūna, kas būs mans baseins, iestādīšu palmu, būs arī zāliens un divas ēkas – liela pils man pašam un pieticīgāka ēka ciemiņiem. Viesiem nav ko izlaisties, lai zina savu vietu," iejuties lomā, stāsta Niks. Bērnībā viņam paticis rušināties pa smiltīm. "Es biju godkārīgs, pat skaudīgs – noskatījos, kādas pilis ceļ citi, un uzbliezu vēl lielāku," smaidot stāsta dziedātājs. Reālajā dzīvē viņa vēlmes gan neesot tik grandiozas. Pašlaik ģimene mitinoties divos dzīvokļos daudzstāvu mājā Rīgā, Ikšķilē esot senatnīga lauku māja – savulaik tur bijuši lopi un šiverējusi Nika sievasmāte, tagad palicis tikai dārzs. "Es gribu kārtīgu, lielu māju, un cerams, ka drīzumā man tāda arī būs. Varbūt vajadzēs šķirties no dzīvokļiem, bet to laiks rādīs. Vislabprātāk dzīvotu pie jūras – Slokā vai Kauguros, jo jūra ir kaut kas vienreizējs – veselīgs gaiss, ūdens," stāsta Niks. Viņam tīkot klasisks interjers mierīgās krāsās.

"Niks veidojis divas smilšu mājas, kam vajadzīga diezgan plaša telpa. Viena no mājām vairāk asociējas ar torni, ar bāku. Bākas uzdevums – rādīt ceļu un brīdināt no sēkļiem. Tornis var norādīt arī uz vitalitāti un seksualitāti. Atgriežoties pie numeroloģijas – divnieks ir divu pretstatu vienotība un cīņa, tas var liecināt arī par iekšējo spriedzi. Smilšu māju apkārtne ir apdzīvota: gailis – simbolizē vīrišķību un kareivīgumu, bet ķīniešu valodā gailis, kas dzied, izrunājams kā jēdziens "nopelni un slava"; zirgs simbolizē vitalitāti, inteliģenci, spēku, seksualitāti, nīlzirgam ir divējāda nozīme – tas ir gan sātanisks dzīvnieks, gan svētību nesošs; sivēns vai cūka simbolizē vīrišķo spēku, spēlē cūka ir laimes simbols. Izmantots dabas materiāls koks - pirmatnējā matērija un nemirstīgās atjaunotnes simbols," klāsta I. Razgale.

Māja kā miera osta

TV 3 seja Agnese VĀRPIŅA

Agnese Vārpiņa no smiltīm izveidoja divstāvu māju, jo viņai nepatīk milzīgas ēkas ar daudziem stāviem. "Vairāki stāvi un daudzas istabas ir apgrūtinoši – visai ģimenei vismaz vienu dienu no rīta līdz vakaram māja jāpucē. Mājai jābūt ērtai un komfortablai, bez tornīšiem un visādām cakām – ar koka apšuvumu," teic Agnese. Blakus dzīvojamai mājai tapa arī neliela pirtiņa, jo Agnese labprāt izbauda pirts rituālu – pēršanos, vasarā – peldēšanos, ziemā – lēkšanu sniega kupenās, zāļu tējas dzeršanu. Būvniecības procesā netika aizmirsts arī dārziņš. "Zaļumiem ap māju jābūt noteikti! Man patīk rušināties pa zemi, stādīt dažādas puķes. Mājas pagalmā jāaug eglītei," stāsta Agnese. Netālu no mājas esot jābūt mežam, kur iet lasīt gailenes. Kad māja bija gatava, Agnese to aplūkoja un atzina esam par gana autentisku ēkai viņas iztēlē. "Esmu piedalījusies smilšu figūru festivālā Pāvilostā – toreiz gan taisīju bruņrupuci. Bērnībā labprāt sēdēju smilškastē un esmu beigusi keramikas skolu – kaut kādai formu sajūtai taču jābūt," smejot teic Agnese.

"Agneses smilšu māja ir veidota ar diviem torņiem. Ar divnieku saista sievišķīgās īpašības: trauslumu, jūtīgumu un maigumu. Divnieks var liecināt par ambivalenci (pretējais), par nepieciešamību izjust piepildījumu un harmoniju. Tornis simbolizē pacelšanos pāri ikdienai un nepieciešamību paskatīties pāri ikdienai. Tas, kas notiek mājā, notiek mūsos. Agneses mājai ir durvis un logs, kas liecina par savstarpējo mijiedarbību ar ārpasauli. Durvis un logs ir veidoti no gliemežvākiem, kas ir sievišķā stihija un kodols, no kura rodas dzīvība," skaidro I. Razgale.

Vieta, kur labi pašiem un ciemiņiem

Aktieris Kaspars ZVĪGULIS

Kaspars smilšu pils būvniecībā ļāvās brīvai improvizācijai un visai īsā laikā uzcēla ornamentiem rotātu māju ar divām terasēm, jumta dārzu, lieliem logiem un dārzu pie mājas. "Kā jau vairākumam bērnu, arī man patika celt smilšu pilis, gulšņāt smiltīs, ierakties smiltīs. Patīkami atcerēties bērnību," teic aktieris. Pašlaik viņš kopā ar ģimeni mitinās dzīvoklī Rīgas centrā, tomēr kārojas savu privāto platību. "Esmu minimāla modernisma piekritējs, nepatīk šauras un pieblīvētas telpas. Nav jābūt dažādiem greznumpriekšmetiem un pārspīlētiem izskaistinājumiem, primāri jādomā par praktiskām lietām – plīti, izlietni, tualetes podu un citām nepieciešamām lietām. Mājai jābūt plašai un augstai, lai rodas brīvības un ērtības sajūta. Interjerā jādominē gaišām un spilgtām krāsām, kas savstarpēji kontrastē – dzīvespriecīgi un viegli. Tā kā sapņu māja domāta ģimenei, tad jādomā par bērnu ērtībām," stāsta Kaspars. Vaicāts, vai viņš pieliek roku mājas darbos, aktieris atteic, ka esot visai slinks, bet, ja zina, ka rezultāts būs labs, tad darot, kas darāms.

"Kaspars savu smilšu māju ir veidojis kā klinti, kalnu, kas nozīmē nesatricināmību (šķietamu?), pakāpšanos augšup (garīgi), pacelšanos virs ikdienības līmeņa. Bet kādi dārgumi atrodas kalna dzīlēs? Uz kalnu ved ceļš, kas apzīmē atdzimšanu, attīstību un laika līniju. Ceļš kā aicinājums iet, meklēt, uzdrīkstēties... Savukārt ūdens, kas apņem smilšu māju, simbolizē personības dziļākos slāņus," spriež I. Razgale.

Esmu mājas cilvēks

Basketboliste Ieva TĀRE

"Ārprāts, cik sen neesmu cēlusi smilšu pilis!" iesaucas Ieva pirms ķeršanās pie darba. Tā kā visu bērnību viņa pavadīja pie jūras, šāda izklaide bija iecienīta. "Es nesapņoju, ka, izaugot lielai, man būs tāda vai citāda māja, jo man patika vecāku mājas – tur es jutos omulīgi, un neko vairāk nevajadzēja," atminas Ieva. Viņa izveidoja nelielu mājiņu ar balkonu un logiem uz jūras pusi, apjoztu ar drošu sētu. Tapa arī neliels dārziņš un laivu piestātne. "Pašlaik ar ģimeni dzīvojam Jūrmalā nelielā mājā, kas atbilst mūsu vajadzībām, tomēr ir sapnis par īpašumu tālāk prom no cilvēkiem, lai esmu tikai es un mana mīļā ģimenīte. Man gribas mazu, mīļu, jauku māju, kas būtu iekārtota veclaicīgā stilā. Katrai istabai jābūt nedaudz atšķirīgai krāsas ziņā, ar savu akcentu, jo man netīk vienveidība," saka Ieva. Svētkos mājas kļūstot par mīļo cilvēku pulcēšanās vietu – katrs sagatavo un atnes kādu cienastu, tiek uzklāts galds, un valda sirsnīga gaisotne. "Mums ģimenē nav pieņemts svētkos braukt uz publiskām izklaides vietām, vislabāk mājās. Esmu tradicionāls cilvēks," smaidot saka Ieva.

"Ievas smilšu māja sākotnēji atgādina skudru pūzni. Šī māja ir veidota radoši un ar lielu pacietību. Dabas stihijas – ūdens un smiltis – ļauj atbrīvoties, un radošais darbs vedina uz dialogu ar zemapziņu. Smilšu mājai apkārt ir veidots padziļinājums, grāvis, kas norāda uz robežām ar pārējo pasauli, bet smilšu mājas priekšā ir izkārtots galds ar soliem, kas aicina nākt, piedalīties, būt kopā," spriež I. Razgale.