ZELTIŅA: "Tik ilgi atrodoties kopā ar Miku, romantisms zūd"

"Plusi ir tādi, ka, ilgas stundas strādājot kopā, es pirmoreiz ieraudzīju Miku kā superprofesionāli, kuru es tādā kvalitātē vēl nebiju redzējusi. Tad es sapratu, ka visi tie gadi, kad viņš studēja un mācījās, un urbās pa grāmatām un žurnāliem, nav bijuši veltīgi, jo es uz laukuma, un arī producējot šo filmu, ieraudzīju superlabu režisoru, un to es saku ne tāpēc, ka mēs esam kopā, bet tāpēc, ka es tā vienkārši nekad nebiju strādājusi — tik labi, viegli un produktīvi. Tas ir milzīgs pluss.

Mēs papildinām viens otru tādā veidā, ka Mikam ir skaidras ģenerālās līnijas un visi koncepti, un es savukārt palīdzu, darot visus sīkos un ķimerīgos darbus, kurus viņam kā māksliniekam un režisoram nevajadzētu, — to, kas saistīts ar finansēm, grāmatvedību un citām lietām.

Mīnuss ir tas, ka, tik bieži atrodoties kopā, tas romantiskums zūd, bet šis tomēr bija gadījums, kad mēs braucām, lai kopā strādātu, nevis atpūstos un baudītu romantiku. Tas bija tikai darbs, darbs, darbs, un joprojām Miks ļoti smagi strādā, un es viņu atbalstu, sazvanoties katru dienu.

Protams, ir vajadzīgs arī kāds atelpas brīdis, bet tad mēs to arī paņemam. Tie parasti ir mazi mini ceļojumi — brīvdienās no Losandželosas devāmies uz mazpilsētiņām. Bet romantiku jau var atrast vienmēr, ja vien to vēlas saglabāt! Vienkārši tagad mums tāds intensīvs darba periods, jo Amerikā nevar gurķoties. Šobrīd Rīgā es ar privātskolotāju piestrādāju pie savas angļu valodas, un Miks savukārt šobrīd mācās Ņujorkas Filmu akadēmijā un atkal raksta jaunu scenāriju, tādā veidā mums ir arī laiks, ko nepavadām kopā. Tādēļ, manuprāt, sanāk diezgan harmoniski."