Vaļera jau padomju laikos šaudīdamies, netīšām nošāvis sava drauga govi

Prieka asaras acīs bijušas Karginam, kad trāpījis kādam brūnam dzīvniekam. Asaras tāpēc, ka Vaļeram nekad neizdodas nekur trāpīt... Un viņš arī pats atzīst, ka nav labs mednieks. Bet ļoti patīkot trofejas.

Tikai tuvāk ar draugu pienākuši medījumam, abiem prieka asaras pārvērtušās bēdās. Vaļera tiešām bija trāpījis. Un nāvējoši! Sava drauga govij!

Atgādinām, ka vakar vēlu vakarā Latvijas televīzijas raidījums Panorāma ziņoja par "Parex" bankas medībām, kurās kāds šāvējs tēmējis uz alni, taču netīšām iešāvis mugurā cilvēkam. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka šāvējs ir Kargins, bet cietušais - šoferis. Dažas dienas vēlāk Valērijs personīgi apciemojis sašauto personu slimnīcā.

Vipi.lv rīcībā ir nonācis kāds unikāls fragments no topošās grāmatas par Karginu:

"Tad vēl, protams, arī aizvien pieaugoša vēlme palielīties ar veiksmi dažādu trofeju iegūšanā. Tiesa, deviņdesmito gadu vidū to nedaudz sabojāja Krievijas žurnāls Delovije ļudi, ieminoties, ka, netīšām nošaujot pavadoņa – mežsarga – govi, latviešu baņķieris varētu būt kalpojis par iedvesmas avotu līdzīga satura epizodei leģendārajā kinokomēdijā Nacionālo medību īpatnības.

Starp citu, šī piezīme acīmredzot bija tik nepatīkama, ka, mēģinot defektu pārvērst par efektu, mūsu varonis šo epizodi paša skatījumā izstāstīja jau citam Krievijas žurnālam: "Reiz pustumsā pavīdēja kaut kāds dzīvnieks.

Mežsargs man saka: "Āpsis! Šauj!" Jāsaka, es neesmu ļoti labs mednieks. Bet viņš kliedz: "Šauj, šauj, citādi aizies." Es notēmēju.

Izšāvu. Pienākam klāt – guļ govs. Mirst. Es raudu. Jo man reti bija izdevies kaut kur trāpīt. Redzu šo govi un domāju: "Tūlīt sagaidīšu tās saimnieku, viņš atnāks un briesmīgi lamāsies." Pēkšņi aiz muguras dzirdu šņukstus – mežsargs. Raud. Es, izrādās, viņa govi biju nošāvis...""

Bez komentāriem!