Misters Krājbanka- Mārtiņš Bondars

Uz publiskās skatuves Bondars parādījās basketbolista sporta tērpā Daugavas sporta namā. Latvijas Basketbola līgas mārketinga direktors Jānis Janševics atminas, ka Bondars savulaik bijis uzticams sportists, bet ne superzvaigzne. Kaut arī basketbols ir Bondara sirdslieta, tomēr viņa vērtību skalā tas netika aizņēmis galveno vietu. Mārtiņš Bondars izvēlējās nevis spīdošu sportista karjeru, bet biznesmeņa likteni. Daudzi latviešu sportisti, dodoties studēt uz Ameriku, par vienu no saviem galvenajiem mērķiem izvirza iekļūšanu profesionālajās līgās, piemēram, NHL vai NBA. Bondars pēc šāda scenārija nerīkojās.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Bondars devās uz Viskonsīnu (ASV), lai Leiklandas koledžā studētu starptautisko biznesu. Mācoties Amerikā, Bondaram galvenā doma nebija „iefiltrēties” NBA, bet gan sekmīgi pabeigt studijas, – tā stāsta vairāki basketbola pasaules pārzinātāji. „Viņš jau toreiz zināja savu profesionālo mērķi, un tas nebija basketbols,” Nedēļai teica Janševics, kaut gan Bondaram tolaik pēc daudzu atzinuma bija izcila basketbolista iemaņas. Pēc atgriešanās no Amerikas viņš gadu spēlēja gan „bročos” (BK Brocēni), gan Latvijas izlasē. Apzinoties savas nākotnes perspektīvas, viņš bija viens no tiem sportistiem, kuri „laicīgi izvēlējās brīdi, kad jāatstāj sporta laukums”.

Bonars iedeva „kurvīti” sportista karjerai un pievērsās biznesa un politikas sfērai, basketbolā paliekot vien par administratīvu darbinieku. Pēdējo gadu amatpersonas deklarācija liecina, ka par darbošanos dažādu basketbola organizāciju un klubu padomēs viņš nav saņēmis ne santīmu. Pašlaik Bondars ir Latvijas Basketbola savienības un basketbola kluba Rīga valdes loceklis. Tātad basketbols Bondaram ir vaļasprieks un viņš ar to nesaista savu turpmāko profesionālo karjeru.

Pēc atgriešanās no Amerikas Bondars īsu laiku strādāja Latvijas Unibankā un a/s Interbaltija Invest. 1997. gadā viņš kļuva par premjera Viļa Krištopāna biroja vadītāju, bet gadu vēlāk jau sāka vadīt Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kanceleju. Pirms trim gadiem Bondars tika minēts arī kā viens no Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amata kandidātiem. Pirms pieciem gadiem viņš uz īsu laiku pārtrauca darboties Prezidenta kancelejā, jo TB/LNNK sarakstā startēja Rīgas domes vēlēšanās. Vēlēšanu listē viņš bija iekļauts ar 44. numuru un diez vai viņam spīdēja iekļūšana galvaspilsētas domnieka krēslā. Piedalīšanās vēlēšanās drīzāk bija savas politiskās pārliecības demonstrēšana un dažus mēnešus ilgusī „aiziešana” no Prezidentes dienesta visticamāk bija formāla.

Pagājušajā nedēļā Bondars prezidentes kanceleju pameta nevis formālu iemeslu dēļ, bet gan tādēļ, ka saņēmis „interesantu biznesa piedāvājumu”, respektīvi ticis uzaicināts par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, jo tās iepriekšējam vadītājam Andrim Nātriņam beidzās pilnvaru termiņš. Pagaidām Mārtiņš Bondars sevi vēl nav pierādījis kā aktīvs banku sektora darbinieks. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons Nedēļai saka, ka tas gan ir maldīgs priekšstats, ka par bankas vadītāju var kļūt tikai cilvēks, kurš vairākus gadu desmitus ir nostrādājis banku sistēmā.

Viņš teica, ka par banku vadītājiem kļūst divu tipu cilvēki. Vieni ir karjeras cilvēki, kuri līdz bankas prezidenta krēslam nokļūst daudzu gadu laikā, jaunībā iesākot strādāt par vienkāršiem kasieriem. Bet otri ir cilvēki ar vadītāja īpašībām, kuri spēj formulēt un īstenot uzņēmuma stratēģiskās intereses. Un nav svarīgi, vai cilvēks līdz tam ir vadījis rūpniecības uzņēmumu, IT biroju vai Prezidenta kanceleju. Bondars piederot šī otrā tipa cilvēkiem. Tverijons pats ir pārliecinājies, ka jaunais Latvijas Krājbankas vadītājs ir zinošs banku lietās. Viņam iznācis vairākkārtīgi sadarboties ar Bondaru, rīkojot dažādas konferences, kas saistītas ar finanšu jautājumiem, piemēram, par naudas atmazgāšanas problēmām.

Savukārt Hansabankas prezidentei Ingrīdai Blūmai par Bondaru profesionālo piemērotību nav sava viedokļa. Viņa Nedēļai atklāja, ka Bondaru praktiski nepazīstot un tāpēc par viņu pagaidām nevarot sniegt nekādu viedokli.

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"