Zigmars Liepiņš: "Jutos, it kā mana galva būtu iespiesta Ķuzulei kājstarpē"
Gaļinas Poļiščukas Teātra observatorijā iestudētajā izrādē «Ilgu tramvajs» brīžiem tika nojaukta robeža starp dzīvi un mākslu – sīpols koda acīs līdz asarām un bijām liecinieki seksam apakšbiksēs.
Šaurajās Teātra observatorijas telpās T. Viljamsa lugas «Ilgu tramvajs» pirmizrādē, kā saka, nebija vietas, kur ābolam nokrist! Teātra un kino kritiķi, politiķi, uzņēmēji un mākslas mīļotāji cieši saspiedās kā pārpildītā tramvajā, lai tikai pāris metru attālumā sekotu līdzi stāstam, ko labi zina no filmas ar Marlonu Brando un Vivjenu Vestvudu galvenajās lomās.
Skatoties Poļiščukas iestudējumu, brīžiem jutos kā realitātes šovā, kur fiziski varēja sajust aktieru elpu, viņu smaržas un citas smakas, cigarešu dūmus ieskaitot. Izcila ir Rēzija Kalniņa , kurai nu uzradusies lieliska skatuves māsa Ilze Ķuzule. Savā elementā — seksīga, ar intelektu neapgrūtināta, tāda dabas pikuča tēlā iejuties aktieris Bulis — Stenlijs.
Viņa un Ilzes (lugā sievas) mīlēšanās ainas apakšbiksēs, kuras regulāri tika te novilktas, te uzvilktas (tiesa, zem segas), sākumā mulsināja, sevišķi pirmajā rindā sēdošos. Tā Zigmars Liepiņš ar sev piemītošo ironiju noteica, ka viņš brīžiem juties tā, it kā viņa galva būtu iespiesta Ķuzulei kājstarpē. Režisorei šajā iestudējumā izdevies panākt nepārprotamu klātbūtnes efektu, un, ja vēl skatītāji varētu kopā ar aktieriem uzdejot rokenrolu, tad būtu pavisam smalki.