Kargina un Krasovicka īpašumi tiks ieķīlāti (papild. ar Krasovicka interviju)

Krasovickis un Kargins ir parakstījuši līgumu, norādot, ka viņiem nav pretenziju un viņi uzņemas pilnu atbildību par neuzrādītajām saistībām bankas bilancē.

Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins izsaka cerību, ka banku pēc kāda laika varētu izpirkt, vēsta šodien interneta portālā "diena.lv" publicētā intervija ar bankas līdzīpašnieku un direktoru padomes priekšsēdētāju Krasovicki.

"Patiesībā mēs [visu laiku] jutāmies visai normāli, visādā gadījumā - ne sliktāk kā konkurenti. Likviditātes rādītāji bija ļoti labi. Mēs visu laiku turējām šo spilvenu virs normatīva, jo sapratām, ka mātes banku trūkuma situācijā.. vilnis, kas veidojās starptautiskajos tirgos, bija ļoti stiprs," intervijā "Dienai" norādīja Krasovickis.

Krasovickis arī norādīja, ka "kuģim" nebija viegli, bet viņiem palīdzējusi klientu uzticība, jo bankai bija vairāk depozītu, nekā konkurentiem - divi miljardi latu.

"Mēs, protams, gatavojāmies, jau sen neizsniedzām riskantus kredītus, pirkām labus vērtspapīrus, lai būtu spilvens - lai vajadzības gadījumā tos pārdotu. Nopietnas nepatikšanas sākās, kad Zviedrijas valdība un centrālā banka paziņoja par atbalstu savām bankām un to meitas bankām Latvijā. Jūs varat iedomāties - ja jūs turat pie mums naudu un skaidrs, ka viss svārstās, ir ekonomiskā krīze, un zviedri paziņo par atbalstu "Swedbankai" un SEB, bet te nekas.. Depozīti tad sāka [aizplūst]…" intervijā uzsvēra Krasovickis.

Uz jautājumu, vai tie bija rezidenti vai nerezidenti, kas aizplūda no bankas, Krasovickis atbildēja īsi, ka lielākoties tie bija rezidenti - pašvaldības un valsts uzņēmumi. Nerezidenti mazāk.

"Kopskaitā aizplūda līdz 100 miljoniem latu īsā laikā - tas bija nopietns signāls, ka, ja tā tas turpināsies, viss var kļūt nopietnāk. Tu centies vadīt lietas, bet pēkšņi vairs nespēj," sacīja Krasovickis.

Krasovickis intervijā norādīja, ka "mēs bijām lielākie, kas pirka Latvijas valsts parādzīmes, zviedru un citu ārzemju banku meitas - ne tik ļoti, jo viņiem bija citi limiti. Vienā brīdī vērtspapīri maksāja vien 40% no cenas, turklāt tos tāpat nevarēja pārdot. No vienas puses, tie sabojāja mums kapitāla rādītājus, no otras - tos pat nevarēja samainīt pret naudu gadījumā, ja atnāk klients un prasa atmaksāt depozītu. Pēc pusgada mums būs jāatmaksā sindicētie kredīti… "Swedbank" un citas bankas pārstāja tirgoties ar mums ar latiem."

"Pirmais signāls bija, kad sapratām, ka ar nekustamā īpašuma tirgu nebūs labi - ja atceraties, mēs tirgojām savus īpašumus. Kad bankrotēja "Lehman Brothers", sākām klauvēt pie durvīm, runāt ar valdību. Bankā mums ir personīgā nauda, mēs to neizņēmām, dividendes mēs 15 gadu laikā esam ņēmuši divas reizes - trīs un piecus miljonus latu. To, ko ieguvām no apdrošināšanas kompānijas pārdošanas, arī ielikām subordinētajā kapitālā," sacīja Krasovickis.

"Ja pasaule izkārpīsies no krīzes, ceram, ka varēsim realizēt savas tiesības izpirkt akcijas. Mums to ir tiesības darīt pēc gada. Cik saprotu, mūs valdība pilnvaro palikt bankā. Saprotu, ka tas ir nepieciešams, un mēs arī paši saprotam savu atbildību. Mums patiesībā nekā cita bez bankas nav," piebilda Krasovickis.

Līdz šim gan Krasovickis, gan Kargins bankā nesaņēma algu, tagad acīmredzot tādu maksās, atbilstoši valsts iestāžu vadītāju atalgojumam. "Bet par šīm detaļām mēs vēl neesam domājuši. Domājam, ka mēs būsim, teiksim, pārvaldē," sacīja Krasovickis.

Jau ziņots, ka valdība 8.novembrī nolēma pārņemt AS "Parex banka" akciju kontrolpaketi 51% apmērā.