Kas ir Latvijas sporta ietekmīgākie "pelēkie kardināli"? TOP 10

Kas gan ir ietekme? Dolāru, eiro un latu miljoni? Laikam nē, jo, piemēram, "Liepājas metalurga" prezidents Sergejs Zaharjins ar saviem 114 miljoniem latu nemaz nepretendē uz citām teritorijām ārpus Liepājas. Cits multimiljonārs, Valerijs Kargins, arī nešķērdē naudu tenisā, kur viņa sieva Anna Barinova nebūt nebija pēdējā Latvijā. Naudai, protams, ir ļoti liela ietiekme, bet tikai tad, ja latvju Abramovičs arī to grib.

1. Vilnis Baltiņš

Baltiņa laikā sports tika nosargāts no politikas, tas prasīja upuri, jo Vilnis taču bija "Latvijas ceļā"... Tas laiku pa laikam nav bijis pa prātam jaunajiem politiskajiem spēkiem ("Jaunais laiks"). Bet Latvijā ir politiskie ierēdņi, kas kalpo sportam un nevis savai partijai. Jaunās Latvijas pirmsākumos sports bija sadalīts: "Latvijas ceļam" basketbols, "Saimniekam" – hokejs. Olimpisko centru infrastruktūras radītājs panāca, ka partijas nobalso, lai ar valsts garantētu kredītu tiktu attīstīti olimpiskie sporta centri. Būtībā visa sporta un kultūras sponsorēšana ir Baltiņa un LOK bijušā ģenerālsekretāra Arņa Lagzdiņa garadarbs. Latvijas Kultūras fonds var būt pateicīgs Baltiņam. Konceptuāli visa nauda, kas no sponsoriem tiek sportam un kultūrai, ir dabūta ar Baltiņa makšķeri. Radīja mehānismu, un tas ļauj viņu likt pirmajā vietā. Viņš šo mehānismu laiku pa laikam arī turpina vadīt. Kā saka pats, viņam tikai jāpamāj ar galvu, lai sponsori izlemtu, kam dot un kam ne. Baltiņa auklējums ir arī Latvijas Sporta nacionālā padome. Uzlikt spēka, varas un naudas ministriem atbildību rūpēties par Latvijas sportu – tas tiešām ir ģeniāli. Latvija kā valsts ir viena no dāsnākajām, kas garantē prēmijas par sasniegumiem sportā... Turklāt tas iestrādāts likumā. Un naudu saņem ne tikai olimpiskie sporta veidi vien.

2. Guntis Indriksons

No biznesmeņiem pats kaislīgākais sports cilvēks. No sava maka futbolam katru gadu dodot no 1,5 līdz 2 miljoniem eiro. Futbolā (un sportā vispār) līdz kaulam. Ar ļoti labu izglītību, un nekad nav slēpis, ka strādājis čekā (kapteinis?). Ar interesi par sarunas biedra privātajām lietām uzpērk jau tās sākumā. No komunikācijas viedokļa pilnīgs pretstats Tikmeram. Prot radīt cilvēkos pārliecību, ka viņam var uzticēties. Var būt nesavtīgs, perspektīviem sportistiem dodot naudu no savas kabatas, par to neko neprasot pretī. Varbūt tā ir arī viņa būtība.  Rīgas zinātāji mēļo, ka deviņdesmito gadu sākumā Rīgas rātes atslēgas piederējušas tieši Indriksonam.

Uz visa "Ķeizarmeža" neveiksmīgā PR fona, kur viss taču ir (astoņi futbola laukumi!), daudz neveiksmīgāka bija Villeruša bīdīšana Rīgas "sporta ministra" postenī.  Sporta ļaudis (un ne tikai viņi) nespēj salikt kopā Indriksona prāta asumu ar to nekompetenci, kas izstaro no Villeruša. Indriksonam ir ārkārtīgi liela ietekme FIFA, ar to gan viņš nemēdz lielīties. No Latvijas sporta cilvēkiem noteikti ar labākajām attiecībām sava sporta veida starptautiskajā federācijā. IIHF par Lipmanu dažs atklāti pavīpsnā, toties Indriksons futbola ģimenē tiek uzņemts kā savējais. Tomēr Latvijas sporta sistēmā zobus aplauž arī viņš, jo sistēmas kā tādas nemaz nav...

3. Žoržs Tikmers

Olimpiskās vienības krusttēvs. Vēl viens universiālis šā saraksta augšgalā. Pats sportists (sudrabs Maskavas olimpiskajās spēlēs airēšanā), funkcionārs (Sporta komiteja, RASMS, Biatlona federācija), Valsts kancelejas vadītājs un "Latvijas ceļa" ģenerālsekretārs. Pieredze dažādās darbības jomās, bet pats galvenais – sapratne, kā Latvijā "tās lietas tiek darītas". Perfekti pārzina partejismu un valsts pārvaldi. Ja gribi kaut ko regulēt, bez tā neiztikt. (Šneps pieredzes trūkuma dēļ pagaidām to vēl neizprot. Sporta pārvaldīšanā viņš vēl ir tikai "salaga". Kaut konfrontācijā ar Indriksonu audzis.)

Ļoti spilgti spēlējis pelēkā kardināla lomu Valsts kancelejas laikā, un arī šobrīd ārpus rāmjiem nelien. Pēc potenciāla Latvijas sporta varas hierarhijā ļoti augstu. Strādājot Valsts kancelejā, viņa lobijs Indriksona projektiem bija ļoti iespaidīgs. Kaut viņš ir tur iekšā, Žoržam ļoti lielas intereses par sportu nav (Soltleiksitija, neaizbraukšana Turīnā uz M. Rubeņa apbalvošanas ceremoniju). Ideāls administrators, taču pietrūkst Baltiņa cilvēciskā piesitiena. Sporta tehnokrāts, kurš aiz katra redz medaļu. Pareizs – redz, saprot, bet komunikācijā ar sportistiem ir problēmas. Pagaidām vēl pietrūkst kompromisa mākslas, un atšķirībā no Baltiņa neko nesaka acīs.

4. Aivars Lembergs

Ventspils mērs, joprojām arī LOK Izpildu komitejas loceklis. Kā mērs iespaidoja, lai Ventspils lielie uzņēmumi, izmantojot Baltiņa makšķeri, dāsni dod naudu sportam. Tas ir ūnikums, ar kādu vieglumu Ventspilī tika izveidots pirmais olimpiskais centrs Latvijā, gadsimta sākumā labākais universālais sporta komplekss Austrumeiropā (IIHF goda prezidents M. Šubrts). Un visa infrastruktūra tur nebūt ne sliktāka kā Mūkusalas ielā. Liela ir Lemberga loma basketbola un futbola klubu "Ventspils" zelta medaļās. Kamēr Rīgas uzņēmēji katrs skrēja uz savu pusi (sportā!), Ventspilī viņi bija vienoti vienam mērķim. Lemberga vadībā. Rīgā nebija, kas konsolidē (vai uzspiež, ja jums tā labāk tīk). Liepājas mērs Sesks pats brauc rallijā, Lembergs svarus neceļ un šķēpu nemet, kaut aura tam Ventmalā esot ideāla. Latvijas Olimpiāde arī ir Lemberga CV.

To var sarīkot kaut vai Poguļankā, bet tur visos sporta veidos nav attiecīgo rīku. Varbūt Ventspils ar savu sporta infrastruktūru ir aizskrējusi pārāk tālu, jo nu jau trūkst kvalificētu speciālistu. Kā hokejā. Pirmais Latvijā iedibināja mūža stipendijas saviem lielajiem sportistiem (Kūla, treneris Grīva). Skaists žests, kas spilgti parāda attieksmi pret savējiem. Ščerbatihs, Rubenis un Fadejevs vairāk vajadzīgi, lai spodrinātu spalvas, bet sportistam ir vienalga – viņam vajag bāzi, kur trenēties, un naudu, par ko ēst. Vai Lembergs jūt, saprot, vai arī viņam ir gudri padomnieki, jo Rīgā nav, bet Ventspilī ir sava BMX trase. Un ir arī "Lemberga hūte". Izmaksu un attieksmes ziņā Ventspils ir ideāla vieta sporta sacensību un treniņnometņu rīkošanai.

5. Andris Ārgalis

Kāpēc Rīgas vicemērs tik augstu? Pirmkārt, kā politiķis, kurš padomju laikos, audzējot puķes, saprata, kur mājo vēži. Izcils sporta lobijs politikā, ko tauta varbūt arī nezina. Veicinājis, lai būtu ne tikai "Skonto" stadions, bet E. Melngaiļa ielā pie stadiona arī infrastruktūra (ūdensvads, kanalizācija, elektrība u.c.). To visu, vismaz 20%, nomaksāja Rīga. Ārgalis veicināja, ka Ozoliņš nevis nopērk divas mājas Floridā, kas būtu loģiskāk un vienkāršāk, bet Latvijā izveido starptautiskas klases golfa laukumu. Tagad tā varbūt ir norma, taču Ārgaļa laikā pie Rīgas skolām sāka celt sporta zāles (49., Hanzas vidusskola).

Sporta pazinējs arī t.s. līdzjutēja statusā (futbols, basketbols). Tāpat vien cilvēkus LOK Izpildu komitejā neuzaicina... Ārgalim ir gan ietekme, gan interese, gan sviras, lai ūdens tecētu pareizā virzienā. Ļoti labi prot atrast kompromisu un izjūt konjunktūru. Krievu laikos puķes audzēja daudzi, bet par miljonāru kļuva retais. Kā, piemēram, Šķēle. Ļoti liels Ārgaļa nopelns ir tas, ka Šķēle pagriezās ar seju pret sportu (tad Tautas partijai bija JL uzstādījums, ka Baltiņš un LOK zog).

6. Kirovs Lipmans

LHF prezidents. Kamēr Kirovs blefo sporta dēļ, blefs ir atbalstāms. Spilgtākais piemērs – "Arēna "Rīga"". Lipmanam ir tiešais sakars ar Mākoņiem. Pat "Merksa" Geidāns neticēja, ka halli iespējams uzcelt laikā. Kirovs to neatzina nekad. Kara laikā, kad jākrīt Maskavai, Lipmans būtu ideāls dezinformators. Kopumā Kirova ietekme nav tik liela, jo no halles un "Dinamo" biznesa viņu tomēr atbīdīja. Šķiet, Cīrihē nav cilvēka, kurš būtu tuvāk IIHF prezidentam Fāzelam. Ar kādiem līdzekļiem? Tas cits jautājums. IIHF un arī "Sporta Avīze" smējusies par Kirova centieniem 2006. gada pasaules čempionāta sakarā, taču čempionāts Rīgā bija (!!!). Un būs arī 2014. gadā, ja Kirovs to gribēs.

Spilgts piemērs tam, ka cilvēks savu ambīciju dēļ gatavs izdarīt kaut ko, lai gan pats tobrīd nezina, kā to dabūs gatavu. Tas atšķir viņu no daudziem, kas saka, ka zina. Kirovs nezina, bet perfekti blefo. Tērē (vai precīzāk – apgroza) naudu, lai noturētos zirgā, gensekam Grabovskim neļaujot parakstīt pat čekus par pieciem latiem. Noturīgākā federācijas prezidenta krēsla īpašnieks, tam nekautrējas izmantot arī t.s. administratīvos resursus. Labi zina, kurš un ar ko Latvijas hokejā nopērkams. Unikāla prasme izmantot vajadzīgos cilvēkus, spilgtākais piemērs – Fāzels. Neviens nezina, ko Lipmans grib izdarīt ar Fāzelu. Tā viņš izmantoja Balderi, tā izmanto Ulmani. Perfekti!

7. Ojārs Kehris

LBS prezidents. Izskatās neaptēstāks, nekā patiesībā ir, un par to liecina darbi. Nevainojami orientējas un jūtas Latvijas politiskajā un ekonomiskajā vidē, par ko liecina finansējums un labvēlības statuss basketbolam. LBS un nacionālās izlases dzīvo kā nieres taukos. Paskatoties uz Kehri – neizskaidrojami. Bet fakts. Ideāli izmanto varas resursus, pats neiztērējot ne lata. Tam pamatā zināšanas, varas konjunktūra (būdams LC biedrs, ziedoja naudu konkurentiem). Ne tikai LBS prezidents, bet arī BBL Valdes priekšsēdētājs. Zinot lietuviešu ambīcijas basketbolā, noturēties šajā amatā ir ļoti grūti, un tas, ka viņš tur joprojām ir, liecina par to pašu politiķa talantu.

Pateicoties Kehrim, visus šos četrus gadus BBL noturēts līdzsvars, kurā arī Latvijai ir pietiekami liela teikšana procesos (atšķirībā no igauņiem). Diezgan droši var teikt: ja nebūtu Kehra, nebūtu atjaunoti ASK un TTT. Klubi, ar kuriem Latvija atgriezās uz Eiropas skatuves. Aizkulisēs nostrādāja, lai Latvija dabūtu 2009. gada Eiropas čempionātu sievietēm – tātad pietiekami liela ietekme arī FIBA. Basketbola sabiedrībā ir diezgan pārliecināti, ka arī veiksmīgā olimpiskā kvalifikācija sievietēm, pateicoties kurai izlase tika uz Pekinu, bijusi Kehra un FIBA kopējais darbiņš. Basketbolam jaunlaiku Latvijā bijis pats lielākais valsts atbalsts, un Kehris to ir veicinājis. Kā eksministrs un viens no pēdējiem LC līderiem.

Zina pogas, ar kurām iedarbināt uzņēmumus, kuros valstij pieder kapitāldaļas (piemēram, "Latvijas gāze"). Komunikācijā, iespējams, pat lielāks klauns par Lipmanu, jo klusē pat tad, kad paša sētā ugunsgrēks jau pakulās. Nevairās ap sevi pulcināt saprātīgus cilvēkus. Neizdevās afēra ar Rīgas Domes garantijām tur, kur tagad "Arēna "Rīga"" (viens no līdzīpašniekiem kāds Štrama kgs). Pragmatiķis. Lai dabūtu Biedriņu, aizgāja "Warriors" diktāta pavadā.

8. Aldons Vrubļevskis

LOK prezidentam šajā sarakstā jābūt, pat ja viņš vispār neko nedarītu. Gribam to vai ne, bet LOK Latvijas sportā ir centrālā ass. Latvijai tas, iespējams, ir labākais modelis. Kompromisa mākslas lielmeistars. Bez emocijām varētu vadīt Krievijas un Gruzijas miera sarunas. Ja spēja vadīt sarunas starp Ritenieku un "pozīciju", tad gruzīni un krievi ir špicka. Izprot sporta sistēmu, jo bija klāt LOK radīšanā. Kā jurists veicināja LOK ietekmi, Baltiņa emocionālos izgājienus ietērpjot praktiskā ādā. Labi izprot konjuktūru.

Nosvērts un līdzsvarots praktiķis. Lielākais praktiskais devums Latvijas sportā kā BMX prezidentam. Bez viņa nebūtu arī Štromberga zelta Pekinā. BMX lobēja pat tad, kad tie vēl ne tuvu nebija olimpiskajiem katliem. Pārejas laikā pēc Baltiņa labākais, kas LOK varēja būt. Notur LOK un līdz ar to arī gandrīz visu Latvijas sportu uz Baltiņa izveidotā ceļa. Viņam neviens nepārmet pelēcīgumu, jo asociācijās redz, ka viņš nāk no Baltiņa komandas. Ļoti labas cilvēciskās īpašības, savējos nepiečakarē un kā jurists prot sarunāties ar visiem. Nav konfliktējošs, kas šajos laikos nav mazsvarīgi. Nav arī ļaunatminīgs.

9. Juris Savickis

Tenisa federācijas prezidents un tenisa kluba "Prezidents" prezidents, kur saimnieko kā īstais Latvijas saimnieks. Var atļauties pasūtīt ļoti augstiem Latvijas politikas un biznesa cilvēkiem, lai pienes minerālūdeni. Ir dzirdēts, ka vienīgais, kurš var "pasūtīt" Savicki, ir Balderis... Citi neatļaujas. "Dinamo" hokeja komandas atjaunošanā noteikti pirmais numurs. Tagad laurus sev var pierakstīt daudzi, bet bez Savicka 9,76% un "Iteras" 39,02% "Dinamo" būtu turpat, kur pērn un aizpērn. Nekur! Balderis, Lipmans, Kalvītis un Koziols var stāstīt, kādas pasakas grib, taču, ja Savickis nebūtu pārliecinājis Krievijas gāzes biznesu, ka Latvija "nesmird", tad tā visa nebūtu. "Dinamo" vajag arī Krievijai.

Labākās franču valodas zināšanas starp šajā sarakstā iekļautajiem. Čekas skola, kas atkal dod tās pašas kvalitātes, kas Indriksonam. Laikam tikai biznesa partneris Ainārs Gulbis neļauj Savickim dižoties, ka viņš un Latvijas Tenisa federācija izaudzinājusi Ernestu. Kaut to ļoti gribētos. Bet viņš to nedara, un tas ir labi. Saprot arī, kur šobrīd atrodas Latvijas teniss. Federācija derīga kā korporatīvo saišu saistviela: gāzes dzimtenē Krievijā tenisu taču spēlē. Savas lietas ar Godmani kārto tenisa kortā, tāpēc nav jāiet uz Ļeņina ielu 36. Kā augsti izglītots cilvēks ļoti labi jūt konjunktūru. Būs interesanti redzēt, kā uzvedīsies, ja hokeja "Dinamo" būs garāka zaudējumu sērija. Savus cilvēkus nelaimē nepamet, bet prot tos izmantot. Vismaz informācijas iegūšanai.

10. Valdis Valters

Kaut gan vairs neieņem nozīmīgus amatus (agrāk ieņēma visus...), spēcīgākais "pelēkais kardināls" Latvijas sportā. Joprojām plašais paziņu, bijušo padoto, broču laika "biznesa partneru" utt. loks nodrošina neizsmeļamas iespējas manipulēt ar jebkuru lēmumu, kurā pats ir ieinteresēts. Šādām vai tādām metodēm, bet nodrošinājis sev labu mediju segmentu – Guntis, Toļiks, Māris. Līdz ar to garantēts varens ierocis savu ideju vai viedokļa iepotēšanai sabiedrībā, saglabājot Latvijas basketbola harizmatiskākās personas statusu. Perfekts demagogs, kurš prot pieskaņot savu viedokli populārākajam vai "pareizākajam", attiecīgi saglabājot un iegūstot pielūdzējus. Pēdējais piemērs par ietekmi: runā, ka tieši Valdis esot pierunājis Janičenoku palikt "Baronā".

Ārpus desmitnieka palicis Andris Biedriņš. Šobrīd ietekmīgs vairāk kā simbols, nevis kā reāla persona. Taču, ja 22 gadu vecumā džeka dēļ kādu ieceļ vai neieceļ Latvijas izlases trenera amatā, tad tas par kaut ko liecina. Ar Biedriņa vārdu šobrīd var atvērt jebkuras durvis, un LBS to dara. Biedriņš kā simbols nodrošina basketbolam gan publiku, gan sponsorus. Kehris un Bondars skrien uz Ameriku, lai ielīstu pakaļā "Warriors" šefiem un varētu papusdienot kopā ar Biedriņu un Katrīnu... Latvijas izlases spēle šobrīd ir tikai un vienīgi Biedriņš...

Tuvu desmitniekam ir arī Einars Fogelis (LOK ģenerālsekretārs), jau pieminētais Šneps. Potenciāli tur varētu būt arī Artūrs Irbe un Helmuts Balderis (ja gribētu), Armands Puče un Viesturs Koziols (ideāls menedžeris, kurš prot sakārtot lietas – un naudu!). Varbūt otrajā desmitā vietu pelnījis LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis (tandēmā ar Vladimiru Žuku?). Pirms pāris gadiem es tur liktu arī savu draugu Artūru Vaideru ("Diena")... Saraksts mainās ik mirkli.