Fredis: "Treknajos gados bijām iestiguši zvaigžņu šovu mēslu purvā"

"Tie sū...i sākās jau pagājušā gada vidū un īpaši beigās — humora sajūta cilvēkiem saasinājās, bet tas ir normāls aizsargmehānisms krīzes laikā — joki paliek aizvien melnāki un mazohistiskāki. Un tiem ir gluži fantastiska viela un iemesli — sākot ar politiķiem un "nothing special" speciālistiem!" turpina Fredis. "Katru dienu notiek vai atklājas kaut kādi mēsli, un par to jau tie joki ir. Anekdotes gan tagad drusku apstājušās. Tomēr pēdējā laika labākais joks izskanēja Domburšovā — tas, kā Zalāns pārteicās: "Tad jau paskatīsimies, ko varēs ilgtermiņā dalīt... oi, darīt!"

Pēc Freida ņemot — nekādi sapņi, nedz pārteikšanās nav tāpat vien, tad nu, lūk, tā... Tāds joks viņam sanāca. Turklāt tieši tajā raidījumā, kur viņu drausmīgi necieš — Domburam Zalāns nepatīk, un te, kā atnācis, kā kāpj zirgā, tā  pļekš! — ne kāpslī, bet zirgābolā..."

Badošanās kūre veselībai

"Cilvēki jau pārsvarā joko par savu traģikomēdiju, kas viņus acīmredzot sagaida, un viss jau ir labi, ja tikai tā traģikomēdija patiešām nepārvēršas par traģēdiju. Pašlaik es jūtu ārkārtīgu atsaucību no tautas puses — cilvēki atkal palikuši aktīvi un ņemas ar melnajiem jokiem. Tajos treknajos jeb pārēšanās gados viņi bija tādi pasīvāki, kūtrāki. Vispār slikti laikam teikt, bet viss šitais mūsu sabiedrībai nāks tikai par labu... Manuprāt, tā ir kā badošanās kūre veselībai — izvadās visādi sārņi laukā... ja mēs līdzībās runājam.

Taču tas, ka šobrīd nekas nav atlicis no humora raidījumiem, tas viss diemžēl saistīts ar finansēm. Bet tā nu tas ir! Kā Rainim —izdzīvos, kas pārvērtīsies. Visur, sākot ar krogiem un kaut kādiem vokāli instrumentāliem ansambļiem, visiem nu tapis skaidrs — ja nekārpīsies, sū...i būs!"

Zvaigžņu purva beigas

"Tagad, es domāju, ir laiks atkal uzrasties visādām spēcīgām un patīkamām subkultūrām, kaut kādam alternatīvajam virzienam. Jo kaut kas līdzīgs bija astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā — līdz ar globāli politiski ekonomiskām kataklizmām viss notika arī citās jomās.

Rīga tolaik faktiski varētu būt izveidojusies par tādu kā alternatīvās kultūras Meku — nu, tas varbūt par skaļu teikts, bet par labu kultūras centru gan —sākot no dažnedažādiem Birmaņa un Rūķīša modes teātriem un alternatīvās modes skatēm un uzrodoties visvisādām interesantām panku un "grunge" kustībām. Tagad ar šo te treknumu visi tādā "meinstrīmā" bija aizgājuši, iestiguši zvaigžņoti glamūrīgajā un ļoti diletantiskajā šovu mēslu purvā. Nu atkal ir laiks huligāniskām izdarībām — man liekas, jāpagaida vēl pavisam nedaudz, un būs! Cilvēki beidzot sapratīs, par ko jāmaksā nauda, kas ir vērtīgs un kas ir jāpērk, nevis bla–bla–blā..."

Pa kreisi nelaidīs

Vai Fredis pats negrasās kaut ko darīt TV humora raidījumu labā?

"Es pats esmu drausmīgi slinks... Man pietiek ar tām četrām stundām no rīta. Es tā kā tāds kārtīgs laulāts cilvēks — man nav vajadzības laist pa kreisi! Mani "laulības dzīve" ar radio subkultūru pilnīgi apmierina, un nav vajadzības meklēt vēl kaut ko. Nu, varbūt kādreiz kādā vizuālajā jomā gribētos ko padarīt, bet, kā jau teicu, esmu pēc dabas ļoti slinks, un tikko kādas pūles ir jāpieliek, kur vēl jūtu, ka rezultāts var gan būt, gan arī nebūt, nu tad vispār... Nekāpju nemaz virsū.