Ģirts Ķesteris stāsta par nekrofīlo mīlu un savu jauno partneri

Mūsu saruna notiek dažas stundas pirms pirmizrādes Dailes teātra aktieru kafejnīcā. Pie viena no galdiņiem sieviešu žurnālu lappuses laiski šķirsta Ķestera partnere "Nekrofilā" Kristīne Beļicka. Izrādē asinssarkanajā kleitā ar šķēlumiem visās iespējamās vietās, tumšām, dzīvīgām acīm viņa ir ļoti pievilcīga un cilvēciski silta.

Arī bez grima jaunā aktrise ir, neapšaubāmi, simpātiska būtne, un nojaušu, ka arī par viņu visai drīz rakstīs ne tikai teātra kritiķi, bet droši vien paparaci sekos ar tādu pašu neatlaidību kā Ģirta Ķestera privātajai dzīvei, kur pat nevainīga pasēdēšana ar šķirto sievu baznīcas priekšā pārvēršas par nacionālo ziņu. Un vai brīnums, ka neviļus par vienu no izrādes āķiem ir kļuvis minējums — nez, kā Ķesteris saspēlēsies ar šo Kristīni?

Jo, raugi — ar Kristīni Nevarausku viņu kopdarbs "Intim" tā arī pārtapa par "intim" arī dzīvē. Bet tas tā — šoreiz vairāk domu kalambūram. Jo izskatās, ka, ja nu kaut ko Ģirts Ķesteris pašlaik mīl, tad tas ir viņa "Nekrofils". Var tikai uzteikt aktiera māku pat visai slidenos tekstus, ar reizēm pariebīgām detaļām, paust tik dabiski, cik tas piedien viņa tēlam — kaislīgam, lai arī līķu, bet tomēr sirsnīgam mīlētājam.

Tikām mans sarunu biedrs jau iekārtojies pie galdiņa. Ar mazliet ironisku smaidu viens no pašlaik pieprasītākajiem aktieriem iecietīgi gaida, sak, ko nu prasīs. Par mīlestību, par ko gan citu, cienītais!

Ko jaunu Ķesterim, šim pieredzējušajam bukam, nekrofila tēls ir atklājis par jūtām? Atbilde seko nekavējoties: "Izrādās — var mīlēt, arī nesaņemot pretmīlu." Piekrītu, ka savs jaukums tur ir, jo nekad nebūs jāviļas partnerī. Varbūt arī dzīvē viņš gribētu darīt līdzīgi? "Nu nē, man tomēr vajag siltumu. Man patīk ar sievieti sarunāties, turklāt ne jau tikai par jūtām.

Es baudu tādas vienkāršas sarunas par nenozīmīgām lietām, noskaņu, kādu tās rada." Tieši māka izveidot dialogu no dienasgrāmatas formas — tas patiesībā gan režisoram, gan aktierim esot bijis viens no grūtākajiem uzdevumiem "Nekrofilā". Bet tas, ka viņa partnere ir jauna, nepieredzējusi aktrise, vai tas neradīja aizķeršanos? Ķesteris, vēršot skatienu Kristīnes virzienā, brīdi padomājis, saka: "Viņa ir skaista, pārējo var iemācīties!

Kristīnes pluss ir tas, ka viņa ir droša (drosmīga) meitene. Turklāt šīs izrādes sagatavošanas grafiks bija tik saspringts, ka viņai neatlika daudz laika domāt, bet darīt to, ko no viņas prasa režisors. Ja sievietes daudz domā, bieži vien tas nenāk par labu." Jāpiebilst, ka Kristīnei Beļickai ir laimējies arī ar partneri, kurš neuzkrītoši, uzmanīgi viņu kā dejā visu laiku vadīja, neļaudams paklupt. Bet, turpinot izrādes kontekstā, jautāju tālāk. Tās varonis mīlējas, ja to tā var saukt, arī kapā. Vai arī dzīvē Ķesterim pašam ir gadījies mīlēties ne tikai gultā vien? Uzmetis ašu skatu, Ģirts noteic: "Protams, vari rakstīt — lidmašīnā, liftā..." Vai to jūs gribējāt dzirdēt?