Roberto: Tik milzīgas sāpes, ka nevar izkāpt ne no gultas

Atklājiet kazino bonusus! Lūk, izklaides iespējas un priekšrocības

MĀRIS ĀBOLIŅŠ 15.06.1963 - 05.11.2024. Gundara Āboliņa jaunākais brālis In Memoriam

Skandalozā Slaktera video intervija no interneta izņemta; Noskaties šeit!!!

Skandalozā Slaktera video intervija no interneta izņemta; Noskaties šeit!!!

Plašu rezonansi izraisījušā finanšu ministra Ata Slaktera (TP) sniegtā video intervija mediju koncernam Bloomberg vairs nav atrodama ne aģentūras mājas lapā, ne video portālā YouTube, pārliecinājās Diena. Bloomberg mājas lapā tagad lasāmas vien teksta ziņas par A.Slaktera teikto par Latvijas ekonomisko stāvokli.

10.12.2008 16:06

Komentāri [25]

Lapa:  1  2 Uz rakstu ››
ja nu kas 10.12.2008 12:33
http://video.krabjiem.lv/slaktera-intervija/5772/
kakteris >> ja nu kas 10.12.2008 17:31
daru ko varu :p
Ha 10.12.2008 12:37
Izlietu ūdeni nesasmelsi- izteiktu muļķību par neteiktu nepadarīsi!
chingacguks 10.12.2008 12:39
No tā Slakteris gudrāks nekļūst!
intinna 10.12.2008 16:15
jaa gribeetos gan paklausiities :) jaameeggina atrast ;)...
kokgazis  >>  intinna 10.12.2008 17:54
esmu jau atradis!!! :)) video pa pirmo!!!
shitaa ablasharitsa!! :))
intinna 10.12.2008 16:35
nu jaa intervija vnk super :)
laikam katraa valstii ir pa vienam aakstam :)
ASV tas bija Bushs, Latvijā tas ir Slakteris :)....
chiepa 10.12.2008 17:08
pirms 10 min skatiijos..!KAUNS
kokgazis  >> chiepa 10.12.2008 17:54
pievienojos!!
kokgazis 10.12.2008 17:55
Vinjiem drosh par latviju ir ko pareekt!! Shaaadu cilveku palaist!! :)) super!!!!!!!!!
Un nahren visspaar lien kur neko nesajeedz???bljaaviens kauns...
he he ;) 10.12.2008 18:00
http://www.tv3.lv/content/blogcategory/47/282/
agrinjo88 10.12.2008 18:02
tiešām klauns tāds!:D
... 10.12.2008 19:16
Kāpēc gan būtu jāņem ārā... manuprāt ir pavisam loģiski, ka finanšu ministram būtu jābūt ar labām angļu valodas zināšanām un kompetentam finanšu jomā... vai tad atbilstošas zināšanas netiek prasītas jebkurā darba vietā? Un ja nu reiz šis tautas ievēlētais kalps neprot godam nest, tad lai tautai ir iespēja to redzēt...
vo 10.12.2008 20:42
lai paši tulko no LV valodas uz angļu, kāpēc mums visiem jārunā angļu valodā! Stulba komanda tam Slakterim, pat nepalīdzēja.
Maikls Skofīlds 10.12.2008 22:45
varēja vismaz tulku paņemt, lai solīdi.
bet tas bija skaisti! :D
zabriski 10.12.2008 22:46
Grafiskais turpinājums.
Bļāviens es gandrīz apmīzos :))))))
------
http://www.tribine.lv/ekonomiska-krize/Slakteris-Paldies-par-pakalu-karali/7525
hihi 11.12.2008 01:27
...nav brīnums ka mums ir krīze!
sīpols 11.12.2008 06:55
vai tiešām viņš nesaprot ,ka nu ir jāatkāpjas
Maris77 11.12.2008 09:47
Pats jau losis vainīgs, kāpēc bija jāsniedz intervija angliski? Lai gan mums jau visi menistri līžņas, tad sāk krievus smīdināt, runājot krieviski, tagad angļus smīdina.
agnese123456 11.12.2008 12:30
Tas no viņa puses bija ļoti nepārdomāts solis!
ievito 12.12.2008 06:24
Es protams atvainojos par neērtībām un visu pārējo, bet es nenoturējos ieliku šo komentāru !!!

LR Finanšu ministrs Atis Slakteris
CV: http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/s...

Intervija „Bloomberg TV”

Saīsinājumi:
I – intervētāja
A.S. – Atis Slakteris
ES – Eiropas Savienība
EK – Eiropas komisija
SVF – Starptautiskais Valūtas Fonds

Intervētāja: Kā Jums šķiet, cik liela finansiāla palīdzība nepieciešama Latvijai no ES un SVF ?
Atis Slakteris: Tas vēl nav izlemts. Aaaa. Mēs šobrīd veicam pārrunas gan ar ES, gan SFV un mēs piedāvājam mūsu mikroekonomiskās stabilizācijas programmu un mēs apspriežam, ko mēs darīsim un , un pēc tam mēs izlemsim, cik mums ir nepieciešams. Un, protams, tas ir atkarīgs ne tikai no Latvijas, bet arī no ekonomiskās krīzes visā pasaulē. Un .. un .. un aprēķini ir ļoti, ļoti plaši, bet kopsaucējā Latvijai nebija nepieciešama nauda vēl dažus mēnešus atpakaļ, bet šodienas situācija ar bankām dara mūs aaaaaa ... (skatās aiz kameras ... kā būtu „piesardzīgs”?) .... dara mūs uzmanīgus. Un protams, ir svarīgi rēķināties ar iespējām un mēs esam daļa no starptautiskās sabiedrības un mēs šobrīd vedam pārrunas ar ES un SVF bet summa. ..... tā ir atkarīga ...
I: Daži cilveki runā, ka summa varētu būt ap 2.1 miljardi dolāru. Vai Jums personīgi šķiet, ka ar to vajadzētu pietikt?
A.S. Ja mēs skatamies reālajā situācijā, reālajā ekonomiskajā situācijā pasaulē un Latvijā, un es domāju, am..a.. es domāju, ka tas ir iespējams skaitlis, bet m..m..mans viedoklis ir, Latvija būs gatav lūgt nedaudz lielākas summas (viegli iesmejas). 2 miljardi, 2,5 miljardi eiro ... nu redzēsim .. bet .. bet .. ne jau tāpēc, ka mums nauda ir nepieciešama tieši tagad, bet lai ekonomika turpinātu darboties.
I: Labi. Bet kad Jūs domājiet, nauda varētu sākt ieplūst?
A.S. Aaaaa... Labs jautājums .... Jo ātrāk jo labāk. Bet mēs esam tādā situācijā, mēs vedam pārrunas . Hmmm... un šīs sarunas ir ļoti smagas, bet mēs virzamies uz priekšu ļoti ātri un .. un ka minēja Strausa kungs, mēs esam uz pareiza ceļa un es ceru, un noslēgsies diezgan drīz.
I: Kā Jūs planojat tērēt naudu?
A.S. (klusmuma brīdis ar nopūtu) ... aaaa.. parasti visus interesē, ka nauda tiks tērēta. Mēs naudu netērēsim, mēs to investēsim ekonomijā.. ha ha ...protams, mēs plānojam samazināt budžeta izdevumus ... hmmm .. optimizēt valdības izdevumus .. hmmm ... ta ir daļa no idejas, kā kontrolēt konkrēto (a.p. man gan tas „kankrīt” izklausās ne pēc konkrētas, bet pamatīgas) situāciju ar finašu krīzi un iespējamo ekonomisko krīzi. Un ... Bet .. mums šī nauda ir nepieciešama ... mmm ... situācijas stabilizēšanai ekonomikā. Un ... lai pateiktu kaut ko vairāk konkrētu .... Šobrīd esam pārrunu procesā.
I: Vai šis būs savā ziņā aizsargājošs līgums, kurš nodrošinās piekļuvi finanšu resursiem, ja šāda nepieciešamība radīsies, jeb tas būs pilnīgi noteikts līgums, kas sevī ietvers vairākus nosacījumus no SVF ?
A.S. eee...mmmm...eeee ... Joprojām ... Pārrunās.
I: Kāda ir iespējamā ietekme uz fiskāliem noteikumiem (fiskālām polisēm, normām, noteikumiem)?
A.S. ohhhhh (smaga nopūta... skatiens aiz kameras ...) Man te jāpadomā ! (latviski)..... aaaa.. Okei ... Par valsts budžetu .. Visus iepriekšejos gadus.. visu pagājušo gadu gan valdība gan parlaments bija ļoti atbildīgi. Mēs samazinājām izdevumus vasaras vidū, mēs samazinājam izdevumus sagatavojot nākamā gada budžetu. Daudzas cerības, daudzi sapņi, daudzi politiķu solījumi tika samazināti par 100 procentiem un, es domāju, mēs šajā laikā skatamies ļoti reālistiski tālāk nākotnē. Jo man ir skaidrs kā politiķim un kā šīs valsts pilsonim, ka pasaules finanšu krīze kļūs dziļāka un neviens nezin, kad beigsies skaitīšana. Un tas nozīmē, mums jābūt gataviem samazināt izdevumus tik lielos apmēros, kas grūti iedomājami mūsu iedzīvotājiem, un sabiedrība to ir pieņēmuši vairāk vai mazāk. Nav priecīgi, bet ir pieņēmuši. Un .. Jā, mēs turpināsim šo darbu. Mēs centīsimies to darīt apzinīgi bet .. bet .. reālistiski.
I. Kā Jums škiet, kā Latvija ir nonākusi līdz šai situācijai? Kas noticis?
A.S. aaahhhh ... hmmmm .... Es domāju, nekas īpašs. UN ko Jūs domājāt ar šo situāciju ? Mums nav nepieciešama papildus nauda. Bet banku sektors .. hmmm .. Tas kalpoja par iemeslu, kādēl mēs kļuvām nestabili. Bet šobrīd situācija ir vairāk vai mazak stab .. (tieši tā – norāvās!) Protams, mums bija lielākais GDP (kopprodukta) pieaugums pēdējo trīš gadu laikā Eiropā. Un tajā laikā, es domāju ne tikai valdība, bet arī iedzīvotāji bija pārāk optimistiski un tērēja pārāk daudz līdzekļus patēriņam ... un tā nav tikai Latvijas problēma .. Šobrīd, piemēram, Londonā mana meita, piemēram, šobrīd dzīvo Londonā un situācija ir ļoti līdzīga. Šodien cilvēki nav tik optimistiski un tas atstāj sliktu iespaidu uz ekonomiku. Šāda pat situācija ir Latvijā. Cik bēdīgi situācija attīstīsies, mēs redzēsim.
I. Kas kalpoja par iemeslu griezties pie ES un SVF pēc palīdzības?
A.S. Iesākums bija, lai stabilizētu banku sistēmu. Jo valdībai bija pietiekoši līdzekļu, lai kontrolētu valdības izdevumus,bet .. bet... bet lai atbalstītu īpaši bankas, jo mēs nolēmām pārņemt 51% no kādas bankas, kas bija nonākusi grūtībās, tam bija slikts iespaids un tas bija arī iemesls.
I. Un šī banka ir PAREX banka?
A.S. Jā.
I. Un šai bankai ir sindicētie krēdīti,kas atgriežami nākamgad?
A.S. Jā.
I. Un cik zināms, tad tā summa ir ap 775 miljoniem eiro.
A.S. Jā. Februārī ir jāatmaksā viena daļā, un vasaras vidū otra daļa un tas sastāda diezgan lielu naudas summu no Valsts kases viedokļa un Parex banka nav gatava to darīt pati. UN tas bija iemesls sarunu uzsākšanai ar ES un SVF
I. Vai šie sindicētie aizdevumi ir šobrīd apturēti?
A.S. Ne .. Ne .. Es ceru, ka tie nebūs neatmaksāti... par tiem notiek pārrunas, jo ka es teicu, mēs nolēmām iegādāties 51% akciju, bet viens punkts šajā līguma ir atrisināt šo problēmu. UN ja šī problēma netiks atrisināta, mēs nepirksim šos 51% akciju par 2 latiem ... mēs .... jo mēs esam procesā. Ļoti atbildīgs process.
I. Ar to Jūs gribat teikt, ka ja netiks atrisināts šis jautājums, tad PAREX akciju pirkšana varētu tikt apturēta ?
A.S. Šobrīd situācija ir ļoti laba un mums ir prezidenta atbalsts no valdības puses un mēs menedžējam un banka ir daudz stabilāka un nauda neaizplūst no bankas un situācija šobrīd ir laba. Bet, protams, mēs veicam pārunas par šo sindicētajiem kredītiem.
I. Un kas ir šo pārrunu pamatā? Kas atmaksās ? Kad atmaksās ?
A.S. Tas ir atkarīgs no pārrunām. Tagad ir agri par to runāt.
I. Vai jūs veicat pārrunas ar tām bankām, kas izsniegušas šos kredītus, jeb ar PAREX banku?
A.S. No sākuma, protams , šodien par šiem sindicētajiem kredītiem atbildīga ir Parex banka, bet valdibas puse ir šajā iesaistīta.
I. Vai vēl kāda puse ir iesaistīta radušās ekonomiskās situācijas atrisināšanā? Piemēram, Zviedrija, Pasaules Banka, vai citi ?
A.S. Mums ir pārrunas ar ES, Eiropas Komisiju un SVF. Citas neformālas sarunas. Bet formālas sarunas ar ES un SVF.
I. Atgriežoties pie neformālajām sarunām, vai Zviedrija ir viena no tām valstīm, ar kurām veicat sarunas?
A.S. Jā. Es esmu runājis ar saviem kolēģiem no tām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā. Un ... Šobrīd mums ir oficiālas pārrunas ar ES un SVF.
I. Īslande šobrīd ved sarunas ar Krieviju par iespējamiem kredītiem, kas ir mazliet pārsteidzoša ziņa. Vai Jūs apsverat pārrunu iespēju ar Krieviju par iespējamo aizdevumu?
A.S. Nē. (un tas viltīgais pašapmierinātais smaids !!!! )
I. Kā Jūs atbildētu nosodījumiem par to, ka Latvijas valdība pieļāva ekonomijas pārkaršanu, pārāk lielu algu pieaugumu attiecībā pret produktivitāti, kas savukārt ir novedusi pie radušās situācijas? Ko Jūs varat teikt šajā sakarā?
A.S. ... hmmm ... kā būtu angļu valodā „nenopietns”? hmmm ... ja ? (Balss fonā : „Unserious”) .. hmmm nē ... nav ... hmmm .. vieglprātīgs ... Nu tur bij doma, teiksim, ka tā bija mazliet vieglprātība no mūsu puses bija. Gan sabiedrībai, gan valdībai .. Okei. Es mēģināšu. (fonā komentāri no „balstiņas”) ... hmmm ... Okei.. man ir jāatrod pareizie vārdi ... bet .. bet.. jā .. šajos trīs gados mums ir bijis straujākais GDP pieaugums no ES un , protams, gan pilsoņi, gan valdība bija laimīgi par radušos situāciju un , kā es teicu, gan sabiedrība, gan valdība bija pārāk optimistiski. Protams, tas bija liels politisks spiediens saistībā ar algām, jo protams, mums bija zemākās algas ES ... un ... un ..... un ... jā, tā bija daļa no situācijas un no šodienas viedokļa diemžēl ... hmmm... ļoti labi ... es domāju finanses .. samazināt finanses .. un ... un .... un šī valdība dara ļoti nopietnus.. eee ... nopietnus apjomus .. bet ... jā, es domāju, tas bija pārāk optimistiski, visi soļi, ko valdība veica pagājušos gados, kad mums bija augstākais GDP pieaugums ES. Bet .. valdība un politiķi ir kā visa sabiedrība, bija pārāk optimistiski un neviens visā pasaulē nevarēja paredzēt, ne tikai Latvijā... Neviens visā pasaulē nevarēja paredzēt šo finanšu krīzi visā pasaulē, kas sākās ne jau Latvijā, bet ar Lehman Brothers, piemēram. Un .. un .. protams, tas padara mūsu situāciju daudz smagāku. Bet .. Bet tā ir .. hmmm.... pasaules problēma. Un .. un neviens jūsu kanālā, ha ... ha.. nu neviens nevarēja paredzēt šo dziļo ekonomisko krīzi.
I. ok ... Kādas ir Jūsu prognozes saistībā ar GDP nākamam gadam ?
A.S. Labs jautājums. Finanšu ministra taktika un stratēģija mēs gatavojam budžetu ar tiem skaitļiem, kas šobrīd ir pieejami .. Skaitļi mainās hmmm .. ļoti ātri. Mēs sākām ar GDP +2%. Tas bija jūlijā. Mēs akceptējām budžetu parlamentā un šis rādītājs bija – 1%. Šodien Finanšu ministrija kopa ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju prognozē – 4.3%. Un mēs šobrīd vedam pāarunas ar ES un SVF un šobrīd mēs apsveram ap -5% jo , tā ir starptautiska finanšu vide un tā ir bēdīga, es teiktu.
I. Kādus noteikumus jūs paredzat, ka SVF varētu izvirzīt saistībā ar šo aizdevumu?
A.S. Šodien sitācija ir ļoti laba. Kā teica SVF pārstāvji, jaunais SVF nav tāds, kā bija vecais SVF un viņi gaida mūsu ieteikumus un mēs esam sagatavojuši šo mikroekonomisko plānu, kā mēs redzam (lai gan izklausijās – kā vieglāk ... ) ar ļoti stingriem un nopietniem instrumentiem, kurus vairāk vai mazāk esmu jums aprakstījis. Samazināt budžeta izdevumus, noteikti finanšu un fiskālie niteikumi .. jā ... galvenie instrumenti.Un vēl samazināt algas. Mēs jau esam veikuši. Bet ne tikai samazināt algas .. mēs esam iesaldējuši algas un dažās jomās būs nepieciešams tās arī samazināt. .. Ļoti nepopulāri lēmumi, man jums jāsaka. Bet mums tie būs jāpieņem.
I. Pastāstiet par situāciju ar vietējo valūtu? Vai būs jāsamazina tās vērtība?
A.S. Nē. Un tas nav apspriežams.
I. Sakiet, kā šī brīža sarunas ar ES un SVF par iespējamiem aizņēmumiem ietekmēs eiro ieviešanu Latvijā ?
A.S. Aaa.. jā ... labs jautajums. Izskatās man, ka šodien tam nav liela iespaida, jo mēs joprojām plānojam pāriet uz eiro 1012. gadā. Es domāju, ka tas ir ļoti ambiciozs plāns no vienas puses. No otras puses, situācija mainās ļoti strauji .. Mums bija viens ... hmm .. okei, divi vāji aspekti – mums bija ļoti augsta inflācija, bet šobrīd inflācija iet uz leju un mēs redzēsim nākamgad, ka inflācija būs ļoti zema ..
I. Cik zema?
A.S. Redzēsim. Oficiāla prognoze ir 8%, bet es domāju, ka būs zemāk. Bet .. hmm ...Un .. Jā, pilnīgi noteikti, tā būs zemāka. Tas nozīmē, ka mēs atbilstam kritērijiem attiecībā uz inflācijas līmeni. Es neesmu pārliecināts, vai mēs būsim priecīgi par to, bet mēs atbildīsim šim kritērijam. Mēs strādājam .. Protams. Kā finanšu ministram, tā būš laimīgākā diena, kad mēs pievienosimies eiro valūtas zonai. Jo, protmas, tādai mazai ekonomijai kā Latvijā, ir grūti cīnīties pret baumām, spiedienu un tirgus spēlēm, bet protams, mūsu , es teiktu valstij ...
I. Kas ir Jūsu lielākās bažās par to, kā šī krīze ietekmēs patieso ekonomisko stāvokli ?
A.S. Jā .. Es domāju, ka tas ir svarīgākais, ko es pašreiz domāju. Bet es negribētu būt vispesimistiskākā persona pasaulē, bet ja es redzu, kas notiek pasaulē, man ir jāsaka visā pasaulē būs slikti ar ekonomiku, jo šī iesaldētā uzticība starp bankām visā pasaulē, tā ļoti slikti iespaido Latvijas ekonomiku, bet ne tikai .. bet es domāju, ka pareģot ir .. hmm visā pasaulē visi saka, ka būšot vēl sliktāk bet mums būs okei .. bet .. bet ... mums nav skaitļu, kas rādītu pasaules vai Latvijas recesijas beigas.
I. Tieši Latvijā, kuras ekonomikas nozares ir īpaši nepasargātas šajā situācijā ? Kuras uztrauc visvairāk ?
A.S. Es domāju, ka labā ziņa ir tā, ka esam jau ne reizi piedzīvojuši ekonomiskās krīzes un ši nav pirmā krīze mūsu dzīvē, un nav pirmā krīze manā mūžā. Mums ir bijusi Krievijas krīze 1998. gadā. Mums ir bijusi mūsu banku sistemas krīze 90to gadu vidū, un diemžēl šobrīd mēs redzam pasaules krīzi.. un tā ir pirmo reizi mūsu mūžā. Oi... es aizmirsu, ko es gribēju teikt. Kāds bija jautājums ? Oh.. Okei. Pēc šīm krīzēm mūsu ekonomika ir diezgan sadalīta ne lielās, ļoti lielās hmmm kompānijās, kā hmmm.. kurām ir ļoti liels iespaids.. protams, mums ir dažas, bet vairumā gadījumu, mūsu risks ir diezgan dalīts un no šī viedokļa raugoties, es domāju, mēs esam diezgan labā situācijā. .. hmm .. šajā krīzes situācijā .. un tāpēc es navre teikt, ka viens sektors atrodas citādā situācijā salīdzinājuma ar citiem.
I. Okei. Paskatīsimies, kas ir gaidāms tuvākajā laikā, tuvākajās nedēļās, tuvākajos mēnešos. Vai mēs redzam, ka nākama problēma varētu būt bezdarbs, vai apsveram iespēju, ka iedzīvotāji krīt panikā un sāk izņemt savus noguldījumus bankās? Jo mēs redzam, ka ļoti daudz noguldījumu ir izņemti oktobra mēnesī – ap 4.6% . Kas ir tā joma, kurai tuvākajās dienās nopietni pievērsīsiet savu uzmanību lai tā novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz pašreizējo situāciju ?
A.S. Mana atbilde Jums būs ... Es neteikšu ... Jo ja es Jums tagad teikšu, tas negatīvi ietekmēs šo sektoru. Bet par bankām, šobrīd tās ir daudz stabilakas, nekā vēl dažas nedēļas atpakaļ. Labi. Bet protams ... bet protams Jūs redzat, kas notiek pasaules tirgos un mūsu uzņēmumi ir iesaistīti pārtikas ražošanā.. ohhh... oi .. ne pārtikas ražošanas industrijā, bet mežizstrādes industrijā un tur ir problēmas tirgus dēļ un eksporta dēļ , bet ... hmmm bet es negribētu ... izcelt – kā ir angliski? Kautkā bija .. eh... es negribētu īpaši izcelt mūsu uzņēmumi ir okei, bet mums nav lielu uzņēmumu un mūsu uzņēmumi ir diezgan sadalīti .. bet dažreiz, es domāju, tas samazina riskus.
I. Jūsu izteikumus citēja „Baltic News Services” sakot, ka „Kāds atkal ir kaut ko nopelnījis visā šajā”. Man šķiet, ka šis izteiciens attiecās uz baumām, kas izplatījās par to, ka Latvijas valūtai draud devalvācija, kas savukārt lika iedzīvotājiem krist panikā svētku brīvdienās. Kurš, kā Jums šķiet, gūst peļņu visā šajā? Vai tam ir politisks raksturs un kāds mēģina destabilizēt situāciju Latvijā ? Ko Jūs ar šo izteicienu domājāt ?
A.S. Es domāju, ka tas ir tikai bizness. Diemžēl šada veida baumas parādās apmēram ... tas nozīmē .. ar gada, divu gadu pārtraukumu.. un kā jau tas ir ar baumām, kāds vienmēr tās izsaka. Tāda ir situāciju. Diemžēl tā ir daļa no brīvā tirgus. Un ja kāds speciāli izplata baumas, mums ir speciāls likums. Tas nav tik vienkārši.. Tik un tā .. tā gadās .. Un es domāju, šobrīd situācija ir tāda pat. Kāds bija. Diemžēl, brīvā tirgus apstākļos tā notiek.
I. Parex bankai ir grūtības un valdība ir iesaistījusies bankas glābšanā. Vai Jūs uzmanat arī pārējās bankas Latvijā, kas varētu sekot Parex pēdās ?
A.S. Es ceru, ka nē. Un .... un... Mums valdība nekad nav bijusi doma īpaši atbalstīt Parex. Mēs tikai skatījāmies, kā palīdzēt Latvijas banku sistēmai un darījam to tāpat, kā citās Eiropas valstīs un , ja tas būs nepieciešams, mēs izvērtēsim katru gadījumu atsevišķi. ...Principā būtu tākā jābeidz (skatiens aiz kameras). Aizkameras balss: Last question. (Pēdējais jautājums)
I. (mazliet samulsusi)... Okei. Kā Jūs plānojat stimulēt pieaugumu?
A.S. (klusuma brīdis) .... hmmm. Labs jautājums. Šobrīd valdībā mums ir viena programma par mikrokredītiem. Mums .... mums.... Mums ir lēmums valdība pāris mēnešus atpakaļ par kredītiem, īpaši vidējiem uzņēmumiem. Un ... jā, mūsu valdība, mēs pieņemam lēmumus lai stimulētu pieaugumu. Bet ... Hmm... Ar tiem instrumentiem, ko atļauj brīvā tirgus ekonomika. Bet .. Šā gada sākumā mēs mēģinājām izmantot publiskos līdzekļus, kā vienu no instrumentiem, bet šodienas apstākļos tas izskatās okei, bet mēs būsim ļoti ... hmm .. kā ir taupība? Izkrita no galvas...ehhhhh...jāā ....hmmm
I. Jā, tas nav viegli. Es zinu.
A.S. Jā .....
I. Vai daļa no līdzekļiem, ko pieškirs SVF ...?
A.S. (Neļaujot nobeigt jautajumu) Oh. Protams. ... Jā, mums ir nepieciešama SVF nauda par šiem iemesliem, ko jūs minējāt ... lai stimulētu ekonomiku. Tas ir galvenais iemesls. Tas nav naudas trūkums .. Hmm..
I. Kur Jūs to esat minējuši?
A.S. Mums ir .. Mēs pašreiz sagatavojam nopietnu plānu .. un tur nav vienkāršas atbildes tikai vienā jomā, laukā. Hmm .. Jā .. Jā.. Lai uzsildītu ekonomiju, jo šobrīd lielākā problēma mūsu uzņēmumiem ir kredītu pieejamības neesamība. Labiem uzņēmumiem. Kam nav nekādu problēmu, nekad nav bijušas problēmas, bet vienīgā problēma ir kredītu neesamība, piemēram.
I. Tas nozīmē, ka Jūs viņiem palīdzēsiet ar kredītiem?
A.S. Mums būs jāatrod pareizie instrumenti, pareizie risinājumi. Bet ... Šobrīd tas tiek apspriests .. Bet .. bet .. Tā rezultātā, es ceru, mūsu uzņēmumiem būs iespēja saņemt kredītus.
I. Tikai nedalielai skaidrībai. Vai Jums šķiet, ka mēneša laikā jau saņemsiet līdzekļus? Kādā laika posmā jūs cerat to saņemt?

Skaņas nav. Bet saprotu, ka tiek minēts, ka intervija ir beigusies.
vvv 12.12.2008 16:14
satriecoši... interviju redzēju "Neka PersONīga" raidījumā... tik vien kā alus un popkorns pietrūka, lai būtu tāada komēdija.
Raibaļa 15.12.2008 23:49
Tā runā Tautas partijas labākie un gudrākie runasvīri. Jā, ko tu runasvīriem padarīsi...?

Komentāri [25]

Lapa:  1  2 Uz rakstu ››
seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss

Mēneša PIKANTUMS

Komentāri[]

Mēneša VIDEO

Play
Komentari[]

Mēneša GALERIJA

Komentari[]

Mēneša KOMENTĀRS

Pasažieri nikni! Valmieras Transporta uzņēmums Vidzemē "Valmieras - VTU" ierauts pamatīgā skandālā

autors:Santa
komentars: Valmieras maršruta šoferi ir nelaipnākie LV. Nupat braucu uz Kolku, tur jūtams vadītājs ar mīlestību