Andris Baltacis:"Rīgas sargi" - bezgaumīga filma

Andris vienmēr ir lepojies ar savu dzimteni – zilo ezeru zemi Latgali. Intervijā viņš dalās savā kino gaumē un iesaka to, pie kādas filmas var izmieties, bet kādu, viņaprāt, nav vērts skatīties.

-     Kas, Jūsuprāt, ir labs kino? Ko tas Jums nozīmē?

-     Pats vārds KINO ir kā maģija, kas liek aizdomāties un ieslīgt burvestībā, kurā skatītājs var izdzīvot kādu dzīves stāstu. Labs kino ir „vienas elpas kino”, kad es kā skatītājs, iedziļinoties notiekošajā, zaudēju laika izjūtu, un vairāku stundu filma paiet kā viens elpas vilciens.

-     Vai Jums ir arī kāda filma, par kuru Jūs varētu teikt: „Jā, šī filma noteikti ir mana mīļākā filma”?

-     Pēdējā laikā gan neesmu redzējis nevienu filmu, par kuru varētu teikt: „Jā, tā mani satrieca! Tā ir īstā!” Kinoteātri bieži neapmeklēju un filmas galvenokārt skatos DVD. Man mīļākās pagaidām ir tikai divas filmas – „Amadejs” un „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”. Tās, protams, ir pasaules klasika un ir viena režisora gara darbs.

-     Kas Jums tajās šķiet tik īpašs?

-     Mani fascinē pasniegšanas maniere, aktierspēle un dzīves izpratne gan vēsturiskā, gan mūsdienu skatījumā.

-     Bet kā vispār ir ar iešanu uz kino? Teicāt, ka bieži neapmeklējat, bet vai vispār ir iecienīta šāda veida izklaide?

-     Ja nu tieku pie iespējas apmeklēt kinoteātri, tad jau tiešām tie ir nelieli svētki un cenšos skatīties to filmu, kuru tik drīz nevarēšu noskatīties DVD. Labākā gadījumā reizi divos mēnešos nokļūstu kinoteātrī, bet mājas kinoteātris man aizlīdzina radušos „robus”.

-     Kāda ir pēdējā filma, ko redzējāt? Kādas atsauksmes par to? Kāds ir īsumā šīs filmas sižets?

-     „Mamma Mia” ar Merilu Strīpu un leģendārajām ABBA dziesmām! Viegli skatāma un līdzi dungojama melodrāma ar komediālu pieskaņu. ABBAs dziesmas ir tik pat senas kā manas pirmās džinsu bikses! Tik pat smeldzīgas un gaistošas, cik neaizmirstamas. Jo tā ir ABBA.

-     Varbūt varat nedaudz pastāstīt par filmu, lai lasītāji, kas vēl nav paguvuši to noskatīties, varētu nedaudz no Jums pašpikot...

-     Filmas sižetu nevar pārstāstīt, tas ir jāredz, un labs garastāvoklis garantēts, tāpat kā labas „dilenes” vēl jāprot valkāt.

-     Kāda žanra filmas Jums vislabāk patīk?

-     Patīk visas filmas, kurām ir saturs un jēga. Laiku pa laikam skatos arī bezjēdzīgās (komercfilmas), lai vismaz zinātu, ko cilvēki skatās, par ko jūsmo un par ko mākslinieki saņem Oskarus.

-     Varbūt ir arī kāds no žanriem, kas nepatīk?

-     Visvairāk mani kaitina Austrumu cīņu filmas, vai arī to pakaļdarinājumi, jo bieži vien tur nav pat sižeta: kāju, roku vicināšana, pēc tam divas frāzes, kaut kāds čīkstiens, pīkstiens, un atkal vicināšanās, bet no tirgus viedokļa skatītāji šīm filmām ir un fani arī.

-     Izklausās, ka Jūs ļoti labi orientējaties filmās! Sakiet, varbūt Jums ir arī sava veida mīļākais filmu režisors? Tāds, kura darbi tiešām šķiet labi, ne tikai viena filma...

-     Patīk režisora Miloša Formana darbi. Studējot Sanktpēterburgas Teātra akadēmijā analizēju un pētīju daudzu režisoru darbību un daiļradi, sākot no Eizenšteina līdz Tarkovskim, bet man saprotamāks un tuvāks ir Formans. Tā ir man pašam labāk saprotama dzīvesziņas valoda un režisora attieksme pret dzīvi.

-     Vai Jums ir arī kādi mīļākie aktieri? Varat varbūt izveidot savu mīļāko aktieru topu?

-     Gadu gaitā šie aktieri radījuši lomas, kas liek domāt – filmu skatoties un dzīvi dzīvojot: Džeks Nikolsons, Brūss Villiss, Denijs de Vito, Pīrss Brosnans un Antonio Banderass; Merila Strīpa, Džulija Robertsa, Vūpija Goldberga, Renē Zelvēgere un Nr.1 Alise Freindliha.

-     Vai Jums ir arī kādi iemīļoti seriāli, kurus vienmēr gribās noskatīties?

-     „Četri tankisti un suns”. Manā kino kolekcijā ir DVD oriģinālkino poļu valodā.

-     Runājot par kino... Ir daudz labu, pasaules slavenu un pat leģendāru režisoru, aktieru, filmu… Bet kādas ir Jūsu domas par latviešu kino?

-     Latviešu kino ir nenovērtējams divdesmitā gadsimta sasniegums. Neskatoties uz sovjetisma garu, mūsu režisori un scenāristi izveidoja īpašu intelektuālu latviešu kino skolu, kuras līmeni nedz lietuvieši, nedz igauņi nespēj sasniegt vēl šodien. Šodien, manuprāt, tikai finanšu nepietiekamība traucē latviešu kino attīstību.

-     Kāda ir pēdējā filma no latviešu filmām, ko redzējāt?

-     „Rīgas sargi” – žēl svešas naudas un patērētā laika, skatoties bezgaumīgu, vēsturiski neprecīzu un neprofesionālu vēstures traktējumu. Varētu gan mācīties no latviešu kino klasiķiem, piemēram, Aloiza Brenča, kā parādīt mūsu tautas vēsturi!

-     Varbūt ir kāda mīļākā latviešu filma?

-     „Purva bridējs”.

-     Kāpēc?

-     Kristīne un Edgars. Atmiņas kopš bērnības – pirmais saprastais cilvēku attiecībās. Vija Artmane vienmēr paliks Kristīne.

-     Vai Jūs pats gribētu filmēties kādā filmā? Vai varbūt to režisēt? Kādu iemeslu dēļ un kāda žanra filma tā būtu, kāds būtu īsumā tās sižets – par ko? Un ar, kādiem aktieriem Jūs vēlētos kopā spēlēt?

-     Jā. Jā. Un vēlreiz jā. Režisēt, spēlēt un dziedāt! Neprāts? Būs realitāte. Vienalga – latviešu vai ārzemju aktieri. Latgale, ceru, mani atbalstīs...

-     Ja Jums tagad būtu jāiesaka cilvēkiem noskatīties kāda filma – kuru Jūs ieteiktu un kāpēc?

-     Skatieties latviešu kino! Tā ir mūsu bagātība, bieži nievāta, pelta un cildināta vienlaikus, intelektuāla un nesalīdzināma ar lielbudžeta ārvalstu grāvējiem.