Vai Latvijā ir tikai divi labi aktieri - Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris?

Labākās aktrises nominācijai tika izvirzītas pavisam septiņas Dailes teātra aktrises: Olga Dreģe, Rēzija Kalniņa, Ilze Ķuzule, Mirdza Martinsone, Kristīne Nevarauska, Ieva Pļavniece, Ilze Vazdika.

Uzvarētājas laurus plūca un par labāko aktrisi jau piekto reizi pēc kārtas tika atzīta Rēzija Kalniņa. «Es vairs nemāku pateikties,» valdot aizkustinājuma asaras, teica Rēzija. «Es prasīju savam kolēģim Ģirtam Ķesterim — ja viņš gadījumā dabūs balvu, ko viņš teiks? Un Ģirts atbildēja, ka viņš atskaitīsies par pagājušā gada balvu.

Tādēļ arī es, sakot milzīgu paldies visiem tiem, kas balsoja par mani, vēlētos atskaitīties par pērn saņemto balvu, kā arī atklāt — kā izmantošu šogad saņemto. Pagājušā gada balvu, ko saņēmu, pateicoties tieši jums, teātra skatītāji, es izmantoju ceļojumā uz Ameriku, uz Čikāgu, no kurienes atvedu uz mājām savu brāli ar ģimeni. Paldies jums par to! Arī šī gada balvu, mīlot savu ģimeni, es neizmantošu sev — mēs aizsūtīsim mana brāļa meitu Mariju Luīzi Kalniņu uz kādu ļoti labu vijoļu spēlētāju nometni Amerikā, kur viņa varēs papildināt savas zināšanas, jo šajā jomā ir patiešām talantīga. Paldies par to jums, mīļie!»

Dodas mīlestības dzēriena meklējumos

Labākā aktiera nominācijai tika izvirzīti pavisam septiņi Dailes teātra aktieri: Andris Bērziņš, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Ģirts Ķesteris, Intars Rešetins, Artis Robežnieks un Artūrs Skrastiņš.

Uzvarētāja laurus plūca un par labāko aktieri, tāpat kā iepriekšējā gadā, tika atzīts Ģirts Ķesteris. «Es esmu pamanījis — jo vecāks kļūstu, jo vairojas jūsu mīlestība pret mani. Tātad mīlestība nav tikai jaunības priekšrocība,» smaidot sacīja Ģirts. «Un nu es patiešām sniegšu jums nelielu atskaiti par to, kā esmu izlietojis iepriekšējā gadā saņemto balvu, proti, es nonācu pasaules vēsturiskajā mīlestības zemē — Itālijā, Venēcijā. Un sapratu, kāpēc cilvēki tur ir tik laimīgi! Viņi brauc ar gondolām, viņiem ir pusdienlaiks, kurš nekad nebeidzas, un pēc pusdienlaika ir darba beigas.

Tālāk viņi satiekas un iet kopā uz krogiem. Un no rīta atkārtojas tieši tas pats — viņi brauc ar gondolām, skūpstās, gaida pusdienlaiku, kas ir darba dienas beigas, un pēc tam atkal satiekas krogos. Viņiem ir viens kanāls, mums tie ir vairāki. Turklāt mums ir daudz upju. Mums ir mazāk vīna, toties ir vairāk alus. Šajā it kā tumšo prognožu laikā es domāju, ka tā mums visiem ir laba izeja. Ar šo balvu es, ļoti iespējams, došos uz Krieviju — lai pārliecinātos, ka arī viņiem ir savs mīlestības dzēriens un to sauc šņabis. Un arīdzan viņiem ir kanāli, un viņi ir laimīgi. Turēsimies pie savām upēm, un paldies jums visiem!»

Meklē galveno debesīs, sirdī un biksēs

Labākās teātra izrādes nominācijai tika izvirzītas piecas izrādes: «Drakula. Svešās asinis», «Lodes pār Brodveju», «Kaligula», «Manu sievu sauc Moriss» un «Meža gulbji». Uzvarētājas laurus plūca un par labāko izrādi skatītāji atzina Rafija Šarta komēdiju «Manu sievu sauc Moriss», ko iestudējis režisors Rolands Atkočūns.

Šogad pirmo reizi tika pasniegta arī «Metaxa» speciālā balva «Pazudušā dēla atgriešanās», un to saņēma aktieris Andris Bērziņš. «Mīļie Dailes teātra apmeklētāji! Atcerieties, ja jums šodien kaut ko dāvina, tad tas ir aizdomīgi, jo, kā teica mana omīte, par velti ir tikai siers žurku slazdā,» saņemot balvu, ironizēja Andris un uzrunas vietā visiem izstāstīja kādu anekdoti. «Vispirms atnāca Mozus un teica: «Galvenais ir tur!» un rādīja uz debesīm. Pēc viņa nāca vēl viens normāls džeks, vārdā Zālamans, un sacīja: «Pilnīgas muļķības! Galvenais ir te!» un norādīja uz galvu. Pēc viņa atnāca Jēzus, kurš teica: «Galvenais ir šeit!» un norādīja sirds apvidū. Tad nāca Kārlis Markss un stigti noskaldīja: «Nē, galvenais ir šiten!» un norādīja uz vēderu. Pēc viņa atnāca Freids, kurš paziņoja: «Viss ir šeit!» un norādīja zem jostasvietas. Un visu to varzu noslēdza Einšteins, kurš atnāca un pateica: «Neklausieties tajos durakos, jo... viss šajā dzīvē ir relatīvs!»