Brīvības iela tik skumja un rāma nav bijusi vēl nekad...Dusiet saldi, Karalien!

Šodien tūkstošiem cilvēku ar ziediem Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē atvadījās no izcilās aktrises Vijas Artmanes.

Pēdējā gaitā izvadīt aktrisi bija ieradušies gan gados veci, gan jauni aktrises talanta cienītāji, kā arī viņas kolēģi.

Atvadīties no aktrises bija ieradies Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu, ar sēru vainagiem bija ieradušies Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Dailes teātra direktors Aivars Līnis un daudzi citi.

Tik klusa, rāma un skumja Rīgas centrālā iela nav bijusi sen. Brīvības iela bija slēgta satiksmei aptuveni 3 stundas, nerūca motori, nekursēja sabiedriskais transports. Skanēja vien tikai Katedrāles un baznīcu zvani. 

Viss bija noorganizēts godam... Izcilajai māksliniecei noteikti būtu paticis ieskatīties to tūkstošu cilvēku acīs, kuri ar ziediem bija atnākuši aizvadīt mūsu Karalieni pēdējā gaitā.

Pie Dailes teātra bēru procesija apstājās, lai ieklausītos vienā no Artmanes mīļākajām dziesmām. Uz Dailes teātra jumta bija pulcējušies Dailes teātra aktieri (sk. fotogaleriju). Procesija turpināja gaitu uz Pokrova kapiem Mēness ielā.

Vijas Artmanes ceļš no Katedrāles līdz Pokrova kapiem Mēness ielā bija pēdējā viņas gaita cauri galvaspilsētai un noritēja ar atvērtu zārku smagajā automašīnā.

Dusiet saldi, Karalien. Mūsu sirdīs Jūs būsiet mūžīgi mūžos.

Atvadīties no aktrises bija ieradies tik daudz cilvēku, ka vienlaikus visi netika ielaisti katedrālē. Lai atvadītos no izcilās aktrises, cilvēkiem bija jāstāv garā rindā - tās garums sasniedza pat puskilometru, un tā stiepās ap katedrāli un parkā.

Vairāki tūkstoši cilvēku no katedrāles pavada Artmani pēdējā gaitā arī uz Pokrova kapiem. Daudzi pulcējušies Brīvības ielas malās, lai pievienotos bēru procesijai.

No Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles Artmane tika iznesta, skanot aplausiem. No katedrāles tika iznesti arī neskaitāmi ziedu klēpji un bēru vainagi.

Kā ziņots, izcilā latviešu aktrise Vija Artmane nomira 11.oktobrī 79 gadu vecumā.

Artmane ir viena no izcilākajām 20.gadsimta latviešu teātra un kino aktrisēm. Viņa tiek dēvēta par latviešu teātra leģendu un simbolu, par teātra karalieni.

Vija Artmane (īstajā vārdā Alīda Artmane) dzimusi 1929.gada 21.augustā Tukumā. Kopš Dailes teātra studijas beigšanas 1949.gadā Artmane mūža lielāko daļu bija Dailes teātra aktrise.

Režisora Eduarda Smiļģa vadībā Artmane tēlojusi nozīmīgas lomas klasiskajā repertuārā - Raiņa Leldi lugā "Spēlēju, dancoju", Laimdotu "Ugunī un naktī", Āriju "Indulī un Ārijā", Mirdzu Aspazijas "Vaidelotē", Džuljetu Šekspīra lugā "Romeo un Džuljeta", Ofēliju Šekspīra "Hamletā". Artmane bijusi arī Nastasja Fiļifovna Dostojevska "Idiotā", Ieva Blaumaņa "Indrānos", Monahova Gorkija "Barbaros", Arkadina Čehova "Kaijā", Maksina Fouka Viljamsa lugā "Leguānas nakts", Elizabete Bruknera lugā "Elizabete, Anglijas karaliene".

Jaunajā Rīgas teātrī Artmane atveidojusi veco grāfieni Puškina "Pīķa dāmā".

Kopš 1956.gada Artmane bieži bijusi redzama arī kinoekrānos. Viņa tēloja Daci filmā "Kā gulbji balti padebeši iet", Māru "Vētrā", Soņu filmā "Dzimtas asinis", Kristīni "Purva bridējā", Onu filmā "Neviens negribēja mirt", Džūliju Lamberti "Teātrī".

Ģimenē kopā ar aktieri Artūru Dimiteru Artmane uzaudzinājusi divus bērnus - dziesminieku Kasparu Dimiteru un mākslinieci Kristiānu Dimiteri.

1969.gadā viņai tika piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums. Viņa saņēmusi vairākas teātra balvas, tostarp "Spēlmaņu nakts" teātra balvu par mūža ieguldījumu, kā arī Latvijas nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Izcilā aktrise saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni par mūža ieguldījumu latviešu teātra un kino mākslā.