Vai Žoržs Siksna sācis dzert un kļuvis nevīžīgs?

Tiekamies rīta pusē, kamēr vēl skaidrā! — iežužinoši maigā balss sarunai pieliek punktu. Vēl atskan ātrs papildjautājums: vai uz interviju Dienā jāierodas melnā uzvalkā, kaklasaitē un baltā kreklā? "Tad man vakarā jāgludina krekls. Saprotiet, tas nav vienkārši!" romantiskais tenors izklausās norūpējies.

Tiekamies rīta pusē, kamēr vēl skaidrā! — iežužinoši maigā balss sarunai pieliek punktu. Vēl atskan ātrs papildjautājums: vai uz interviju Dienā jāierodas melnā uzvalkā, kaklasaitē un baltā kreklā? "Tad man vakarā jāgludina krekls. Saprotiet, tas nav vienkārši!" romantiskais tenors izklausās norūpējies.

Jūs taču arī apmulstu klausules otrā galā, vai ne? Vai tiešām tas ir leģendārais estrādes mākslinieks Žoržs Siksna?! Tas pats, kurš astoņdesmito gadu sākumā rūpīgi izgludinātās biksēs, kreklā bez ņurcījuma pēdām un lielās, kantainās brillēs jums dziedāja Vālodzīti, Genovevu, Muļķa sirdi? Solīds, atturīgs jaunskungs. Tāds viņš toreiz kāpa uz skatuves gada lielākajā mūzikas notikumā Mikrofona aptauja. Pie TV ekrāna kā pielipuši tupēja gan lieli, gan mazi.

Pēc telefona sarunas ar Žoržu Siksnu es jutos apmulsusi. Vai ekonomiskās krīzes laikā mūziķis pēcpusdienās bēdas slīcina alkoholā? Staigā negludinātā kreklā?

Es nezināju, ka Žoržs Siksna joko ik uz soļa. Uz šī zaļknābja jociņiem astoņdesmitajos gados ne reizi vien uzķēries arī Pauls, kurš viņam rakstīja dziesmas. Žoržā gluži kā Minhauzenā var klausīties atplēstu muti. Tikai neticiet ne vārdam!

Šosezon mūziķis būs redzams televīzijā gluži kā pirms trīsdesmit gadiem muzicējam ar Raimondu Paulu. Žoržs Siksna kopā ar citiem slaveniem mūziķiem un aktieriem uzaicināts piedalīties Latvijas televīzijas raidījumā Krodziņā pie Paula, kur tēlos pavāru un dziedās.

VISU ATCERAS

Nemaz nav mainījies kopš astoņdesmitajiem. Varētu dot trīsdesmit piecus. Nu labi, četrdesmit gadus. "Nē, nē!" Žoržs enerģiski atgaiņājas. "Tā jums tikai liekas. Man jau piecdesmit." Kad šovasar saņēmis uzaicinājumu piedalīties Paula krodziņā, Žoržs sevi kritiski nopētījis. Liekais svars, viņš nosodījās. Estrādes mākslinieka nelielajam augumam katrs grams pāri normai jau šķiet par daudz. Pusotru lieko kilogramu viņš cenšoties noslēpt zem kaklasaites. Joko vai runā nopietni? Lai izlemj katrs pats! "Jaunībā biju tievs, bet tagad pārnāku vakaros no darba, un ko es daru? Ēdu! Draudzenei saku — slēdz ciet ledusskapi! Tā taču nevar turpināties," Žoržs uz sevi ir nikns. Protams, arī tas ir tikai joks.

Optimistisks skats uz dzīvi viņam palīdzējis pārvarēt pārmaiņu laikus, kad deviņdesmito gadu sākumā estrādes māksliniekiem kā ar nazi tika nogriezta koncertu dzīve. Žoržs bija pieradis sniegt dažkārt pat četrus piecus koncertus dienā. Uzstāties televīzijā un radio ierakstos. Nedēļas nogalēs braukāt uz lauku kultūras namiem, kur notika radošie vakari — uzstājās mūziķi, aktieri, rakstnieki. Atbildēja uz skatītāju jautājumiem, kas ar saviļņojumu tika uzrakstīti uz mazām, baltām lapiņām un sūtīti skatuves virzienā. Žorža lielākās pielūdzējas bijušas kundzes gados. Kādas gan vēstules viņš nav saņēmis!

Vai, raujot vaļā uz skatuves Genoveva, Genoveva un citus hitus simto, piecsimto reizi, Žoržam nebija sajūtas, ka sēž rūpnīcā pie konveijera? "Ko jūs! Tāda sajūta nedrīkst būt, ja zini, ka cilvēki klausās un viņiem dziesmas sagādā prieku."


STRĀDĀ. DAUDZ NEBĒDĀ

Žoržs Siksna daudz nebēdāja. Pārmaiņu laikos deviņdesmitajos gados viņš nevilcinājās pieņemt piedāvājumus dziedāt privātos pasākumos. Atteica tikai Rīgas operetei, kas viņam piedāvāja sadarboties par algu — divdesmit pieci lati mēnesī.

Žoržs bija ļoti priecīgs, kad saņēma piedāvājumu dziedāt kopā ar operdziedātāju Ilonu Bageli prāmja Baltic Kristina klientiem. Prāmis no 2002. līdz 2005.gadam kursēja maršrutā Rīga—Stokholma. Dziedātājam netraucēja, ka daļa pasažieru braucienu uztvēra kā iespēju piedzerties, izārdīties no sirds. "Lai taču! Zālē, kur dziedāju, taču viņi nenāca," viņš stāsta.

Arī Gunāram Ķirsonam estrādes mākslinieks neatteica. Jau daudzus gadus Žoržs Siksna uzstājas restorānā, Lido kompleksā Krasta ielā. Dzied gan Paula dziesmas, gan arī pēc klausītāju vēlēšanās. Gar aizkaru maliņu palūkojies, kādi šosvētdien zālē viesi — bieži vien tie esot ārzemnieki —, Žoržs ātri saplāno repertuāru. Vilks ar aitiņu, Sargeņģelis, Genoveva, Muļķa sirds ir populārākās. Arī itāļu operu ārijas. Vācieši, krievi ir atsaucīgākie un dāsnākie klausītāji, dziedātājs novērojis.

"Ar Paulu mūsu attiecības vienmēr bijušas draudzīgi neitrālas," atzīst Žoržs. Viņš domā, ka īsta draudzība abiem nav raisījusies, jo darbā tās nemaz nevar būt. Turklāt "Paulam, tāpat kā man, patīk pajokot." Žorža joki ne reizi vien aizkaitinājuši Maestro. Reiz, būdams ne vairāk kā divdesmit gadu vecs, Žoržs kopā ar citiem dziedātājiem saņēmis no Paula vasaras uzdevumu: meklēt dziesmas, ko dziedāt nākamajā sezonā. "Rakstiet, un mēs dziedāsim!" Žoržs atteicis. "Viņam tādi gājieni nepatīk, jo viņš neprot atšaudīties, ja tā drīkst izteikties," Žoržs stāsta. "Tas gan ir nekaunīgs — viņš toreiz par mani mūziķiem bija teicis."

Iespējams, mēs estrādes mākslinieku būtu redzējuši pārī ar TV dīvu Annu Lieckalniņu. Taču iespējamā sadarbība pajukusi. Žoržs smej, cilvēkiem, kuri jūtas zvaigznes, vajag prasīt sev miljonu par katru darbu un raukt degunu par katru necilāku iespēju, jo "cik tad ilgi tāda iespēja viņiem būs? Kamēr ir, lai tikai izmanto!" To sakot, viņa balsī gan atkal ieskanas smieklu velniņi.

Internetā kāds jokdaris Žorža Siksnas bildi savietojis ar politiķa Edgara Zalāna bildi. "Vai Zalāns nav Žoržs Siksna?" vēsta paraksts. Par politiku Žoržam tiešām ir ko teikt. "Vajag taču arī man kādu izdevīgumu," viņš pavēsta. "Varbūt, kad Pauls izstāsies no Tautas partijas, būs vieta man? Vai arī tēvzemei un brīvībai, un biznesam. To es varētu pamēģināt," viņš sataisa dziļdomīgu sejas izteiksmi.