Ella laužas uz Rietumiem

Turklāt šogad ir ielikts kārtīgs pamats tam, lai par Ellu nākamgad jau runātu Eiropas mērogā.

Patroneses lomā

Pilnīgi noteikti nākamgad uzmanības epicentrā Ella nonāks kaut vai viena, turklāt ne pārāk muzikāla iemesla dēļ – viņa būs viena no Latvijā notiekošā Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm patronesēm. Tātad dziedātājai būs arī papildu pienākumi.

Lai gan patroneses ir pat trīs, abas pārējās (eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un mediju izdevēja Santa Anča) diez vai nopūlēs sevi vairāk kā par lentītes pārgriešanu pasākuma atklāšanā (savu ieinteresētību viņas uzskatāmi demonstrēja, neierodoties uz čempionāta oficiālā talismana prezentāciju), savukārt Elīna noteikti būs skatītāju pirmajās rindās – viņai basketbols patīk. Savulaik dziedātāja arī pati trenējusies šajā sporta veidā un spēlējusi komandā Kolibri ("Tas tiešām bija tikai ļoti mazu brītiņu, jo pēc tam mani mamma aizvilka uz mūziku," it kā taisnojas Ella), bet tagad joprojām ar lepnumu stāsta par sava vecākā brāļa Raimonda Fūrmaņa profesionālajām gaitām – viņš spēlējis tolaik spēcīgajā klubā Metropole un savulaik ar labiem panākumiem piedalījies pat pasaules čempionātā strītbolā ("Viņam toreiz pat Šakils O"Nīls spieda roku!"). Desmit gadus jaunākā māsa Elīna ņemta līdzi uz treniņiem, tāpēc nav brīnums, ka viņa ieinteresējusies par šo sporta veidu.

Darbā sevi nesaudzē

Savienība Ella + basketbolistes oficiāli tika slēgta šā gada vidū, kad dziesmas Shine Like A Superstar klipa filmēšanai dziedātāja piesaistīja trīs mūsu glītās basketbolmeitenes Guntu Baško, Ditu Krūmbergu un Aiju Putniņu. "Galvenais, ko es gribēju uzsvērt ar savu klipu un iesaistot viņas dažādās savās aktivitātēs, ir tas, ka mūsu meitenes ir pelnījušas, lai viņas uzslavē un redz arī to, cik viņas ir foršas, stilīgas un seksīgas!" – tā Ella.

Dziesma Shine Like A Superstar nu kļuvusi gandrīz vai par 2009. gada Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm himnu, jo ar tās videoklipa palīdzību milzīgais sporta forums tiek reklamēts gan Skandināvijā, gan citur Eiropā.

Jāpiebilst, ka pati Ella šā klipa veidošanas laikā demonstrēja īsti sportisku rūdījumu. Klipa filmēšana pamestas fabrikas telpās Ganību dambī ilga vairāk nekā 20 stundas. Dziedātājai bija paaugstināta temperatūra, un filmēšanas beigu daļā organisms vairs neturēja milzīgo slodzi – bija pat vajadzīga ātrās medicīniskās brigādes palīdzība. Taču Ella pēc pāris injekciju saņemšanas turpināja šo filmēšanas maratonu un tikai pēc darba pabeigšanas gūlās slimnīcā, lai veiktu padziļinātas veselības pārbaudes. Šāds cīņasspars ir paraugs visiem sportistiem!

Pirmo iekaro Franciju

Taču ko nu tikai par sportiskajām epizodēm – jau no gada sākuma Ellai ir labi veicies arī muzikālajā frontē, ko gan daudzi šeit pat nav pamanījuši (vai arī nav vēlējušies pamanīt). Februārī Fūrmane devās uz nozīmīgo mūzikas gadatirgu MIDEM Kannās, kur tikās (pati!) ar daudziem mūzikas industrijas pārstāvjiem un apsprieda savu ierakstu izdošanas iespējamību vairākās valstīs. Pat daudzpieredzējušie ierakstu kompānijas MicRec pārstāvji pēcāk slavēja dziedātājas uzņēmību. "Šoreiz pierādījās, cik labi ir, ja mākslinieks pats var piedalīties sarunās, apliecināt savu šarmu un talantu. Bija prieks vērot, kā Ella prot apburt un pārliecināt klātesošos!" priecājās mikrofoniete Elita Mīlgrāve.

Jau tobrīd Ellas jaunāko singlu DJ Take Me spēlēja vairākas Francijas radiostacijas un daudzi klubu dīdžeji, bet šī viesošanās Kannās acīmredzot deva papildu impulsu, lai šīs valsts pārstāvji painteresētos par blondo dziedātāju no Latvijas. Drīz vien minētais singls iekļuva Top 40, un šī bija pirmā reize, kad kāds Latvijas izpildītājs iekļuva šīs valsts deju mūzikas topa oficiālajā sarakstā. Jāpiebilst, ka Francija ir trešais lielākais mūzikas tirgus Eiropā pēc Lielbritānijas un Vācijas.

No Vācijas līdz Igaunijai

Aktīvākā darbība uz Rietumiem gan sākās vasarā – pēc Ellas albuma Welcome To The Club izdošanas. Mikrofona ieraksti ziņoja, ka intensīvi strādā pie tā, lai albums līdz gada beigām iznāktu arī Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un ASV. Ne viss no iecerētā izdevās, taču tas nenozīmē, ka plāniem pārvilkta trekna svītra – tie pārcelti uz 2009. gadu.

Taču daudz kas arī izdevās. Piemēram, viena no lielākajām Skandināvijas mūzikas izlašu kompānijām TMC savā jaunajā autobraucējiem domātajā izlasē Tuning Hitz 5 iekļāva arī Ellas dziesmu DJ Take Me, turklāt izlases veidotājiem Ella tā iepatikās (to var saprast…), ka viņi arī par CD vāka seju izvēlējās tieši latvju daiļavu. Skandināvi kā nākamo singlu izvirzīja Shine Like Superstar, savukārt vāciešiem no visām Ellas jaunā albuma dziesmām viskonkurētspējīgākā šķita Welcome To The Club, ko šajā valstī izdeva vācu deju mūzikas leibls Deutsche Dance Records. Decembrī Ellas deju vīruss jau bija aplipinājis arī igauņus: ja viss ritējis pēc plāna, tad šobrīd Igaunijas mūzikas ierakstu veikalu plauktos jau vajadzētu būt arī albumam.

Gada pēdējā mēnesī tika saņemta vēl viena iepriecinoša vēsts. Proti, Shine Like A Superstar bija pakāpies līdz otrajai pozīcijai Polijas ietekmīgākajā radio stacijā Eska Radio, kas sevī ietver arī 28 reģionālās radiostacijas un ir dzirdams visiem šīs valsts 38,6 miljoniem iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka tieši šai radiostacijai savulaik bija būtiska loma Prāta vētras karjerā – viņi 2001. gadā saņēma Radio Eska Awards apbalvojumu par dziesmas Maybe panākumiem. Togad Prāta vētra saņēma pagaidām savu vienīgo zelta disku ārvalstīs par vairāk nekā 35 tūkstošiem Polijā pārdoto albuma Online kopiju. Kas zina, varbūt arī Ellai poļu tramplīns palīdzēs augstāku virsotņu sasniegšanā.

Padsmitniece "ar iekšām"

Šķiet, ir īstais brīdis atminēties, kas ir Ella un no kurienes viņa tāda vispār uzradusies. Iespējams, lielai daļai dziedātājas tēls saistās ar trūcīgi ģērbtu blondīni, kas, pasitusi padusē mazu šuneli, klīst pa ballītēm. Arī tā ir Ella, taču ir arī cita Elīna Fūrmane.

Pirmoreiz ar savu dziesmu Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases finālā viņa tika, šķiet, jau tālajā 2001. gadā. Toreiz Neatkarīgās apskatnieks apzvanīja visus finālistus un uzdeva arī izcili debilo jautājumu – "kā jūs vērtējat savas izredzes finālā?" Lielākā daļa konkursantu atbildēja vai nu ar jau iestudētām standartfrāzēm vai arī sita sev pie krūts, solot vismaz pjedestālu. "Ko es varu vērtēt, kādas izredzes, man taču ir vēl tikai 15 gadu!" vienkārši un bez mazākajām lecīguma pazīmēm noteica tolaik pavisam jauniņā Fūrmane, iemantojot šo rindu autora simpātijas uz ilgu laiku.

Arī nākamajā gadā Fūrmane bija nacionālās atlases finālā; nevienam nezināmai jaunai dziedātājai tas bija ļoti liels panākums. Labu padomdevēju trūkums priekšnesuma un pašas tēla izstrādē bija jūtams, un tie, kam nav slinkums (un kauns), varat tagad pameklēt internetā, ar kādiem epitetiem meitene tika apveltīta vai precīzāk – nogānīta... Pēc tā droši vien daudzi atmestu šim dziedāšanas pasākumam ar roku, taču Fūrmanei tas laikam uzdzina vēl lielāku spītu. "Kad man bija sešpadsmit, ierakstīju savu dziesmu demoversiju, sarakstīju to nosaukumus, fotošopā uztaisīju diska vāciņu, pievienoju klāt savu telefona numuru un epasta adresi un aiznesu to visu parādīt [ierakstu kompānijas Mikrofona ieraksti repertuāra direktoram Guntaram] Račam. Viņš man atzvanīja," savus pirmos soļus lielajā mūzikas biznesā atminas Elīna.

Pretrunīgais fabrikas periods

Diemžēl ar saviem spēkiem vien latvju mūzikā nekur tālu netiksi – vajadzīga arī atpazīstamība, kuras Elīnai, neskatoties uz dalību Eirovīzijā, manāmi trūka. Tā radās Ella, kas pieteicās Talantu fabrikai 4. "Sapratu, ka Talantu fabrika 4 ir pēdējā, tāpēc arī gāju uz to. Man bija dziesma Vēlreiz, cilvēkiem tā patika, tā parādījās Muzikālajā bankā, taču par to nebalsoja, jo cilvēki nezināja, kas ir tāda Elīna Fūrmane," jau vēlāk atminējās dziedātāja. "Daudzi mani nosodīja: ko tu ej tajā fabrikā, kur pēc tam ar tās zīmogu un Ellas vārdu liksies, pazaudēsi savu būtību utt. Jocīgi, taču es zināju, ka iznākšu no fabrikas un viss beidzot notiksies," kādā intervijā Neatkarīgās apskatniekam klāstīja Ella.

Lai gan fabrika tolaik tiešām garantēja milzīgu popularitāti, tas tomēr bija koks ar diviem galiem – šī popularitāte nemaz nebija tik salda, turklāt no gozēšanās smalko aprindu fotohronikās jaunas dziesmas nerodas. "Zini, kādā brīdī pavisam aizmirsu, ka es taču gribu dziedāt un būt par mūziķi, nevis kaut kādu televīzijas feisu. Pirmoreiz ieraugi sevi uz žurnāla vāka – o, forši! –, tev piedāvā vienu iespēju, otru, trešo, un beigās pavisam aizmirsti, ka ar fabriku gribēji tikai popularizēt savu vārdu, lai vēlāk viss veiksmīgāk aizietu ar mūziku," atceras dziedātāja.

Rozā sapņi sāk piepildīties

Pirmais ārpusfabrikas solis bija visai greizs: tika klajā laists debijas disks Nosargāt sapni ar daudzu gadu garumā tapušajām Ellas dziesmām. Tā vāciņš gluži simboliski bija rozā krāsā, un tāds bija arī saturs. "Tā bija kļūda, taču ar kaut ko jāsāk. Ja es nebūtu nākusi ārā ar Nosargāt sapni, varbūt Mikrofona ieraksti man nebūtu devuši iespēju ierakstīt šo albumu. Guntars [Račs] redzēja, ka es startēju ar savu iniciatīvu; ka nav tā, ka mani kāds ir uzražojis un bīda uz priekšu; ka nāku pati ar savām idejām," no šā brīža skatupunkta jau reālāk uz 2006. gadā izdoto produktu skatās Ella.

Jau tad bija skaidrs, ka Ellai ir tikai trīs virzieni: izpildīt sev vislabāk piestāvošo klubu mūziku (balss dotības tam derēja), palikt pie blondīņu popa (kas neietu kopā ar viņas būtību) vai atmest tam visam ar roku un ballītēs dziedāt šlāgerus vai arī ko citu, ko publika pieprasa (kas neietu kopā ar Fūrmanes ambīcijām). Kopā ar kompānijas Mikrofona ieraksti pārstāvjiem tika nosprausts deju mūzikas virziens, turklāt ar domu par Rietumiem, sākts sūtīt gabalus ārzemju producentiem un autoriem, un – ledus sakustējās!

Daudzi no albumā Welcome To The Club iekļauto dziesmu autoriem ir cilvēki ar vārdu; kaut vai amerikānis Maikls Džejs, kas 90. gados strādājis pat ar Kailiju Minogu un Selīnu Dionu, kā arī viņa novadnieks un līdzīga kalibra meistars Gordons Pogoda. Par to nav jābrīnās, jo šādi komponisti strādā kā tādi milzīgi mūzikas konveijeri: viņi apgādā ar savām dziesmām simtiem komercmūzikas pārstāvju, taču, ja šādi vīri atvēl savas melodijas arī meitenei no štatos reti kam zināmās Latvijas, – tas nav maz.

Noderētu padomdevējs

Latvijā diemžēl pagaidām Elīna Fūrmane nav īpaši novērtēta – iespējams, tieši jau minētā iesakņojušās blondīne ar sunīti imidža dēļ. Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu 2007 sadalē Ella savā hip hop & deju mūzikas nominācijā palika bešā, un droši vien šāda pat situācija atkārtosies arī Gada balvā 2008 (ticamāks kandidāts uz uzvaru ir Roberts Lejasmeijers) – šķiet, arī žūrijai diezgan grūti pārkāpt subjektīvai netīksmei pret šāda veida tēlu. Bet žēl.

Ellas izgājieni bieži vien ir visai traki, arī masu medijiem stāstītais lielas simpātijas neiedveš. Starp citu, dziedātāja savu stāstāmo intervijās klāsta diezgan raiti, taču nepamet sajūta, ka viņa to ir gluži vienkārši iezubrījusi no galvas. Iespējams, tas tāpēc, ka pār Elīnas lūpām lielākoties nāk tikai standartfrāzes, kuras turklāt vēl sabojātas ar kaut ko līdzīgu patosam, un no tās viņas tēls simpātiskāks nekļūst. Tāpat kā no dalības šovā Dziedi ar zvaigzni (starp citu, diezgan sekmīgas – kopā ar Raivo Rostu viņa iekļuva pat finālā) vai māžošanās akcijā Plānais maciņš...

Kad vienaldzīgo nav

Taču Ella ir darītāja, nevis runātāja. Žēl, ka nav iespējams dokumentāli piefiksēt to enerģiju, ar kādu viņa dodas kaujā, tas ir, dažādos darbos, ko vajadzētu veikt menedžerim! Diemžēl šis darbs parasti paliek aizkadrā. "Iespējams, ja man kādreiz mūžā būtu bijis menedžeris, kāds vecāks un gudrāks cilvēks par mani, varbūt arī nebūtu gājusi fabrikā. Taču man nav neviena, kas bīdītu uz priekšu, cik nu man tās saprašanas pašai ir, tik arī daru. Man nav vienmēr stāvējis blakus kāds [producents Agris] Semēvics, turējis rociņu un skaidrojis, ka tagad notiks tā vai citādi. Loģiski, ka tāpēc bieži vien arī atgadās dažādi traki izgājieni, kuru sekas es nemaz neapzinos," pēc sava pirmā albuma izdošanas Neatkarīgās apskatniekam klāstīja Ella.

Nekas īpaši jau nav mainījies – viņa joprojām ar pilnu tvaiku dodas uz priekšu, īpaši negaidot, kad palīdzīgu rociņu stieps Misters Gadījums vai panākumus ar lielo maisu atnesīs kāds Santaklauss vai Ģedmorozs. "Ja vien nenotiks kaut kādas nenovēršamas dabas parādības, piemēram, Rīgu nenoskalos no pamatiem un mani tai līdzi, es turpināšu nodarboties ar mūziku un noteikti nepaguršu" un "Nekad neesmu tiekusies pēc viegliem panākumiem un pie pirmās veiksmes vai neveiksmes neapstājos; es eju tālāk, nebaidos atzīt savas kļūdas un daudz no sevis mācos. Mani gan nīst, gan mīlē, bet galvenais ir tas, ka vienaldzīgo nav," arī šīs prātulas pieder Elīnai Fūrmanei jeb vienkārši Ellai.

***

ELLA

• Īstajā vārdā Elīna Fūrmane.

• Dzimusi 1986. gada 2. decembrī Rīgā.

• Izglītība – 2001. gadā pabeigusi Pāvila Jurjāna mūzikas skolu.

• Pirmie panākumi – jauno talantu konkursā Fizz Super Star, kurā tikai no Latvijas vien piedalījās 4000 pretendentu, Elīna (tolaik viņai bija 14 gadu) kļuva par labāko Latvijas jauno dziedātāju, apsteidzot pat Jāni Stībeli, Andri Ābelīti u. c. jau pieredzējušus vokālistus.

• Pirmie ieraksti – 2004. gadā Elīna uzsāka sadarbību ar ierakstu kompāniju MicRec un izdeva savu pirmo radio singlu latviešu valodā – Vēlreiz.

• Diskogrāfija:

Nosargāt sapni (2006), Welcome To The Club (2008).

• Blakus projekti – raidījumu vadītāja un producente TV5 projektos Sms strēlnieces un Sms flirts; piedalīšanās LNT humora šova Eiroports un Talantu aģentūras veidošanā; dīdžejes darbs Radio SWH.