Kad Evelīna jūtas smuka

Un vasara ir īstais laiks, kad Evelīna var nodoties atrastās brīvības izkopšanai – saule liek viņai kustēties, smaidīt un nepadoties stresam.

Vasaras Evelīna kopā ar ģimeni, kurā aug Fridrihs (9 g.) un Beatrise (7 g.), cenšas aizvadīt ārpus Rīgas. Lielupes krastā viņus gaida dārza mājiņa vai – precīzāk – pirtiņa un pašu kopta zaļā zona. Būdama tipiska rīdziniece, Evelīna pakāpeniski sevī atklāj prieku parušināties loku un piparmētru dobēs. "Šī tēja man sagādā īpašu baudu, kad tu pats vari pagatavot atspirdzinošu "Mojito" kokteili," izrādās, Evelīnai patīk arī saimniekot. "Bet mazos mērogos," viņa precizē. "Ja ir tik labs laiks kā pašreiz, nekur prom uz siltajām zemēm nevelk. Es gribu baudīt Latvijas vasaru, pavārīt zaptes. Ogas pirkšu tirgū, bet sēnes meklēšu mežā.

Patiesībā no sirds es dzīvoju tieši vasarā. Tad atplaukstu un jūtos smuka. Sauli es protu izbaudīt pēc pilnas programmas – man patīk izģērbties kailai, staigāt pa māju un sajust karstumu. Kārtīgi izsvīstot, rodas sajūta, ka kļūsti tievāka un tīrāka. Un vēl man patīk plikai gulēt smaržīgā zālē. Tikai nometot visas drēbes, cilvēks var dzīvoties pa īstam laimīgs. To lieliski var redzēt pēc bērniem. Tikko ļauj noģērbties, viņi uzreiz ir nenormāli šiverīgi un priecīgi. Līdzīgi ir ar pieaugušajiem. Vajag tikai atmest visus sociālos aizspriedumus un galvās sakrājušos "sviestu" – kompleksus, kaunu. Tad arī parādās apjauta, cik mēs patiesībā esam laimīgi!" Evelīnas sajūtu gammu iekrāso arī regulārā iešana pašas izkurinātā pirtī.

Bet gaidāmā atvaļinājuma laikā viņas sapnis ir atkal izbraukt kādu ūdens tūri ar laivām.

Šopavasar Evelīnai jau bija iespēja doties, kā viņa pati saka – ekskluzīvā braucienā lejup pa Gauju uz īsta plosta no tēstiem koka baļķiem. "Tā ir izkopta strencēniešu tradīcija, ko kopā ar saviem novadniekiem piekopj arī mans draugs Juris. Tu nevari iedomāties – uz divpadsmit kopā sasietiem plostiem peld apmēram septiņdesmit cilvēku! Ceļojām vairākas dienas, līdz sasniedzām galapunktu. Strenčus. Neesmu nekāda Rīgas madāma un ļoti labi saprotos ar vienkāršiem lauku cilvēkiem. Viņi ir sirsnīgi un atvērti. Man tas patīk. Tur zūd laika izjūta un līdz ar to arī stress.

Lai iekurtu ugunskuru, nemaz nevajadzēja piestāt upes krastā – ēdiena gatavošana notika turpat uz plostiem virs sanestām smiltīm ierīkotā pavardā. Zupas iznāca lieliskas! Atpūtai netraucēja pat vēsie pavasara ūdeņi, kas ik pa laikam, plostam zem lielāka svara iegrimstot, slapināja kājas un dibenus." Ceļojošajā ūdens piknikā piedalījās arī Evelīnas bērni. "Viņi ir pietiekami lieli, un mana "trešā acs" ir pieradusi būt nemitīgā nomodā par viņiem."

Jau šomēnes Evelīna dosies uz Murjāņiem, lai vairākas dienas pēc kārtas no rīta līdz vakaram dejotu. "Tur būs salsas nometne, ko rīko manis regulāri apmeklētā Rīgas deju studija "Nianse".

Ar salsu es saindējos nesen, un man par to jāpateicas savam brīnišķīgajam draugam Jurim. Vispār es jau no dabas esmu lēkājoša - man ļoti patīk dejot! Un neticiet mītam par to, ka puiši nelabprāt danco.